Eiropas Komisija 2020. gadā nāca klajā ar Digitālo pakalpojumu tiesību akta un Digitālo tirgu tiesību akta priekšlikumu ar mērķi nodrošināt drošu, atvērtu un taisnīgu tiešsaistes vidi, jo vienīgais Eiropas Savienības normatīvais akts, kas šobrīd regulē digitālos pakalpojumus, ir 2000. gadā pieņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par elektronisko tirdzniecību, kas kopš tās pieņemšanas nav pārskatīta. Piemēram, tādas plaši izmantotas platformas kā Meta (iepriekš zināma kā Facebook) un Instagram direktīvas pieņemšanas brīdī vēl nemaz neeksistēja.1
Digitālo pakalpojumu akts
Digitālo pakalpojumu tiesību aktā (DPA) paredzēti Eiropas Savienības (ES) mēroga pienākumi, kuri attieksies uz visiem digitālajiem pakalpojumiem, kas saista patērētājus ar precēm, pakalpojumiem vai saturu, un tie ietvers jaunas procedūras nelikumīga satura ātrākai izņemšanai, kā arī lietotāju pamattiesību visaptverošu aizsardzību tiešsaistē.
Tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēju pienākumi būs atkarīgi no lomas, lieluma un ietekmes uz tiešsaistes kopējo sistēmu.
Tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēji ietver:
- starpniecības pakalpojumu sniedzējus, kuri piedāvā tīkla infrastruktūru; interneta piekļuves nodrošinātājus, domēnu nosaukumu reģistratorus;
- mitināšanas pakalpojumu sniedzējus, piemēram, mākoņdatošanas un tīmekļa vietņu mitināšanas pakalpojumus;
- ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas, kuras izmanto vairāk nekā 10% no 450 miljoniem patērētāju Eiropas Savienībā, tāpēc tām ir jāuzņemas lielāka atbildība par nelikumīga tiešsaistes satura ierobežošanu;
- tiešsaistes platformas, kuras apvieno pārdevējus un patērētājus, piemēram, tiešsaistes tirdzniecības vietas, lietotņu veikali, sadarbīgās ekonomikas platformas2 un sociālo mediju platformas;
- ļoti lielas tiešsaistes platformas, kuras sasniedz vairāk nekā 10% no 450 miljoniem patērētāju ES un kuras varētu radīt īpašu nelikumīga satura izplatīšanas risku un nodarīt kaitējumu sabiedrībai.3
“Digitālo pakalpojumu akts pasaulē noteiks jaunus standartus. Iedzīvotāji varēs vairāk kontrolēt veidus, kā tiešsaistes platformas un lielie tehnoloģiju uzņēmumi izmanto viņu datus. Beidzot esam panākuši, lai tas, kas ir nelikumīgs bezsaistē, būtu nelikumīgs arī tiešsaistē. Eiropas Parlaments ir guvis nozīmīgus panākumus attiecībā uz papildu pienākumiem algoritmu pārredzamībā un dezinformācijā,” sacīja Eiropas Parlamenta deputāte (Dānija), Digitālo pakalpojumu akta ziņotāja Kristela Šaldemose. “Jaunie noteikumi lietotājiem sniegs plašāku izvēli un platformām uzliks jaunus pienākumus attiecībā uz mērķorientētām reklāmām, tostarp aizliegumu tās vērst uz nepilngadīgajiem, un ierobežotu datu vākšanu profilēšanas nolūkos.”
Kā tiks nodrošināta atbildība un drošība
- Algoritmu pārredzamība: Eiropas Komisijai, kā arī dalībvalstīm, būs piekļuve ļoti lielo tiešsaistes platformu algoritmiem.
- Nelikumīga tiešsaistes satura (arī produktu un pakalpojumu) strauja izņemšana: skaidrāka paziņošanas un rīcības procedūra, kas lietotājiem dos tiesības tiešsaistē ziņot par nelikumīgu saturu un tiešsaistes platformām uzliks straujas rīcības pienākumus.
- Pamattiesību aizsardzība tiešsaistē: stingrāki pasākumi, kas nodrošinās paziņojumu apstrādi bez patvaļas vai diskriminācijas, ievērojot pamattiesības, tostarp vārda brīvību un datu aizsardzību.
- Atbildīgāka tiešsaistes tirdzniecība: interneta veikaliem būs jānodrošina, lai patērētāju iegādātie produkti un pakalpojumi būtu droši, tostarp jāpastiprina pārbaudes par tirgotāju sniegtās informācijas patiesumu un izlases kārtībā jāveic pārbaudes, lai novērstu nelikumīga satura parādīšanos platformās.
- Digitālās vardarbības upuru aizsardzība, īpaši pret digitālu attēlu kopīgošanu bez saskaņošanas (t. s. “atriebības pornogrāfija”), nodrošinot tūlītēju izņemšanu.
- Sankcijas: tiešsaistes platformām un meklētājprogrammām varēs uzlikt naudas sodu līdz 6% no to apgrozījuma pasaulē. Attiecībā uz ļoti lielām tiešsaistes platformām (kurām ir vairāk nekā 45 miljoni lietotāju) ES Komisijai būs ekskluzīvas pilnvaras pieprasīt noteikumu ievērošanu.
