Maijā samazinājās eksports uz NVS valstīm – par 2,8%, ko lielā mērā noteica eksporta samazinājums uz Krieviju (farmācijas produkti, mehānismi) un Kazahstānu (mehānismi, kosmētikas līdzekļi).
Par 0,5% samazinājās arī Latvijas eksports uz valstīm ārpus ES un NVS. To ietekmēja graudaugu un minerālo produktu eksporta samazinājums uz Nigēriju un Togo, dzelzs un tērauda eksporta samazinājums uz Turciju un gaisa kuģu un citu preču eksporta samazinājums uz Ukrainu. Savukārt maijā strauji auga minerālo produktu eksports uz Trinidadu.
Maijā gada griezumā – par 9,6% – pieauga preču importa vērtība. Palielinājās imports no ES valstīm, savukārt būtiski samazinājās imports no NVS valstīm, bet – pieauga no valstīm ārpus ES un NVS.
Lielu daļu no importa vērtības pieauguma maijā nodrošināja minerālo produktu importa pieaugums. Pieauga arī elektroierīču un iekārtu, transportlīdzekļu, kā arī farmācijas produktu un dzērienu imports.
Kopumā gada piecos mēnešos Latvijas preču eksports ir pieaudzis par 3,5%, tostarp straujāk auga minerālo produktu, mehānismu un ierīču, kā arī pārtikas rūpniecības ražojumu eksports. Savukārt imports šajā laika posmā pieauga par 6,7%, ko lielākoties ietekmēja minerālo produktu un mehānismu un ierīču importa vērtības pieaugums.
Eksporta izaugsme nākamajos mēnešos pirmām kārtām būs atkarīga no ārējā pieprasījuma atgūšanās tempa ES tirgū un apstrādes rūpniecības attīstības. Vienlaikus saglabājas lejupvērstie riski, kas saistīti ar militāro konfliktu Tuvajos Austrumos, enerģijas cenu svārstībām un starptautiskās tirdzniecības saspīlējumiem, tomēr jūnijā panāktā ASV un Irānas pagaidu vienošanās ļāva naftas cenām būtiski sarukt no pavasara maksimuma. Tā kā Latvijas eksports pārsvarā ir orientēts uz ES tirgu, konflikta tālākā norise eksporta izaugsmi var ietekmēt galvenokārt netieši – caur enerģijas cenām un kopējo nenoteiktību ārējā vidē.
