Dzīvojot nereģistrētā kopdzīvē, tiek uzturēta kopīga saimniecība un rūpes par kopīgajiem bērniem. Tēvam vēsturiski ir samērā zemi ienākumi, toties viņš palīdz bērnu audzināšanā u. tml., ko augsti vērtēju. Tomēr ir strīdi par to, ko kurš apmaksā, sadzīves nesaskaņas. Tēva sniegtais materiālais atbalsts gada laikā ir līdz 500 eiro, kas ir ļoti, ļoti nepietiekami, dzīvojot kopā ar mums, lietojot visu (ēdamo, iedzīvi, neapmaksājot dzīvojamās telpas rēķinus). Reizēm viņš iedod nedaudz lielākas summas, bet ir mēneši, kad nauda netiek saņemta. Reizēm ir domas izbeigt attiecības, jo sagaidu izpratni, ka, ja neesi spējīgs apmaksāt pašu nepieciešamāko, tad nevajag izteikt pretenzijas par to, ka es kā māte it kā nedaru tik daudz kā vajadzētu un viņš kā tēvs dara pārāk daudz manā vietā. Bērni ir sakopti, izglītoti, 90% visu nodrošinu es kā māte. Tēvs strādā, bet darba dienas nav normētas, ienākumi ir ļoti zemi, bet izdevumi saistībā ar darba specifiku ir ļoti augsti. Izjūtu izsīkumu un esmu emocionāli iztukšota. Ir brīži, kad domāju izbeigt attiecības, pieprasīt uzturlīdzekļus par bērniem un dzīvot atsevišķi, pārkārtojot dzīves apstākļus un ritmu. Vai būtu iespējams noteikt uzturlīdzekļus tādā apmērā, kādā ir nepieciešams atbalsts no personāla (auklīte bērnam, mājas uzkopšanas pakalpojums), gadījumā, ja es dzīvošu viena ar bērniem? Apšaubu, ka uzturlīdzekļi no tēva puses tiks maksāti, un cerības tādus saņemt no UGF, lasot rakstus, nav.