DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

No 2026. gada trauksmes cēlēju kontaktpunktu pārcels uz KNAB

Publicitātes foto.

Ministru kabinets 16. septembrī apstiprināja grozījumus Trauksmes celšanas likumā, kas paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra trauksmes cēlēju kontaktpunkts no Valsts kancelejas tiks pārcelts uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB). Ar grozījumiem iecerēts arī paplašināt trauksmes cēlēju kontaktpunkta funkcijas.

Šobrīd trauksmes cēlēju kontaktpunkta funkcijas pilda Valsts kanceleja, kura arī izstrādāja speciālo tiesisko regulējumu trauksmes celšanas jomā un ir vairākkārt pilnveidojusi to. Pirmais Trauksmes celšanas likums stājās spēkā 2019. gada 1. maijā.

Trauksmes celšanas likums palīdz Latvijas iedzīvotājiem novērst pārkāpumus un kaitējumu sabiedrības interesēm, kurus tie novēro darba vidē, vienlaikus aizsargājot trauksmes cēlējus no nelabvēlīgām sekām, piemēram, soda vai atlaišanas trauksmes celšanas dēļ. Vairāk uzzināt par likuma darbību un iesniegt trauksmes cēlēja ziņojumu ikviens var tīmekļvietnē Trauksmescelejs.lv.

Sešu likuma darbības gadu laikā normatīvais regulējums ir izvērtēts un uzlabots, pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 23. oktobra Direktīvas (ES) 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem prasības, kā arī izvērtējot praksi Trauksmes celšanas likuma piemērošanā un uzklausot sabiedrības viedokli.

Trauksmes celšanas likums ir viens no pirmajiem, kam Valsts kanceleja veikusi ietekmes jeb t. s. ex-post novērtējumu. Likuma ietekmes novērtējums Ministru kabinetā izskatīts šī gada janvārī. Piedāvātie grozījumi likumā izstrādāti saskaņā ar novērtējumā paustajiem secinājumiem par nepieciešamajiem uzlabojumiem.

Grozījumi Trauksmes celšanas likumā paredz no 2026. gada 1. janvāra trauksmes cēlēju kontaktpunkta funkcijas nodot KNAB, jo tas ir uzkrājis būtisku pieredzi darbā ar trauksmes cēlējiem un to ziņojumu izskatīšanu un pārsūtīšanu citām kompetentajām institūcijām. KNAB vēsturiski ir izveidojusies liela pieredze darbā ar ziņojumiem un ziņotājiem, kā arī izveidota sava atsevišķa ziņošanas sistēma tiešsaistes ziņošanas platforma, mobilā lietotne Ziņo KNAB un uzticības tālrunis. Vienlaikus, KNAB pārņems arī tīmekļvietni Trauksmescelejs.lv, kurā arī turpmāk varēs elektroniski iesniegt trauksmes cēlēja ziņojumus.

KNAB ir viena no iestādēm, kas visbiežāk saņem tai adresētus trauksmes cēlēju ziņojumus. No 2019. gada līdz 2024. gadam KNAB iesniegti 324 ziņojumi, kas noformēti kā trauksmes cēlēju ziņojumi. 106 no tiem atzīti par trauksmes cēlēju ziņojumiem. Valsts kanceleja šajā laikā galvenokārt saņemtos ziņojumus pārsūtījusi citām kompetentajām institūcijām un pati izskatījusi deviņus trauksmes cēlēju ziņojumus.

KNAB uzkrātā pieredze trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanā nozīmē, ka tas spēs sniegt labākas, pieredzē balstītas konsultācijas un apmācības, kā arī efektīvāk iesaistīties trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanā.

Likuma grozījumi paredz paplašināt trauksmes cēlēju kontaktpunkta pienākumus, tostarp paredzot nodrošināt mācības kontaktpersonām un atbildīgajām personām trauksmes celšanas jomā, uzraudzību pār citām kompetentajām iestādēm pārsūtīto iesniegumu izskatīšanas gaitu izskatīt trauksmes cēlēju ziņojumus, attiecībā uz kuriem nav saskatāma kompetentā institūcija, kā arī pārbaudīt un uzraudzīt, vai tiek ievērots likuma regulējums, kā arī sniegt ieteikumus trauksmes celšanas jomā.

Trauksmes cēlēju kontaktpunkts arī turpmāk būs viens no trauksmes cēlēju ziņojumu iesniegšanas mehānismiem un saņemtos iesniegumus, kas nebūs KNAB kompetencē, tas pārsūtīs valsts vai pašvaldības institūcijai, kas spēj pēc būtības izvērtēt iesniegumu un atbilstīgi rīkoties. Trauksmes cēlēju kontaktpunkta pienākums arī turpmāk būs sniegt metodisku atbalstu, apkopot datus trauksmes celšanas jomā un gatavot ikgadējus pārskatus, sniegt konsultācijas trauksmes cēlējiem un kompetentajām institūcijām.

Papildus likumā veikti vairāki grozījumi, lai tas pilnībā atbilstu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 23. oktobra Direktīvai (ES) 2019/1937par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem.

Kopš Trauksmes celšanas likuma stāšanās spēkā 2019. gadā līdz 2024. gada beigām kopā saņemti 2670 ziņojumi, kas noformēti kā trauksmes cēlēja ziņojumi. No saņemtajiem iesniegumiem par trauksmes cēlēja ziņojumiem atzīti 736. Visbiežāk trauksmes cēlēji ziņojumus adresējuši Valsts ieņēmumu dienestam un KNAB.

Ar Valsts kancelejas sagatavotajiem ikgadējiem pārskatiem par trauksmes cēlēju ziņojumiem un ar statistikas datiem par trauksmes celšanu var iepazīties Ministru kabineta tīmekļvietnē un Trauksmescelejs.lv.

Grozījumi Trauksmes celšanas likumā vēl jāizskata Saeimā.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI