Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem 2026. gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, patēriņa cenu līmenis saglabājās nemainīgs. Precēm tas samazinājās par 0,6 %, bet pakalpojumiem pieauga par 1,5 %.
Jūnijā patēriņa cenu dinamiku parasti būtiski ietekmē sezonāls pārtikas cenu kāpums, tomēr šogad pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās jau trešo mēnesi pēc kārtas. Pārtikas cenu kritums kopā ar straujo degvielas cenu samazinājumu līdzsvaroja sezonālo pakalpojumu cenu kāpumu, ko galvenokārt noteica ceļošanas un atpūtas pakalpojumu sadārdzināšanās. Vienlaikus palielinoša ietekme uz kopējo cenu līmeni bija ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpumam. Zemo cenu grozā iekļauto pārtikas preču cenas jūnijā samazinājās par 1,3 %, bet kopš memoranda noslēgšanas 2025. gada maijā – par 2,3 %. Cenu kritumu jūnijā galvenokārt noteica svaigu dārzeņu, ogu un svaigu zivju cenu samazinājums. Kopumā pārtikas cenu dinamika liecina par pārtikas cenu spiediena mazināšanos un, iespējams, arī par memoranda iniciatīvas pozitīvu ietekmi.
Vienlaikus, mazinoties spriedzei Tuvajos Austrumos, Brent naftas cena jūnijā būtiski samazinājās un mēneša beigās atgriezās tuvu līmenim pirms konflikta sākuma, veicinot arī strauju degvielas cenu kritumu Latvijā. Tomēr iepriekšējo mēnešu augsto energoresursu cenu kāpuma ietekme vēl nav pilnībā izzudusi un var turpināt atspoguļoties atsevišķu preču un pakalpojumu izmaksās. Kopš februāra degvielas cenas Latvijā joprojām ir pieaugušas par aptuveni 17 %, kopējo patēriņa cenu līmeni palielinot par 0,7 procentpunktiem.
Preču sektorā lielākā samazinošā ietekme jūnijā bija degvielas cenu kritumam – par 6,7 %, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,3 procentpunktiem. Straujāk cenas samazinājās dīzeļdegvielai nekā benzīnam.
Pasaules naftas tirgū jūnijā Brent naftas vidējā mēneša cena, salīdzinot ar maiju, samazinājās par aptuveni 18 %, bet mēneša beigās tā bija par 21 % zemāka nekā maija izskaņā. Cenu dinamiku galvenokārt noteica cerības uz militārā konflikta mazināšanos Tuvajos Austrumos un naftas piegāžu pakāpenisku atjaunošanos. Mēneša sākumā Brent cena īslaicīgi pieauga līdz aptuveni 97 ASV dolāriem par barelu, pastiprinoties ģeopolitiskajai spriedzei un nenoteiktībai par ASV un Irānas miera sarunām. Tomēr vēlāk cenas strauji samazinājās, pieaugot cerībām uz vienošanos un kuģošanas atjaunošanu Hormuza šaurumā. Mēneša otrajā pusē cenu kritumu pastiprināja faktiskā tankkuģu satiksmes atjaunošanās un gaidas par lielāku naftas piedāvājumu pasaules tirgū. Jūnija beigās Brent cena noslīdēja līdz aptuveni 73 ASV dolāriem par barelu, atgriežoties tuvu līmenim, kāds bija pirms konflikta sākuma.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas jūnijā samazinājās par 0,5 %, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu. Cenu samazinājumu galvenokārt noteica sezonāli raksturīgais svaigu dārzeņu cenu kritums, savukārt būtiskākā palielinošā ietekme bija piena produktu un šokolādes cenu kāpumam.
