Likumdošanas jaunumi: kriminalizēs intīma rakstura materiālu izplatīšanu

Rosina kriminalizēt intīma rakstura materiālu izplatīšanu

Šī gada 9. oktobrī Saeima nodeva izskatīšanai Juridiskajā komisijā likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā”, kas paredz kriminalizēt intīma rakstura materiālu izplatīšanu bez personas piekrišanas.

Likumprojekta iesniedzēji ir Saeimas deputāti: Andrejs Judins, Agnese Krasta, Inese Kalniņa, Ainars Latkovskis, Edmunds Jurēvics.

Likumprojekts paredz papildināt Krimināllikumu (KL) ar 145.¹ pantu “Intīma rakstura materiālu izplatīšana”, nosakot, ka:

• par attēlu vai videoierakstu, kā arī digitālo atveidojumu, kas atspoguļo citas personas seksuālas darbības vai attēlo personu bez apģērba, publiskošanu vai nodošanu citām personām, ja tā izdarīta bez šīs personas piekrišanas, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu;
• par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas pret nepilngadīgo personu vai radījušas būtisku kaitējumu, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

Kā paskaidrots likumprojekta anotācijā, kriminālatbildība par intīma rakstura materiālu izplatīšanu nepieciešama, lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību personu interesēm un tādu valsts reakciju uz kaitīgām darbībām, kas sekmēs šādu likumpārkāpumu prevenciju:

“Intīma rakstura materiālu izplatīšana bez piekrišanas ir seksuāla satura vai kailuma attēlu un video publiskošana bez attēlā vai video redzamās personas nepārprotamas atļaujas.”

Šādi materiāli bieži tiek uzņemti brīvprātīgi, piemēram, romantisku attiecību laikā, bet vēlāk, pēc šķiršanās, tiek izmantoti atriebības nolūkā, kā arī lai pazemotu, iebiedētu vai kontrolētu otru cilvēku, teikts anotācijā.

Rosināto izmaiņu iesniedzēji anotācijā uzsvēruši, ka piekrišana šādu materiālu uzņemšanai nenozīmē piekrišanu šādu materiālu izplatīšanai.

Tāpat anotācijā vērsta uzmanība uz to, ka, publicējot intīma rakstura materiālus bez personas piekrišanas, būtiski tiek aizskarta šīs personas cieņa, gods, reputācija un tiesības uz privātumu, kas var radīt neatgriezenisku kaitējumu, tostarp emocionālu (trauksme, depresija pašnāvība), sociālu (atstumtība, reputācijas bojājums) un profesionālu (karjeras problēmas).

Pašreizējās krimināltiesību normas tikai daļēji aptver šādus gadījumus, piemēram, paredz atbildību par neslavas celšanu (KL 157. pants), nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem (KL 145. pants), taču tās neaizsargā personas pamattiesības un privātumu gadījumos, kad tiek izplatīti foto vai videoieraksti, kā arī digitālie atveidojumi, kas ir ģenerēti ar mākslīgā intelekta instrumentiem un attēlo personas seksuālas darbības vai kailumu, teikts anotācijā.

Tiesībsargam piešķirs pilnvaras uzraudzīt mākslīgā intelekta ietekmi uz cilvēktiesībām

9. oktobrī Saeima nodeva izskatīšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā likumprojektu “Grozījumi Tiesībsarga likumā”, kura mērķis ir reglamentēt tiesībsarga pilnvaras pārbaudes lietās, kas izriet no mākslīgā intelekta (MI) sistēmu izmantošanas, aizstāvot cilvēku pamattiesības, tostarp tiesības uz nediskriminēšanu.

Kā norādīts anotācijā, rosinātās izmaiņas  paredz nostiprināt tiesībsarga pilnvaras, kas izriet no Eiropas Savienības (ES) Mākslīgā intelekta akta.

Proti, Mākslīgā intelekta akts noteic, ka katrai dalībvalstij jāidentificē publiskās iestādes, kas uzrauga MI sistēmu atbilstību pamattiesību prasībām, tostarp tiesībām uz nediskriminēšanu, un ka šo sarakstu dara publiski pieejamu. Dalībvalstīm minētais saraksts jāpaziņo Eiropas Komisijai (EK) un pārējām dalībvalstīm un tas regulāri jāatjaunina.

Latvija šajā kontekstā ir paziņojusi tiesībsargu kā kompetento pamattiesību aizsardzības iestādi, un tas ir iekļauts EK oficiālajā sarakstā.

Lai tiesībsargs varētu pilnvērtīgi pildīt šo funkciju, juridiski jānostiprina viņa pilnvaras nacionālā līmenī, teikts anotācijā.

Tādējādi likumprojekts paredz papildināt Tiesībsarga likuma 13. pantu ar 15. un 16. punktu, nosakot, ka tiesībsargs var:

• pieprasīt MI sistēmu dokumentāciju, kas nepieciešama pārbaudes lietā;
• iesniegt tirgus uzraudzības iestādei pieprasījumu organizēt MI sistēmas testēšanu ar tehniskiem līdzekļiem, ja dokumentācija nav pietiekama.

