“Obligātā dienesta pildīšana nedrīkst radīt nelabvēlīgas sekas jauniešiem, kuri zaudējuši apgādnieku. Dienests valsts aizsardzībā nav brīvprātīga studiju pārtraukšana, tāpēc valstij ir jānodrošina sociālā atbalsta nepārtrauktība. Ar šiem grozījumiem mēs precizējam likuma normu piemērošanu, lai saglabātu tiesības uz sociālo nodrošinājumu arī dienesta laikā, tādējādi stiprinot sociālā taisnīguma principu un sabiedrības uzticēšanos valsts aizsardzības dienesta sistēmai kopumā,” uzsvēra Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
Patlaban tiesības saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas ir jauniešiem līdz 24 gadu vecumam, ja viņi turpina mācības vai studē augstskolu pilna laika klātienes programmās. Ņemot vērā, ka VAD izpildes laikā studijas izglītības iestādē faktiski tiek pārtrauktas, personām saskaņā ar spēkā esošo kārtību tiek pārtraukta arī minētās pensijas izmaksa.
Plānotie grozījumi neievieš jaunu pabalstu veidu, bet nosaka speciālu izņēmumu esošajā kārtībā. Jaunais regulējums garantē, ka obligātā dienesta pildīšana nav pamats apgādnieka zaudējuma pensijas pārtraukšanai, norādīja komisijas priekšsēdētājs. Tādējādi tiks nodrošināta jauniešu materiālā stabilitāte, kas ļaus sekmīgi atsākt un turpināt studijas pēc dienesta pabeigšanas.
Komisija konceptuāli atbalstīja un lēma virzīt izskatīšanai Saeimā arī saistītos grozījumus likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” un Valsts sociālo pabalstu likumā, kā arī Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā.
Grozījumus plānots skatīt jau tuvākajā Saeimas sēdē, un komisija lūgs Saeimu noteikt likumprojektiem steidzamību, informēja A. Bērziņš.
