#MazākBirokrātijas: atvieglos būves reģistrācijas procesu; trīs iesniegumu vietā – viens
25. septembrī Saeima nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā (atbildīgā) likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā”. Savukārt Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (atbildīgā) tika nodoti divi saistošie likumprojekti: “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” ” un “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”.
Likumprojektu anotācijās norādīts, ka to paketē galvenais jeb prioritārais ir likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā”, kas paredz, ka būvniecības ieceres iesniegums (tai skaitā paziņojums par būvniecību) ir vienots iesniegums (trīs iesniegumi vienā):
“Proti, būvniecības ieceres iesniegums ir arī iesniegums par attiecīgās būvniecības rezultātā radītās būves tālāku reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – kadastrs) un pēc tam secīgi arī par būves ierakstīšanu zemesgrāmatā.”
Likumprojekta mērķis ir apvienot trīs procesus vienā – būvniecības ieceres iesniegšanu, būves reģistrāciju kadastrā un ierakstīšanu zemesgrāmatā –, padarot būves reģistrācijas procesu vienkāršāku, ātrāku un automatizētu.
Šobrīd būvniecības ierosinātājam (fiziskajai vai juridiskajai personai) ar dažādiem iesniegumiem jāvēršas trijās institūcijās:
- būvniecības ieceres procesā – būvvaldē;
- būves reģistrācijai kadastrā – Valsts zemes dienestā (VZD);
- būves ierakstīšanai zemesgrāmatā – rajona (pilsētas) tiesā.
Atbilstoši anotācijā sniegtajai informācijai likumprojekts paredz:
- mazināt birokrātiju, jo turpmāk nebūs jāvēršas atsevišķi pie VZD un rajona (pilsētas) tiesas, respektīvi, būs nepieciešams viens iesniegums Būvniecības informācijas sistēmā (BIS);
- ātrāku un lētāku būvniecības procesu, jo būves datu reģistrācija kadastrā notiks automātiski bez VZD apsekošanas un uzmērīšanas, tas ir, būves pieņemšanai ekspluatācijā būves kadastrālās uzmērīšanas lietu vairs nevajadzēs;
- automatizētu datu plūsmu – pēc būves pieņemšanas ekspluatācijā BIS automātiski nodos datus kadastram un zemesgrāmatai, kas gan paātrinās procesu, gan novērsīs kļūdas.
Tāpat anotācijā vēstīts, ka vienotais reģistrācijas process paredzēts kā ēkām, tā inženierbūvēm, izņemot pagaidu, sezonas un speciālās nozīmes būves.
|
|
Sekot līdzi likumprojekta izskatīšanai, priekšlikumiem, kā arī iepazīties ar visām iecerētajām izmaiņām var šeit.
Uzlabos ieslodzīto naudas aprites uzraudzību
25. septembrī Saeima nodeva izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā likumprojektu “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā”.
Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojumā “Par Tieslietu ministrijas 2021. gada pārskata sagatavošanas pareizību” cita starpā tika izteikts ieteikums izvērtēt nepieciešamību ieviest pasākumus, kas sekmētu ieslodzīto personu naudas līdzekļu apgrozības uzraudzību, lai nodrošinātu nodokļu samaksu un informācijas sniegšanu VID par darījumiem ar ieslodzīto naudas līdzekļiem.
Turpretī VK revīzijas ziņojumā “Valstī īstenoto notiesāto personu resocializācijas pasākumu efektivitāte” ieteikts veikt pasākumus, lai nodrošinātu piekļuvi valsts un pašvaldību (t. sk. sociālo dienestu) informācijas sistēmām objektīvas informācijas ieguvei par notiesātā dzīvesvietu, izglītību, ģimenes stāvokli u. tml. atbilstoši tiesiskajam regulējumam.
Lai īstenotu VK ieteikumus, ar likumprojektu plānots:
- uzlabot ieslodzīto naudas aprites uzraudzību;
- ieviest Ieslodzīto informācijas sistēmu (IIS2) – digitālu datu apstrādes rīku, kurā tiks glabāta informācija par ieslodzītajiem un ar viņiem saistītajām personām;
- iekļaut regulējumu par brīvprātīgā darba kārtību cietumos.
|
|
Sekot līdzi likumprojekta izskatīšanai, priekšlikumiem, kā arī iepazīties ar visām iecerētajām izmaiņām var šeit.
No 2026. gada trauksmes cēlēju kontaktpunktu pārņems KNAB
25. septembrī Saeima nodeva izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā likumprojektu “Grozījumi Trauksmes celšanas likumā”, kura mērķis ir pilnveidot trauksmes celšanas tiesisko regulējumu, balstoties uz:
- informatīvo ziņojumu “Trauksmes celšanas likuma īstenošanas ex-post izvērtējums”;
- biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” veikto izvērtējumu “Trauksmes celšanas sistēmas Latvijā izvērtējums”;
- Eiropas Komisijas norādēm par nepilnīgu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (turpmāk – Direktīvas 2019/1937), transponēšanu.