Tāpat likumprojekts precizē likuma 27. pantu, paredzot, ka tiesībsargs nosaka pieprasītās informācijas apjomu un saprātīgu sniegšanas termiņu.

Kā skaidrots anotācijā, tiesībsargs sadarbosies ar tirgus uzraudzības iestādēm, kuras veiks testēšanu un piemēros sodus, ja tiks konstatēti pārkāpumi, savukārt tiesībsarga atzinums varēs kalpot par pamatu administratīvā pārkāpuma procesam, ko īsteno tirgus uzraudzības iestādes.

Partiju finansējumu no valsts budžeta rosina iesaldēt līdz 2030. gadam. Plāno noteikt detalizētākas informācijas sniegšanu par partiju tēriņiem

Šī gada 9. oktobrī Saeima nodeva izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, kura mērķis ir stiprināt sabiedrības informētību par partiju izdevumiem un vienlaikus veicināt efektīvāku budžeta līdzekļu izmantošanu.

Likumprojekts paredz Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 9. panta trešo daļu izteikt jaunā redakcijā, nosakot, ka:

“Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ne vēlāk kā 10 dienas pēc gada pārskata vai vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijas saņemšanas tajos sniegto informāciju, tostarp arī informāciju par politiskajām organizācijām (partijām) piešķirtā valsts budžeta finansējuma izlietojumu šā likuma 7.⁴ panta pirmajā daļā noteiktajiem izdevumu veidiem, norādot iegādāto preču vai pakalpojumu veidu, to sniedzēju un izmaksas, publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja mājaslapā internetā atbilstoši kārtībai, kuru nosaka Ministru kabinets.”

Šobrīd saskaņā ar Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 9. panta trešo daļu KNAB ne vēlāk kā 10 dienas pēc gada pārskata vai vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijas saņemšanas tajos sniegto informāciju publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja mājaslapā internetā atbilstoši kārtībai, kuru nosaka Ministru kabinets.

Likumprojekts paredz, ka no 2026. līdz 2030. gadam politisko partiju valsts finansējums tiks aprēķināts, balstoties uz 2023. gada minimālo mēnešalgu.

Kā norādīts anotācijā, 2026. gadā kopējais finansējums politiskajām partijām samazināsies par vairāk nekā 1,6 miljoniem eiro. Ietaupītos līdzekļus plānots novirzīt valsts drošības, veselības, izglītības un labklājības jomām.

Pārskatīs gaisa kuģu pasažieru datu glabāšanu: likums tiks pielāgots ES tiesas spriedumam

Šī gada 9. oktobrī Saeima nodeva izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā likumprojektu “Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā”, kura mērķis ir pielāgot nacionālo regulējumu Eiropas Savienības Tiesas spriedumam lietā “C-817/19 Ligue des droits humains”, kā arī uzlabot datu aizsardzības un drošības mehānismus.

Likumprojekts paredz precizēt:

• gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes mērķus;
• iestādes, kas var pieprasīt datus no Gaisa kuģu pasažieru datu reģistra;
• valsts informācijas sistēmas, ar kurām var veikt automatizētu gaisa kuģu pasažieru datu salīdzināšanu;
• datu glabāšanas termiņu.

Tāpat plānots Gaisa kuģu pasažieru datu reģistrā integrēt uz riska novērtējumu balstītus datus par Savienības iekšējiem un attiecīgajiem ārējiem gaisa pārvadājumiem, kā arī konkrētiem gaisa kuģu pasažieriem.

Šobrīd Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likuma 8. pantā noteikts, ka pasažieru datus reģistrā glabā piecus gadus no to iekļaušanas dienas, bet pēc minētā termiņa beigām automatizēti un neatgriezeniski dzēš.

Likumprojekts paredz, ka pasažieru datus reģistrā glabās no to iekļaušanas dienas:

• piecus gadus – valsts drošības apdraudējumu novēršanai;
• sešus mēnešus – terorisma un citu smagu noziegumu novēršanai (šo termiņu varēs pagarināt uz sešiem mēnešiem, ja Pasažieru informācijas nodaļa būs sniegusi pamatotu riska novērtējumu).

Tāpat likumprojekts paredz izslēgt normas par iespēju lūgt izsniegt gaisa kuģu pasažieru datus no Gaisa kuģu pasažieru datu reģistra nolūkā apzināt personas, kas varētu būt inficējušās ar attiecīgo infekcijas slimību (vīrusu).

Proti, no likuma plānots izslēgt tādu datu apstrādes mērķi kā sabiedrības veselības apdraudējuma novēršana.

Turpmāk likumā datu apstrādes mērķis būs tikai drošība un noziegumu novēršana.

Šobrīd Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC) ir tiesības piekļūt pasažieru datiem. Likumprojekts paredz, ka SPKC vairs nevarēs pieprasīt pasažieru datus.

Vienlaikus spēkā esošās normas neatkarīgi no datu apstrādes mērķa šobrīd paredz vienādu piekļuvi visām likumā minētajām kompetentajām iestādēm. Likumprojekts paredz, ka turpmāk atkarībā no datu apstrādes mērķa un iestādes funkcijām piekļuve datiem būs diferencēta.

Sekot līdzi likumprojekta izskatīšanai, kā arī iepazīties ar visām iecerētajām izmaiņām var šeit.

Valsts policijai un robežsardzei būs plašākas pilnvaras dronu neitralizēšanai

2025. gada 9. oktobrī Saeima nodeva izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā (atbildīgā) likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”.

Tā mērķis ir noteikt Valsts policijai un Valsts robežsardzei tiesības ārkārtas un neatliekamās situācijās, kad ir apdraudēta sabiedriskā kārtība un drošība, noziedzīgu nodarījumu atklāšana, izmeklēšana un novēršana, valsts robežas (sauszeme, ūdeņi, gaisa telpa) drošība un kritiskā un publiskā infrastruktūra, īslaicīgi pielietot speciālos radiolīdzekļus nevēlamu radiosakaru pārtraukšanai.

Proti, šobrīd saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 58. pantu un Ministru kabineta noteikumu Nr. 628 “Speciālo radiolīdzekļu izmantošanas kārtība” 5. punktu iestādes, kas var izmantot speciālos radiolīdzekļus, ir valsts drošības iestādes (Satversmes aizsardzības birojs, Militārās izlūkošanas un drošības dienests, Valsts drošības dienests) un Nacionālie bruņotie spēki (NBS) un NBS Militārā policija.

Likumprojekts paredz papildināt Elektronisko sakaru likuma 58. pantu ar 1.¹ daļu, nosakot, ka speciālos radiolīdzekļus nevēlamu radiosakaru pārtraukšanai var izmantot NBS, Valsts policija, Valsts robežsardze un valsts drošības iestādes.

Tas nozīmē, ka, stājoties spēkā izmaiņām, arī Valsts policijai un Valsts robežsardzei būs tiesības īslaicīgi izmantot speciālos radiolīdzekļus, tostarp signāla slāpēšanas iekārtas, lai pārtrauktu savienojumu starp dronu un tālvadības ierīci, kā arī neitralizētu attālināti vadāmas mehāniskās ierīces vai citus lidaparātus, kas nav kvalificējami kā bezpilota gaisa kuģi.

Vienlaikus likumprojekts paredz noteikt, ka kaitīgas radioiekārtas lietošanas pārtraukšanu var nodrošināt arī Valsts robežsardze.

Saskaņā ar pašreizējo likumu radioiekārtas lietošanas pārtraukšanu nekavējoties var nodrošināt Valsts policija, NBS Militārā policija vai valsts drošības iestādes. Likumprojekts arī šo uzskaitījumu papildina ar Valsts robežsardzi.

Sekot līdzi likumprojekta izskatīšanai, kā arī iepazīties ar visām iecerētajām izmaiņām var šeit.

Precizēs psihofizioloģiskās pārbaudes regulējumu mašīnistiem

2025. gada 9. oktobrī Saeima nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā”.

Likumprojekts paredz ieviest divas izmaiņas:

• juridiski precizēt psihofizioloģiskās pārbaudes regulējumu mašīnistiem;
• pagarināt termiņus, kas saistīti ar aizsargjoslu noteikšanu “Rail Baltica” infrastruktūrai.

Arī šobrīd vilcienu vadītājiem jeb mašīnistiem tiek veiktas psihofizioloģiskās pārbaudes saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 873 “Noteikumi par vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) kvalifikācijas un vilces līdzekļa vadīšanas tiesību iegūšanu”, kuri paredz, ka pārbaudi veic Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas (turpmāk – Inspekcija) atzīts psihologs.

Šobrīd Dzelzceļa likumā tiešā veidā nav noteikta Inspekcijas funkcija atzīt psihologus, kas veic šīs pārbaudes, un tas rada juridisku nepilnību, uz kuru norādījusi Tieslietu ministrija. Līdz ar to likumprojektā paredzēts skaidri noteikt, ka:

• Inspekcija ir kompetenta iestāde psihologu atzīšanai;
• Ministru kabinets var noteikt prasības pārbaudes veikšanai un psihologa statusa iegūšanai;
• psihofizioloģiskās pārbaudes mērķis ir identificēt trūkumus, kas varētu apdraudēt mašīnista spēju droši pildīt savus pienākumus.

Vienlaikus likumprojekts plāno pagarināt Pārejas noteikumos paredzēto termiņu, kurā jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi par aizsargjoslu izveidošanu un atlīdzību par zemes lietošanas tiesību aprobežojumu.

Līdzšinējais termiņš (2025. gada 31. decembris) tiek pagarināts līdz 2030. gada 31. decembrim, kas ir saskaņots ar Eiropas Savienības TEN-T regulas un Īstenošanas lēmuma grafiku.

___________

* Lai jaunie likumi vai likumu grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie jāskata trijos lasījumos. Ja likumprojektam ir noteikta steidzamība, tad parlaments to skata divos lasījumos. Sekot līdzi likumprojektu izskatīšanai iespējams, atverot publikācijā norādīto saiti uz likumprojektu Saeimas tīmekļvietnē.