Gan kiberincidentu novēršanas institūcija “CERT.LV”, gan Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska apstiprina: digitālās drošības riski videospēlēs ir plaši izplatīti, īpaši tiešsaistes jeb online spēlēs.
Turklāt M. Katkovska uzsver, ka videospēļu spēlētāji saskaras ne tikai ar tehniskiem riskiem, bet arī ar sociāliem un psiholoģiskiem apdraudējumiem, ko veicina spēļu platformās bieži iekļautie čati, mikrotransakcijas un lietotāju radīts saturs, kas padara spēles līdzīgas sociālajiem tīkliem.
Lai gan visbiežāk drošības riskam pakļauti gados jaunāki spēlētāji, netrūkst gadījumu, kad apdraudējumu piedzīvo arī pieaugušie videospēļu spēlētāji.
Ievilina, solot bezmaksas labumus
Lai apmānītu videospēļu spēlētājus un panāktu viņu uzvedības kontroli, tiek izmantotas dažādas metodes.
Viena no izplatītākajām metodēm ir viltus bezmaksas piedāvājumi.
“Spēlētājam tiek piedāvāti bezmaksas skin (izskata uzlabojumi), virtuālā valūta (piemēram, Robux vai V-Bucks) vai VIP statuss spēlē. Lai to iegūtu, jānoklikšķina uz saites, kas patiesībā ir viltus tīmekļvietne konta datu nozagšanai,” paskaidro M. Katkovska.
Tāpat bieži tiek piedāvāts lejupielādēt uzlabotas spēles versijas vai palīgprogrammas (“čītus” jeb cheats), kurās iebūvēti vīrusi, kas nozog visus ierīces datus.
Netrūkst arī gadījumu, kad bērniem tiek piedāvātas priekšrocības videospēlēs apmaiņā pret kailfoto.
Cenšas arī emocionāli ietekmēt
Lai sasniegtu mērķi, krāpnieki izmanto arī emocionālu ietekmēšanu. Piemēram, krāpnieks uzdodas par spēles administratoru vai kādu populāru jūtūberi un it kā pārbaužu veikšanai aicina spēlētāju nodot savas paroles vai piekļuves kodus, šādā veidā uzlaužot spēlētāju kontu un to pārņemot.
Lietā tiek liktas arī agresīvākas metodes: uzmākšanās un aizvainošana spēles čatā, vajāšana vai mērķtiecīga izslēgšana no spēles komandas.
M. Katkovska skaidro, ka šādās situācijās krāpnieki saziņu cenšas pārvirzīt no publiska spēles čata uz privātu, lai pavedināšanu vai manipulāciju slēptu no citiem spēles lietotājiem.
Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja norāda arī uz satura riskiem, kas var atstāt emocionālu ietekmi.
Bērni, spēlējot tiešsaistes spēles, var saskarties ar vecumam neatbilstošu saturu – vardarbību, seksuālu vai aizskarošu saturu, kā arī alkohola, narkotiku un azartspēļu reklāmām.
Finanšu līdzekļu piesavināšanās tiek īstenota gan tieši, gan pastarpināti
“CERT.LV” un Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja LV portālam norāda, ka spēļu platformās finanšu līdzekļu piesavināšanās var tikt īstenota pastarpināti, ar viltu iegūstot lietotāja iegādātus spēles labumus, kā arī tieši izkrāpjot no spēlētāja naudu.
Kā piemēru pastarpinātai krāpšanai M. Katkovska min gadījumus, kad krāpnieks pierunā spēlētāju uz it kā izdevīgu maiņas darījumu, taču, saņemot vērtīgo lietu, krāpnieks spēlētājam pretī neko nedod vai pamet spēli.
Papildu finanšu riski rodas arī no iekšspēles pirkumiem – pay-to-win (maksā, lai uzvarētu) modeļiem un loot box (laimesta kastes) mehānismiem, kas var veicināt pārmērīgus izdevumus.
Savukārt kiberincidentu novēršanas institūcijā “CERT.LV” aicina spēlētājus neuzķerties uz piedāvājumiem iegūt bezmaksas spēles valūtu, uzspiežot uz konkrētas saites. Parasti spēlētājs pretī neko nesaņem, jo viltus saites mērķis ir izkrāpt lietotāja paroli vai bankas datus.
“CERT.LV” norāda, ka reizēm lietotāju konti tiek uzlauzti, lai nozagtu vērtīgus spēles virtuālos priekšmetus vai atribūtiku, ko krāpnieki pēc tam cenšas pārdot tālāk.
