Tas nozīmē, ka personai nebūs atsevišķi jāvēršas trīs institūcijās, lai pabeigtu sava īpašuma attīstīšanu, pēc būves nodošanas ekspluatācijā dati par šo būvi tiks nodoti informācijas sistēmu līmenī būves reģistrācijai kadastrā un tālāk arī ierakstīšanai zemesgrāmatā. Līdz ar to tiks novērsta datu ieguves dublēšana un vairs netiks veikta būves kadastrālā uzmērīšana.
Šāds scenārijs tiks īstenots, ja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotie grozījumi Būvniecības likumā, kā arī ar šo likumprojektu saistītie Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Zemesgrāmatu likumā un grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”, ko otrdien, 16. septembrī, atbalstīja valdība, gūs arī Saeimas atbalstu. Visi trīs likumprojekti satur vienotu regulējumu vienotā būves reģistrācijas procesa ieviešanai no būvniecības procesa ierosināšanas līdz īpašuma tiesību nostiprināšanai.
“Izstrādātais likumprojekts ieviesīs vienas pieturas aģentūras principu jeb vienu iesniegumu trim iestādēm, kas ir loģiski, jo nekustamā īpašuma attīstīšanas process sākas ar būvniecības ierosināšanu un noslēdzas ar būves reģistrāciju un ierakstīšanu Zemesgrāmatā. Dati un dokumenti par būvēm tiks automātiski iegūti no Būvniecības informācijas sistēmas un padoti tālāk saistītajām sistēmām, nodrošinot secīgu procesu, kā arī laika un finanšu līdzekļu ietaupījumu,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Izstrādātais regulējums attieksies gan uz jaunu būvniecību, gan arī pārbūvēm un atjaunošanu – tas būs piemērojams būvniecības iecerēm, kas ir ierosinātas pēc likuma spēkā stāšanās, kā arī uz iecerēm, kas ierosinātas pirms likuma spēkā stāšanās, bet nodošana ekspluatācijā ierosināta pēc likuma spēkā stāšanās (pie nosacījuma, ka izpildīti viss priekšnoteikumi).
Izstrādātās izmaiņas nosaka, ka ēkas kadastra datu reģistrācija notiks pēc būves pieņemšanas ekspluatācijā. Tāpat tiek paredzēts, ka Valsts zemes dienests kadastra datus par būvēm iegūst no Būvniecības informācijas sistēmas, nevis veicot apsekošanu un ēkas uzmērīšanu. Mainās kārtība par to, kā un kādus datus par būvi uztur BIS, lai tos automātiski varētu nodot kadastra datu reģistrācijai.
Netiek mainīta kārtība par to, kādus objektus reģistrē Kadastrā vai ieraksta zemesgrāmatā. Piemēram, Kadastrā pašlaik nereģistrē un arī turpmāk nereģistrēs pagaidu būves (būvdarbu veikšanai nepieciešamas būves, kas jānojauc pirms objekta nodošanas ekspluatācijā), meliorācijas būves u. c.
Likumprojekts noteiks būves vienotā reģistrācijas procesa (Būvniecības informācijas sistēma (BIS) – kadastrs – zemesgrāmata) īstenošanai nepieciešamo regulējumu un atbildību starp iesaistītajām pusēm. Šobrīd aktīvi notiek visu trīs iestāžu informācijas sistēmu funkcionalitātes pielāgošana vienotā procesa ieviešanai.
