DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Finanses

Latvijas bērza tāss inovācija nominēta prestižajai “RegioStars 2026” balvai

Publicitātes attēls.

Eiropas Komisijas (EK) prestižā konkursa “RegioStars” finālam jau trešo gadu pēc kārtas izvirzīts Latvijā īstenots Eiropas Savienības (ES) fondu projekts. Konkursa žūrija šogad kategorijā “Zaļa Eiropa” nominējusi Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta projektu “Bērza tāss dārgumi – Latvijas zaļā nafta, kura rezultātā radīta patentēta tehnoloģija vērtīgu bērza tāss ekstraktvielu mikrodaļiņu iegūšanai un izmantošanai ekoinovatīvos augstas pievienotās vērtības produktos. 

Šogad konkursā sasniegts jauns pieteikumu rekords, ir saņemti 274 projektu pieteikumi no visas Eiropas, no kuriem žūrija finālam piecās kategorijās atlasījusi tikai 25 projektus.

Konkursa fināls norisināsies 13. oktobrī Briselē, kur finālisti savus projektus prezentēs konkursa žūrijai un klātienes auditorijai. Kategoriju uzvarētāji un sabiedrības simpātijas balvas ieguvējs tiks paziņoti 14. oktobra vakarā. Savukārt Latvijas iedzīvotāji līdz 14. oktobra plkst. 12.00 aicināti atbalstīt Latvijas projektu, balsojot par sabiedrības simpātijas balvu EK tīmekļvietnē.

Bērza tāss nepārtraukti uzkrājas ievērojamā apjomā kā saplākšņa ražošanas blakusprodukts, taču tradicionāli tā galvenokārt tikusi dedzināta siltuma enerģijas ieguvei. Vienlaikus bērza tāss satur lielu daudzumu vērtīgu ekstraktvielu, tostarp triterpēnus, kuru nozīmīgākais pārstāvis ir betulīns. Izstrādātā pieeja palīdz bērza tāss vērtīgajām vielām labāk šķīst ūdenī un būt vieglāk izmantojamām uztura bagātinātājos. Kosmētikā iegūtās mikrodaļiņas var izmantot augu eļļu gelu veidošanai un kosmētisko krēmu stabilizēšanai, vienlaikus nodrošinot konservējošas, antioksidatīvas un brūču dzīšanu veicinošas īpašības. Tas paver plašas iespējas izstrādāto tehnoloģiju izmantot dažādu augstas pievienotās vērtības produktu izstrādē.

Būtiski, ka projekta rezultāti nav palikuši tikai zinātnisko publikāciju un patenta līmenī. “Kad sākām šo projektu, bērza tāss galvenokārt bija zemas pievienotās vērtības blakusprodukts, ko izmantoja enerģijas iegūšanai. Šodien mūsu zinātnieku komandas radītā tehnoloģija ir patentēta, tās ekskluzīvās komerciālās izmantošanas tiesības nodotas AS “Latvijas Finieris”, un BetulinLab šo zināšanu jau pārvērš BETULINK rūpnieciski mērogojamā augstas pievienotās vērtības oleogela izejvielā. Tas ir pierādījums, ka Latvijas zinātne salīdzinoši īsā laikā spēj iziet visu ceļu no idejas līdz rūpniecībai un tirgum,” skaidro projekta zinātniskais vadītājs Aigars Pāže.

Tāpat zinātniskais vadītājs norāda, ka “RegioStars 2026” finālā vēlas parādīt, ka zaļā pāreja nenozīmē tikai mazāku resursu izšķērdēšanu. Tā var radīt jaunas tehnoloģijas, stiprināt zinātnes un industrijas sadarbību, veidot eksportspējīgu ražošanu un radīt lielāku ekonomisko vērtību tepat reģionā. “Tas, ko vakar sadedzinājām, šodien kļūst par Latvijas zaļo zeltu,” uzsver A. Pāže.

Tas arī precīzi atbilst “RegioStars” būtībai, jau kopš 2008. gada konkurss ir EK kvalitātes zīme izciliem ES līdzfinansētiem projektiem, kuru risinājumi sekmē reģionu attīstību un var iedvesmot līdzīgas iniciatīvas citviet Eiropā. 

Projekta kopējās izmaksas bija 710,6 tūkstoši eiro, no kuriem 494,7 tūkstoši eiro bija ES atbalsts. Projekts tika īstenots no 2021. gada janvāra līdz 2023. gada novembrim.

Līdzās šim projektam “RegioStars 2026” finālā kategorijā “Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa” nominēti vēl divi sadarbības programmu projekti ar Latvijas dalību. “Interreg Baltijas jūras reģiona” programmas projekts “Baltijas jūras reģiona kultūras pērles noturīgākām pilsētām un reģioniem” ar kultūras palīdzību stiprina pašvaldību sociālo noturību un iedzīvotāju līdzdalību. Savukārt Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projektā “Vēsturiskais ceļš: Raudondvare–Bauska” Bauskas pils un Raudondvares muiža attīstītas par visu gadu pieejamiem tūrisma galamērķiem.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI