OECD ģenerālsekretārs Matiass Kormans (Mathias Cormann) – “Kopš Latvijas pievienošanās OECD tā organizācijā ir ienesusi atvērtu un dinamisku skatījumu kā pārejas ekonomika. Ar Latvijas dalību organizācija ir kļuvusi stiprāka. Mēs ar lielu gandarījumu atbalstām valsts vērienīgās reformas, tostarp tiesu sistēmas efektivitātes uzlabošanu un centienus stiprināt finanšu noturību. Vienlaikus Latvija ir saskārusies ar vairākiem izaicinājumiem, piemēram, augstu inflāciju, kas noteiktā periodā sasniedza aptuveni 4,6 %, kā arī energoresursu cenu kāpumu, kas ietekmēja gan mājsaimniecības, gan finanšu tirgus. Turpmāk, lai nodrošinātu, ka valsts izdevumi sniedz taustāmus rezultātus, būtiski būs saglabāt stingru fiskālo disciplīnu un uzlabot publisko izdevumu kvalitāti, īpaši tādās jomās kā infrastruktūra un veselības aprūpe.”
Šis pārskats ir īpaši nozīmīgs arī tādēļ, ka tas sakrīt ar 10 gadiem kopš Latvijas pievienošanās OECD. Šajā laikā OECD ir kļuvis par nozīmīgu partneri mūsu reformu īstenošanā, nodrošinot neatkarīgu analīzi un palīdzot stiprināt Latvijas ekonomikas politiku ilgtermiņā.
“OECD pārskats apliecina, ka Latvijas izvēlētais reformu virziens ir pareizs un sniedzis jau redzamus rezultātus, piemēram, zemas maksas īres mājokļu būvniecība reģionos, samazinātas refinansēšanas izmaksas un valsts kapitālsabiedrību iesaiste biržā. Mēs esam uzsākuši būtiskas pārmaiņas finanšu sektorā, publiskajā pārvaldē, enerģētikā un nodokļu politikā. Taču vienlaikus pārskats uzsver, šie pasākumi ir jāturpina un jāpaātrina. Pozitīvi, ka Latvija ieņem augsto 2. vietu visu OECD valstu starpā tieši būvniecības nozarē paveiktajās reformās, kas rezultējās ātrākā būvatļaujas izdošanas termiņā,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
OECD Ekonomikas pārskats ir būtisks instruments Latvijas ekonomikas attīstības izvērtēšanai, jo tas sniedz neatkarīgu, datos un starptautiskajā pieredzē balstītu ekspertu skatījumu uz mūsu sasniegumiem un izaicinājumiem. Šāds ārējs novērtējums palīdz objektīvi izvērtēt īstenoto politiku, identificēt jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi, un pieņemt pamatotus lēmumus turpmākajai attīstībai. OECD rekomendācijas ir vērtīgs atbalsts mūsu darbā, lai veicinātu produktivitāti, stiprinātu valsts konkurētspēju, pilnveidotu publisko pārvaldi un nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi Latvijas iedzīvotāju labklājībai.
OECD norāda, ka, lai gan Latvijas ekonomikā vērojamas atveseļošanās pazīmes, saglabājas arī strukturāli izaicinājumi - jāpaaugstina inovāciju un investīciju līmenis, jāpalielina produktivitātes izaugsme un ir vērojama darbaspēka samazināšanās. Vienlaikus eksperti atzīmē, ka ekonomikas atveseļošanos arvien vairāk atbalsta iekšzemes pieprasījums un publisko investīciju pieaugums. Tādēļ izšķiroša nozīme turpmākajos gados būs investīciju veicināšanai un uzņēmējdarbības vides uzlabošanai.
Latvija jau ir spērusi konkrētus soļus šo izaicinājumu risināšanā. Tiek stiprināta konkurence banku sektorā un veicināta piekļuve finansējumam, tostarp attīstot kapitāla tirgu. Banku sektors Latvijā saglabājas stabils, labi kapitalizēts un rentabls, kas kopumā nodrošina stabilu pamatu kreditēšanas attīstībai. Vienlaikus uzlabota uzņēmējdarbības vide, būtiski samazināts administratīvais slogs, īpaši būvniecībā, kur atļauju saņemšanas ilgums pēdējos gados sarucis aptuveni divas reizes, kā arī ieviesti digitalizēti procesi, kas ļauj attīstības projektus īstenot ātrāk un caurspīdīgāk.
OECD pārskatā pozitīvi novērtēts arī Latvijas progress enerģētikas jomā. Latvija ir stiprinājusi enerģētisko neatkarību un turpina attīstīt atjaunojamo energoresursu ražošanu. Latvija jau šobrīd izceļas ar augstu atjaunojamo energoresursu īpatsvaru. Vienlaikus eksperti uzsver nepieciešamību paātrināt ieguldījumus enerģētikas infrastruktūrā, tīklos un energoefektivitātē, lai veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi un samazinātu izmaksas.
Fiskālās politikas jomā OECD norāda uz nepieciešamību stiprināt nodokļu ieņēmumus un uzlabot izdevumu efektivitāti, lai vienlaikus nodrošinātu finansējumu aizsardzībai, veselības aprūpei un sociālajai aizsardzībai. Tiek uzsvērta arī nepieciešamība paplašināt nodokļu bāzi un uzlabot nodokļu iekasēšanu. Tāpat būtiska loma ir ēnu ekonomikas mazināšanai un nodokļu sistēmas pilnveidei.
Ārvalstu eksperti uzsver arī cilvēkkapitāla nozīmi, nepieciešams turpināt ieguldīt veselības aprūpē, prasmju attīstībā un darba tirgus politikā. OECD īpaši norāda uz prasmju neatbilstību darba tirgū un nepieciešamību stiprināt pieaugušo izglītību un pārkvalifikācijas iespējas. Latvijas valdība jau īsteno virkni pasākumu šajās jomās, tostarp attīstot veselības digitalizāciju, uzlabojot darba tirgus politiku un stiprinot izglītības sistēmas sasaisti ar ekonomikas vajadzībām.
OECD pārskatā izcelta arī publiskās pārvaldes efektivitātes nozīme. Latvijā jau tiek īstenotas reformas, kas vērstas uz datu izmantošanas uzlabošanu, institūciju darba efektivitātes celšanu un administratīvā sloga mazināšanu. Vienlaikus OECD uzsver nepieciešamību stiprināt koordināciju starp institūcijām un plašāk izmantot datos balstītu lēmumu pieņemšanu. Nākamais solis ir stiprināt koordināciju un rezultātos balstītu lēmumu pieņemšanu visā valsts pārvaldē.
Šādi OECD pārskati tiek publicēti reizi divos gados. 2026. gada Ekonomikas pārskats par Latviju ir jau sestais pārskats (pirmais pārskats tika publicēts 2015. gadā). OECD mērķis ir sniegt valdībām palīdzību, nodrošinot tās ar iespējami labāko analīzi, pētījumiem, rekomendācijām un risinājumiem gandrīz ikvienā ekonomiskās politikas jomā.
2026. gada OECD Ekonomikas pārskats par Latviju pilnā apmērā, tā kopsavilkums un prezentācija (angļu valodā) publicēta OECD tīmekļa vietnē: https://www.oecd.org/en/publications/oecd-economic-surveys-latvia-2026_34d15460-en.html.
Pārskata prezentācijas pasākuma, t.sk. ekspertu diskusijas, ieraksts pieejams Ekonomikas ministrijas Youtube kanālā https://www.youtube.com/@Ekonomikasministrija un Facebook kontā https://www.facebook.com/ekonomikasministrija/about .