Papildus iepriekš minētajam “CERT.LV” uzsver: risks neplānoti iztērēt naudu pirkumos vai iekrist finanšu krāpnieku nagos pieaug, ja spēles kontam tiek piesaistīta bankas karte. Risks ir īpaši augsts, ja nepilngadīgais spēlētājs izmanto vecāku bankas karti un netiek kontrolētas ar to veiktās darbības.
Ieteikumi drošībai
Drošības riskus videospēļu platformās iespējams samazināt, veicot konkrētas darbības.
Tā, piemēram, “CERT.LV” iesaka spēlētājiem izmantot spēcīgas un unikālas paroles katram spēļu kontam, kā arī ieslēgt divu faktoru autentifikāciju, kas nodrošina papildu aizsardzību pret kontu uzlaušanu.
Tāpat vajadzētu izmantot tikai oficiālas spēļu platformas un maksājumu sistēmas, kā arī nelejupielādēt spēļu modifikācijas no neuzticamiem avotiem, jo tās var saturēt ļaunatūru. Būtiski arī neklikšķināt uz aizdomīgām saitēm un uzmanīties no pārāk vilinošiem piedāvājumiem, kas var būt krāpniecības mēģinājumi. Lai ierīces būtu drošākas, tās regulāri jāatjaunina.
Savukārt M. Katkovska iesaka vecākiem regulāri pārrunāt ar bērniem drošu uzvedību tiešsaistē.
Lai bērns spēlētu vecumam atbilstošas spēles, ieteicams pārbaudīt spēles PEGI reitingu* vietnē pegi.info.
Vēlams arī izmantot spēļu platformu drošības iestatījumus un vecāku kontroles rīkus (piemēram, Family Link, PlayStation Safety u. c.), lai ierobežotu pirkumus un svešinieku ziņas. Plašāka informācija par populārākajās lietotnēs pieejamajiem uzraudzības un kontroles iestatījumiem, kā arī par atsevišķi lejupielādējamām kontroles lietotnēm vecākiem pieejama tīmekļvietnes Drossinternets.lv sadaļā “Kontroles rīki vecākiem”.
Tāpat eksperti iesaka ar piesardzību izturēties pret savu personīgo informāciju. Neizpaust īsto vārdu, adresi, tālruņa numuru vai ģimenes informāciju. Spēlējot spēles, izmantot segvārdus.
Drošības līmenis varētu uzlaboties
Vienlaikus Eiropas Savienībā tiek apspriesti pasākumi nepilngadīgo aizsardzības stiprināšanai tiešsaistē.
Pagājušā gada izskaņā Eiropas Parlamentā tika pieņemts ziņojums par nepilngadīgo aizsardzību tiešsaistē, kurā pausti vairāki ierosinājumi drošības līmeņa uzlabošanai.
Tā, piemēram, ierosināts visā Eiropas Savienībā atļaut izmantot sociālos medijus, video koplietošanas platformas un mākslīgā intelekta (MI) pavadoņus tikai no 16 gadu vecuma. Šāda pieeja būtu atļauta arī no 13 gadu vecuma, bet tikai ar vecāku piekrišanu.
Savukārt attiecībā uz tiešsaistes spēlēm Eiropas Parlaments aicinājis aizliegt viskaitīgākās prakses un pēc noklusējuma nepilngadīgajiem izslēgt citas atkarību izraisošas funkcijas, piemēram, bezgalīgo ritināšanu, automātisko atskaņošanu, pavilkšanu atsvaidzināšanai, pastāvīgas atlīdzības un manipulatīvu spēles elementu izmantošanu.
Tāpat Eiropas Parlamenta deputāti aicina stingrāk īstenot Eiropas Savienības Digitālo pakalpojumu akta noteikumus un aizliegt dārgumu lādes un citas uz nejaušības principu balstītas spēļu funkcijas (lietotņu valūtas, laimes ratus, maksāšanu par progresu).
Kā norāda Eiropas Parlaments, atsevišķas dalībvalstis jau sākušas uzlabot drošību tiešsaistē, ieviešot vecuma ierobežojumus un vecuma pārbaudes sistēmas.
* PEGI reitings – videospēļu spēlētāju vecuma klasifikācijas sistēma, kas tiek izmantota 38 Eiropas valstīs. PEGI vecuma marķējums norāda, ka spēles saturs ir piemērots noteikta vecuma spēlētājiem. Sistēma vērtē tikai spēles satura atbilstību vecumam, nevis sarežģītības pakāpes piemērotību.
