Saņēmu atbildi uz savu jautājumu. Apskatoties zemesgrāmatā, redzu tikai to, ka ir reģistrēts mans dāvinājuma līgums, bet neredzu atzīmi par sevi. Kā pensionāram man nav naudas juristam. Vai es varu atsaukt dāvinājuma līgumu? Slēdzot līgumu, tas bija primārais noteikums, ka es tur varēšu dzīvot, bet tagad, redz, īsti nevaru. Mums pagasttiesā skaidri un gaiši dāvinājuma līgumā ierakstīja, ka es paturu tiesības tur dzīvot. Kā tagad rīkoties, ja kaut kas nav izdarīts no citu puses, zemesgrāmatā nav reģistrēta atzīme un man tāpēc jācieš? Otrs bērns neiebilst, ka īpašumā joprojām palieku, bet tam, kuram ir maksātnespēja, vairs nav nekādas teikšanas.
Zvērināta advokāte Annija Švemberga-Streikiša skaidro: “Pirmkārt, ja esat maznodrošināta persona, tad varat vērsties ar lūgumu pēc bezmaksas juridiskās palīdzības Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Juridiskās prakses un palīdzības centrā, Rīgā, Raiņa bulvārī 19-458, tālrunis 67034737. Minētajā centrā var saņemt palīdzību darba, dzīvokļu un ģimenes tiesību jautājumos, kā arī atsevišķos gadījumos citos jautājumos. Sīkāka informācija pieejama šeit.
Otrkārt, no jūsu jautājuma nav secināmi visi apstākļi, tāpēc precīzāku atbildi jūs varētu saņemt iepriekš norādītajā palīdzības centrā, uzrādot visus dokumentus. Tiktāl, cik var secināt no jūsu rakstītā, visdrīzāk par 2005. gada dāvinājuma līgumu un toreiz zemesgrāmatā nereģistrēto personālservitūtu būs iestājies noilgums, turklāt īpašuma daļas atsavināšanas dēļ, visticamāk, vairs nebūs iespējams šādu tiesību tagad nostiprināt zemesgrāmatā. Taču jūs rakstāt, ka otrs bērns neiebilst pret jūsu palikšanu īpašumā, un šeit varētu būt risinājums situācijai. Proti, neatkarīgi no dāvinājuma līguma un nereģistrētā personālservitūta bērniem Civillikums uzliek pienākumu rūpēties par vecākiem un dzīvesvietas nodrošināšana bērna īpašumā var tikt uzskatīta par šī pienākuma izpildes daļu. Jūsu gadījumā tā ir arī līguma saistība.
Treškārt, atbildot uz jūsu jautājumu par to, vai otrs kopīpašnieks (uzņēmums, kurš nopirka domājamās daļas izsolē) var jūs izlikt no īpašuma, vispirms jāpatur prātā, ka izlikšana var notikt tikai uz tiesas sprieduma pamata. Ja otrs kopīpašnieks cels tiesā šādu prasību, tad tiesa visdrīzāk vērtēs, vai šī ir kopīpašnieka (jūsu bērna) tiesība lietot īpašumu kopā ar savu tēvu un vai šāda lietošana aizskar prasītāja (otra kopīpašnieka) tiesības. Visticamāk, šāds strīds izvērtīsies par kopīpašuma lietošanas kārtības noteikšanas vai reālas sadales prasību. Strīda tālāko gaitu un risinājumu šobrīd grūti prognozēt, tas atkarīgs no vairākiem faktiskajiem apstākļiem.”
Papildus LV portāls norāda, ka, vēršoties Tiesu administrācijā, valsts juridisko palīdzību civiltiesisko strīdu risināšanai var saņemt persona, kura:
Plašāka informācija par to, kam ir tiesības saņemt juridisko palīdzību, pieejama Tiesu administrācijas tīmekļvietnē (turpat var atrast Tiesu administrācijas kontaktinformāciju).
Papildus aicinām iepazīties ar vairākām LV portāla publikācijām par kopīpašumiem, jo no iepriekš iesūtītās e-konsultācijas var secināt, ka tagad māja ar zemi ir kopīpašums jūsu bērnam un uzņēmumam, kuri ar kopīpašumu var rīkoties, tikai abiem īpašniekiem kopīgi vienojoties; ja kopīpašnieki nevar vienoties, kas kuram pieder vai kas un ko lietos, tad vienīgā izeja ir vērsties tiesā:
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
