Sagaidāms, ka gada inflācija jūlijā bremzēsies un pietuvosies tuvāk 3%, ko labvēlīgi ietekmēs pārtikas cenu kritums. Šā gada jūnijā vidējais pārtikas cenu līmenis vidēji bija par 1,0% zemāks nekā pirms gada. Cenu kritums šajā preču grupā ir plašs un fiksēts graudaugiem, gaļas izstrādājumiem, pienam un piena produktiem, eļļai, atsevišķam svaigiem dārzeņiem un augļiem, kā arī cukuram.
No 1.jūlija stājās spēkā samazinātā pievienotās vērtības nodokļa likme 12% apmērā maizei, pienam, olām un putnu gaļai. Ja mazumtirgotāji pilnā mērā iestrādās samazināto PVN likmi mazumtirdzniecības cenā, tad šo preču cenai vajadzētu samazināties par 7,4%. Savukārt, kopējai ietekmei uz patēriņa cenu līmeni vajadzētu būt 0,5 procentpunktiem. Tas nozīmē, ka inflācijai jābūt par pusprocentu zemākai. Vai tas materializēsies arī faktiskajās cenās, redzēsim aptuveni pēc mēneša.
Svarīgi atzīmēt, ka pasaules biržās vērojamas pretējas tendences un neapstrādātas pārtikas cenas kopš šī gada sākumā palielinās. Sagaidāms, ka pārtikas cenām Latvijā vismaz līdz rudenim saglabāsies deflācija. Tomēr rudenī, sagaidot jaunās ražas datus un atkarībā no situācijas energoresursu tirgū, it īpaši gāzes tirgū, kas ir svarīgs minerālmēslojuma ražošanas avots, situācija varētu mainīties.
Lielāko devumu PCI pieaugumā šā gada jūnijā nodrošināja ar mājokļa apsaimniekošanu saistīto preču un pakalpojumu cenu kāpums par 7,2%, ko lielā mērā noteica augstākas cenas ūdensapgādes pakalpojumiem, elektroenerģijai, gāzei un siltumenerģijai. Tādējādi šī preču grupa veidoja 1,1 procentpunktu no kopējās inflācijas.
Būtisku devumu noteica arī degvielas cenu pieaugums, dīzeļdegvielai un benzīnam sadārdzinoties attiecīgi par 18,9% un 15,6%. Lai arī šādas cenu pārmaiņas ir būtiskas, tomēr dīzeļdegvielas gadījumā tas ir gandrīz uz pusi mazāks nekā maijā un aprīlī. Benzīna gadījumā svārstības bija mazākas, jo arī sākotnējais cenu lēciens bija mazāks nekā dīzeļdegvielai. Degvielas cenas dinamiku spilgti atspoguļo mēneša dati, jo salīdzinājumā ar maiju, tā bija par 6,7% lētāka. Kopumā, jūnijā dīzeļdegvielas vidējā cena bija 1,753 EUR/l, bet 95.markas benzīna cena bija 1,781 EUR/l. Svarīgi atzīmēt, ka jūnija vidū Saeima pagarināja akcīzes nodokļa likmes samazinājumu dīzeļdegvielai līdz gada beigām. Sākotnēji šis lēmums bija apstiprināts laika posmam no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam.
Inflācijas gaidas Latvijā un eirozonā, sākot ar šā gada martu, būtiski palielinājās. To kāpums kopā ar faktiski reģistrēto patēriņa cenu pieaugumu bija viens no faktoriem, kas ietekmēja ECB lēmumu par procentu likmju pieaugumu jūnijā. Ņemot vērā, ka šā gada jūnija beigās ASV un Irāna panāca saprašanās memorandu, kura mērķis ir veicināt militārā konflikta izbeigšanu un uzsākt jaunu miera sarunu posmu, naftas cenas samazinājās gandrīz līdz līmenim, kāds bija vērojams pirms konflikta – aptuveni 70 ASV dolāriem par barelu.
Vērtējot pēdējo mēnešu inflācijas gaidas gan Latvijā, gan eirozonā kopumā, tās samazinājās, bet joprojām ir augstākas nekā šī gada sākumā. Pamiers starp ASV un Irānu ir trausls, līdz ar to inflācijas riski, kuri balstās uz naftas piegāžu stabilitāti, ierobežotiem pasaules naftas rezervju apjomiem, ir augsti. To apliecina arī 8. jūlija ASV prezidenta paziņojums, ka pamiers ir beidzies, kā rezultātā Brent markas jēlnaftas cena sadārdzinājās aptuveni par 6 ASV dolāriem līdz 77 ASV dolāriem. Tā ir sākotnējā tirgus reakcija uz pamiera izbeigšanu, kura varētu arī mainīties. Situācija energoresursu tirgū attīstītas dinamiski, bet pašreiz tā ir nenoteikta.
Inflācija Latvijā stabilizējas 3,0% - 3,5% robežas, bet vidēji šā gada pirmajā pusgadā patēriņa cenas palielinājās par 3,1% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu. Neraugoties uz augsto nenoteiktību un augstām naftas cenām, vidējā inflācija šogad būs nedaudz zemāka vai tuvu pērnā gada līmenim.
Finanšu ministrijas infografika