Būtiskākās likumprojektā iecerētās izmaiņas:
- ar 2026. gada 1. janvāri trauksmes cēlēju kontaktpunktu pārcels no Valsts kancelejas uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB);
- KNAB pārņems tīmekļvietni trauksmescelejs.lv, kurā arī turpmāk varēs elektroniski iesniegt trauksmes cēlēja ziņojumu;
- tādu jēdzienu kā “darba pienākumu veikšana”, “informācija par pārkāpumu”, “nelabvēlīgu seku radīšana”, “saistītā persona” precizēšana;
- iekļaut Eiropas Savienības (ES) līgumu pantu atsauces, lai nodrošinātu atbilstību Direktīvai 2019/1937;
- skaidri noteikt, ka trauksmes cēlējs ziņojumu var iesniegt ne tikai rakstveidā vai elektroniski, bet arī mutiski, izmantojot tālruni vai ierodoties klātienē;
- nodrošināt, ka, izmantojot portālu www.latvija.gov.lv vai www.trauksmescelejs.lv, trauksmes cēlējs var ziņot bez droša elektroniskā paraksta;
- jauni ierobežojumi saistībā ar aizliegumu radīt nelabvēlīgas sekas – līdztekus jau noteiktajiem aizliegumiem, piemēram, atlaist no darba, disciplināri vai citādi sodīt, mainīt amata nosacījumus, likumā plānots papildus noteikt aizliegumu iespaidot, iebiedēt, aizskart vai izstumt, radīt zaudējumus, iekļaut sarakstā, pamatojoties uz formālu vai neformālu nozares vai sektora līmeņa informāciju, tādējādi apgrūtinot vai liedzot turpmāko darbību nozarē vai sektorā, jeb iekļaut “melnajā sarakstā”;
- iespēja saukt pie kriminālatbildības par identitātes izpaušanu ikvienu personu (institūciju), kas saņēmusi trauksmes cēlēja ziņojumu vai veic jebkādas darbības ar to.
|
|
Kontrolējamo vielu sarakstā iekļaus jaunas psihoaktīvās vielas
25. septembrī Saeima nodeva izskatīšanai Juridiskajā komisijā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” ”, kura mērķis ir:
- pakļaut kontrolei jaunas psihoaktīvās vielas, proti, sintētisko opioīdu (spirohlorofīnu), ciklorfīnu un tā atvasinājumus, benzodiazepīnu grupas vielu – diklazafona desglicilu, vielu gammu – butirolaktonu (GBL), vielu zaleplonu;
- noteikt kontroles izņēmumus tādām cilvēku medicīnā izmantojamām vielām kā naltreksonam, metilnaltreksonam, bupropionam;
- iekļaut kontrolējamo vielu sarakstos vielu “zaleplons”;
- papildināt prekursoru sarakstu ar šādām vielām – izopropilidēna (2-(3,4- metilēndioksifenil)acetil) malonāts jeb IMDPAM, 2-metil-3-feniloksirān-2- karbonskābe (BMK glicīdskābe) un tās etil-, metil-, propil-, izopropil-, butil-, izobutil-, sek-butil- un terc-butil- esteri, 3-(1,3-benzodioksol-5-il)-2-metiloksirān-2- karbonskābe (PMK glicīdskābe) un tās etil-, metil-, propil-, izopropil-, butil-, izobutil-, sek-butil- un terc-butil- esteri, izslēdzot PMK etilglicidātu, BMK metilglicidātu, un PMK metilglicidātu;
- papildināt ģenēriskās grupas “Dibenzopirāni” aprakstu, lai nepārprotami kontrolei pakļautu vairākus semi sintētiskos kanabinoīdus.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka papildus tiek plānots papildināt arī grupas “2-fenilmorfolīni” aprakstu ar “3-fenilmorfolīni” aprakstu ar mērķi kontrolei pakļaut vairākas 3-fenilmorfolīnu ģenēriskajai formulai atbilstošas vielas, kas var radīt potenciālu risku veselībai.
Tāpat ar likumprojektu iecerēts nacionālajā līmenī noteikt apmērus nelegālai apritei likumprojektā iekļautajām jaunajām vielām, kā arī paredzēt vairāku īpaši bīstamu vielu kontroli jebkurā daudzumā.
Plānots, ka iepriekš minētās izmaiņas stāsies spēkā 2025. gada 1. decembrī, jo tādām vielām kā spirohlorfīns, ciklorfīns un tā atvasinājumiem un diklazafona desglicilts noteiktais SPKC pagaidu aizliegums beigsies 2025. gada 1. decembrī.
“Lai nodrošinātu, ka minētās vielas nenokļūst atpakaļ apritē, jaunajam regulējumam jābūt spēkā, pirms beidzas SPKC noteiktais pagaidu aizliegums,” pausts anotācijā.
Sekot līdzi likumprojekta izskatīšanai, priekšlikumiem, kā arī iepazīties ar visām iecerētajām izmaiņām var šeit.
Rosina izstāties no Stambulas konvencijas
25. septembrī Saeima nodeva izskatīšanai Ārlietu komisijā likumprojektu “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu”.
Likumprojekts iesniegts un nodots komisijai bez anotācijas.
Norādām, ka atbalstu likumprojekta nodošanai komisijā izteica 55 deputāti, kas savukārt nozīmē – Saeimas darba kārtībā atgriežas Stambulas konvencija, kurai pēc ilgstošām un karstām debatēm Latvija oficiāli pievienojās tikai 2024. gada 1. maijā (spēkā stāšanās datums).
|
|
Sekot līdzi likumprojekta izskatīšanai var šeit.