- Atvieglotas prasības mazajiem uzņēmumiem: mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) būs vairāk laika pielāgoties jaunajiem noteikumiem, tādējādi tiks veicināta inovācija digitālajā ekonomikā. Komisija rūpīgi sekos līdzi jauno noteikumu ekonomiskajai ietekmei uz MVU.
- Jauni pārredzamības pienākumi liks platformām detalizētāk informēt lietotājus par principiem, pēc kuriem viņiem tiek ieteikts saturs, nodrošinot iespēju izvēlēties vismaz vienu principu, kas nav balstīts uz profilēšanu.
- Tiešsaistes reklāma: lietotājiem būs lielākas iespējas kontrolēt viņu personas datu izmantošanu. Būs aizliegta mērķorientēta reklāma, pamatojoties uz sensitīviem datiem (piemēram, seksuālo orientāciju, reliģiju, etnisko piederību).
- Nepilngadīgo aizsardzība: platformām, kuras ir pieejamas nepilngadīgajiem, būs jāveic īpaši pasākumi viņu aizsardzībai, tostarp jānosaka pilnīgs mērķorientētas reklāmas aizliegums.
- Aizliegums slēpti manipulēt ar lietotāju izvēli: tiešsaistes platformas un veikali nedrīkstēs uzvedināt cilvēkus iegādāties konkrētus pakalpojumus, piešķirot lielāku redzamību kādai no izvēlēm vai mudinot lietotāju mainīt savu izvēli, izmantojot traucējošus uznirstošos logus. Turklāt pakalpojuma abonēšanas atcelšanai jābūt tikpat vienkāršai kā abonēšanai.
- Kompensācija: digitālo pakalpojumu saņēmējiem būs tiesības pieprasīt kompensāciju par visiem zaudējumiem vai kaitējumu, kas radies platformu veikto pārkāpumu dēļ.
Īpašie nosacījumi lielajām tiešsaistes platformām
Ļoti lielās platformās nelikumīga un kaitīga satura izplatīšana rada īpaši augstu risku, tāpēc tām noteiktie pienākumi būs samēroti ar ievērojamo apdraudējumu sabiedrībai, ko tās var radīt ar nelikumīga, kaitīga (kas ne vienmēr ir nelikumīga) un dezinformējoša satura izplatīšanu. Šīm platformām:
- būs jānovērtē un jāsamazina sistēmiskie riski, un katru gadu jāveic neatkarīgas revīzijas;
- jānodrošina iespēja izvēlēties vismaz vienu sistēmu, kura nav balstīta uz profilēšanu, ja platforma izmanto tā sauktās “ieteikumu sistēmas” (algoritmus, kuri nosaka, ko lietotāji redz);
- krīzes gadījumā, ja, piemēram, ir apdraudēta sabiedrības drošība vai veselība, pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma jāierobežo jebkādi tūlītēji draudi (līdz trim mēnešiem).
Kā uzsvēris Eiropas Komisijas iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons: “Digitālo pakalpojumu akts nosaka skaidrus, saskaņotus pienākumus platformām, kas ir samērīgi ar to lielumu, ietekmi un risku, ar to Eiropas Komisijai uzticot ļoti lielu platformu uzraudzību, tostarp iespēju piemērot efektīvas un atturošas sankcijas apmērā līdz 6% no globālā apgrozījuma vai pat aizliegumu darboties ES vienotajā tirgū atkārtotu nopietnu pārkāpumu gadījumā. ES iestādes ļoti neilgā laikā ir apņēmīgi strādājušas roku rokā ar mērķi aizsargāt mūsu iedzīvotājus tiešsaistē.”
Jau tiek prognozēts, ka pasaules lielākajām tehnoloģiju kompānijām par neatbilstību DPA noteikumiem būs jārēķinās ar sodiem vairāku miljardu eiro apmērā. Piemēram, aģentūra “Bloomberg” ziņo, ka, pamatojoties uz Amazon.com informāciju par 2021. gada pārdošanas apjomu, teorētiskais naudas sods varētu būt līdz pat 26 miljardiem eiro. “Bloomberg” vēsta, ka jaunais ES līmeņa regulējums varētu kļūt par zelta standartu sociālo mediju regulējumam visā pasaulē.
UZZIŅAI
Kā ziņo Eiropas Parlamenta pārstāvniecība Latvijā, pēc jaunā tiesību akta tehniskas pabeigšanas un juridiski lingvistiskas pārbaudes tas oficiāli būs jāpieņem gan Parlamentā, gan Padomē. Kad šis process būs noslēgts, jaunais akts stāsies spēkā 20 dienas pēc tā publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī. Noteikumi būs jāpiemēro 15 mēnešu laikā.
1 Soņeca, V. Digitālie pakalpojumi un topošais tiesiskais regulējums. Jurista Vārds. 08.02.2022., Nr. 6 (1220), 2. lpp.
2 Sadarbības ekonomika attiecas uz uzņēmējdarbības modeļiem, kur uzņēmējdarbības aktivitātes atvieglo pakalpojuma koplietošana vai sadarbošanās vairākiem dalībniekiem. Proti, sadarbības ekonomikas pamatā ir trīs dalībnieki: pakalpojumu sniedzējs, lietotājs un starpnieks, kurš, izmantojot tiešsaistes platformas, mobilās lietotnes vai citus risinājumus, savieno pakalpojumu sniedzēju ar lietotāju.
3 https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/IP_22_2545
