Konference pulcē Baltijas valstu politikas veidotājus, nozares speciālistus, kā arī starptautiskus ekspertus no Eiropas un Ziemeļvalstīm, lai aktualizētu Baltijas valstu energodrošības un elektroenerģijas sistēmas noturības jautājumus un mainīgajā ģeopolitiskajā vidē dalītos ar labo praksi šajā jomā.
Atgādinot, ka Latvija pilnībā atteikusies no agresorvalsts Krievijas energoresursiem un pagājušajā gadā sinhronizējusies ar Eiropas elektrotīkliem, Z.Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka šie soļi būtiski stiprinājuši valsts drošību. Mērķtiecīgi virzoties uz energoneatkarību, ir ievērojami palielinātas atjaunojamo energoresursu jaudas, padarot valsti enerģētiski stiprāku, neatkarīgāku un noturīgāku.
“Katra atslēgšanās no Krievijas padara mūs stiprākus – līdzīgi kā enerģētikā, arī visā ekonomikā mums jāmazina jebkāda atkarība, lai nepieļautu iespēju mūs ietekmēt vai apdraudēt,” akcentēja Z.Kalniņa-Lukaševica. Viņa arī norādīja, ka krīze Hormuza šaurumā vēlreiz apliecina enerģētiskās neatkarības nozīmi, uzsverot zināšanu, vietējo jaudu un sabiedrības noturības stiprināšanu, kā arī aicinot kritiski vērtēt dezinformāciju, tostarp sociālajos tīklos.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens norādīja: “Baltijas energoneatkarība un drošība mūsdienās pārsniedz šauru enerģētikas nozares ietvaru – tā ir kļuvusi par mūsu valstu drošības, ekonomiskās noturības un sabiedrības uzticēšanās pamatu. Reģionā katras valsts izaicinājumi vienlaikus kļūst par kopīgiem izaicinājumiem, tāpēc īpaši hibrīdkara apstākļos energonoturība ir kritiski svarīga.”
K.Briškens akcentēja, ka šobrīd šie jautājumi ir īpaši aktuāli, gan ņemot vērā ģeopolitisko spriedzi, gan pieaugošos riskus, tostarp informācijas telpai. Komisijas priekšsēdētājs uzsvēra arī nepieciešamību stiprināt reģiona spēju ātri un vienoti reaģēt uz ārējiem apdraudējumiem nozarē.
Konferences dalībniekus uzrunāja arī Ministru prezidents Andris Kulbergs, kurš uzsvēra kopīgas Baltijas energostratēģijas nozīmi un nepieciešamību valstīm ciešāk koordinēt ar enerģētiku saistītos jautājumus, lai mazinātu ievainojamības un stiprinātu reģiona noturību. Viņš akcentēja, ka vērsīsies pie saviem Baltijas kolēģiem, lai veicinātu vienotu Baltijas stratēģisko redzējumu, tostarp energojaudu, drošības un savienojamības jomā.
Savukārt Starptautiskās Enerģētikas aģentūras izpilddirektors Fatihs Birols (Fatih Birol) konferencē uzstājās ar ievadprezentāciju par Tuvo Austrumu konfliktu un Eiropas energoneatkarību.
Konferences ietvaros eksperti diskutē par atjaunojamo energoresursu integrāciju no sistēmas drošuma perspektīvas, balansējošo jaudu pieejamību, elektroenerģijas sistēmas noturību un ilgtermiņa energoražošanas portfeļa attīstību Baltijas valstīs. Tāpat konferences dalībnieki aktualizē sabiedrības lomu energodrošības stiprināšanā, īpašu uzmanību pievēršot dezinformācijai enerģētikas jomā, sabiedrības noturībai un uzticēšanās stiprināšanai enerģētikas transformācijas procesos.
Diskusijās piedalās gan pašmāju, gan citu valstu enerģētikas nozares eksperti, kā arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentu tautsaimniecības un enerģētikas komisiju deputāti. Konferenci organizē Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.