Pārtikas produktu cenas pasaulē jūnijā kopumā samazinājās par 0,3 %, tomēr joprojām bija par 1,7 % augstākas nekā pirms gada. Cukura, graudaugu un piena produktu cenas samazinājās, savukārt augu eļļu un gaļas cenas pieauga. Visstraujāk jūnijā samazinājās cukura cenas, ko galvenokārt noteica zemākas bioetanola cenas Brazīlijā, veicinot lielāku cukurniedru novirzīšanu cukura ražošanai, kā arī straujš Brazīlijas cukura eksporta pieaugums. Graudaugu cenas pēc septiņu mēnešu kāpuma samazinājās, galvenokārt kviešu un kukurūzas cenu krituma dēļ. Kviešu cenas mazināja straujā ražas novākšanas gaita un labas piedāvājuma perspektīvas Melnās jūras reģionā, savukārt kukurūzas cenas – gaidāms bagātīgs piedāvājums Dienvidamerikā un zemākas naftas cenas, kas mazināja pieprasījumu pēc biodegvielas. Piena produktu cenas jūnijā turpināja samazināties, cenu kritumam aptverot visas galvenās produktu grupas, ko veicināja piedāvājuma palielināšanās un spēcīgāka konkurence pasaules tirgū. Straujākais cenu kāpums bija augu eļļām, kas pēc krituma maijā atkal pieauga, galvenokārt palmu un rapšu eļļu sadārdzināšanās dēļ. Palmu eļļas cenu kāpumu veicināja gaidas par ierobežotāku eksporta piedāvājumu no Indonēzijas un lielāks pieprasījums biodīzeļdegvielas ražošanai, bet rapšu eļļas cenu kāpumu – stabils biodegvielas pieprasījums un nelabvēlīgi laikapstākļi Austrālijā un Kanādā. Gaļas cenas sasniedza jaunu vēsturiski augstāko līmeni, galvenokārt mājputnu un aitu gaļas cenu kāpuma dēļ, savukārt cūkgaļas un liellopu gaļas cenas samazinājās.
Sākoties vasaras sezonas izpārdošanām, cenas jūnijā samazinājās apģērbam un apaviem par 1,6 %, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu.
Preču sektorā lielākā palielinošā ietekme jūnijā bija ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpumam, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. To galvenokārt noteica siltumenerģijas cenu pieaugums par 1,3 %, jo no 1. jūnija vairākās pašvaldībās stājās spēkā augstāki siltumenerģijas tarifi, ko ietekmēja energoresursu, tostarp dabasgāzes un šķeldas, cenu svārstības. Elektroenerģijas cenas jūnijā pieauga par 0,8 %, bet cietā kurināmā cenas – par 0,6 %, savukārt dabasgāzes cenas nemainījās.
Pakalpojumu cenas jūnijā kopumā pieauga par 1,5 %, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,5 procentpunktiem. Lielāko palielinošo ietekmi radīja komplekso atpūtas pakalpojumu cenu kāpums, būtiska ietekme bija arī pasažieru aviopārvadājumu sadārdzinājumam. Cenu kāpumu galvenokārt noteica sezonāli lielāks pieprasījums pēc ceļojumiem, sākoties aktīvajai vasaras atvaļinājumu sezonai. Savukārt izmitināšanas pakalpojumu cenas pēc straujā kāpuma maijā jūnijā samazinājās.
Citās preču un pakalpojumu grupās cenu svārstības aizvadītajā mēnesī kopējo cenu līmeni būtiski neietekmēja.
2026. gada jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, patēriņa cenas pieauga par 3,4 %. Gada vidējā inflācija bija 3,5 %.
Arī turpmāk cenu izmaiņas Latvijā lielā mērā noteiks energoresursu un pārtikas cenu svārstības pasaules tirgos, kā arī ģeopolitiskās norises un pasaules ekonomikas attīstība. Vienlaikus inflāciju Latvijā turpinās ietekmēt regulēto tarifu pārskatīšana un nodokļu izmaiņas, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina atalgojuma pieaugums. Kopējo patēriņa cenu līmeni mazinās no 1. jūlija ieviestā samazinātā PVN likme 12 % apmērā atsevišķām pārtikas produktu grupām. Lai gan naftas cenu būtiskais kritums mazina ārējo inflācijas spiedienu, ģeopolitiskā nenoteiktība saglabājas augsta un energoresursu cenu dinamika joprojām ir svārstīga. Kopumā 2026. gadā vidējā gada inflācija Latvijā varētu būt 3–4 % robežās.
