Saeima aicina sabiedrotos samitā pieņemt lēmumus, kas stiprina alianses rīcībspēju, militārās industrijas kapacitāti, piegādes ķēžu noturību un tehnoloģisko inovāciju ieviešanu, kā arī būtiski palielināt ieguldījumus modernās aizsardzības spējās. Tas ietver integrētas gaisa un pretraķešu aizsardzības attīstību, tostarp efektīvas pretdronu sistēmas, izmantojot arī Ukrainas kaujas pieredzi. Alianses turpmākajai attīstībai jābalstās uz Hāgā nostiprinātajām saistībām kolektīvās aizsardzības un militāri rūpnieciskās kapacitātes stiprināšanā.
Deputāti aicina aliansi nodrošināt ilgtermiņa un paredzamu militāro atbalstu Ukrainai.
“Atbalsts Ukrainai nav labdarība – tas ir tiešs ieguldījums mūsu pašu drošībā. Latvija konsekventi turpina sniegt šo atbalstu: kopš 2024. gada ik gadu šim mērķim novirzām 0,25% no iekšzemes kopprodukta, un kopējais Latvijas ieguldījums kopš kara sākuma jau sasniedzis 1,13 miljardus eiro. Ja vēlamies nodrošināt ilgstošu mieru Eiropā un atturēt agresoru no jaunām tā sauktajām “speciālajām militārajām operācijām”, Ukrainai nepieciešamais atbalsts jāsniedz nevis fragmentāri un novēloti, bet gan paredzami, savlaicīgi un pietiekamā apmērā. Tādēļ aicinām visus sabiedrotos noteikt vismaz 0,25% no IKP kā minimālo ikgadējā atbalsta slieksni Ukrainai,” uzsver Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.
Saeima norāda, ka Krievija joprojām ir galvenais ilgtermiņa drauds NATO un eiroatlantiskajai drošībai. NATO austrumu pierobeža ik dienu saskaras ar hibrīdajiem apdraudējumiem – gaisa telpas pārkāpumiem, dronu incidentiem, kiberuzbrukumiem, dezinformāciju, elektronisko karadarbību un migrācijas instrumentalizāciju –, kas tieši ietekmē iedzīvotāju drošību un ekonomisko situāciju. Tāpēc aliansei jānodrošina savlaicīga un vienota reakcija uz šādiem uzbrukumiem, pilnveidojot gan politiskos, gan militāros mehānismus, kā arī koordinējot nemilitāros pretpasākumus.
Ņemot vērā drošības situāciju, nepieciešama konsekventa rīcība Krievijas atturēšanai, tostarp sabiedroto klātbūtnes stiprināšana NATO austrumu flangā un Baltijas jūras reģionā, kā arī lielāka iesaiste kopējās drošības nodrošināšanā. Tas ietver atbalstu NATO paaugstinātas modrības aktivitātei “Austrumu sardze” Latvijā.
Saeima uzsver, ka NATO politiskā vienotība, kolektīvā aizsardzība un ciešas transatlantiskās saites ir Latvijas drošības stūrakmens. Būtiska ir arī taisnīga aizsardzības ieguldījumu sadale un sabiedroto līdzvērtīga atbildība par kopējām spējām. Tādēļ visām NATO dalībvalstīm jānodrošina izmērāms progress aizsardzības izdevumu palielināšanā un ieguldījumos militārajās spējās. Latvijai apņēmusies nākamgad aizsardzībai novirzīt vismaz piecus procentus no IKP, un parlamentārieši aicina arī pārējās alianses dalībvalstis sasniegt šo rādītāju pēc iespējas drīzāk.
