FM prognozē, ka Latvijas ekonomika 2027. gadā pieaugs par 1,9%, bet turpmākajos gados izaugsme saglabāsies aptuveni 2% līmenī. Vienlaikus ar šo izaugsmi nepietiks, lai segtu visas līdz šim uzņemtās saistības. Pie nemainīgas politikas vispārējās valdības budžeta deficīts nākamajos četros gados pārsniegtu 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet valsts parāds līdz 2030. gadam pieaugtu līdz aptuveni 54% no IKP. Lielākais deficīts gaidāms 2028. gadā, kad tas pie nemainīgas politikas varētu sasniegt 2,73 miljardus eiro jeb 5,4% no IKP. Savukārt parāda apkalpošanas izdevumi jau 2027.gadā varētu sasniegt aptuveni 681 miljonu eiro.
Fiskālo “plaisu” palielina aizsardzības finansējuma pieaugums, sociālo izdevumu indeksācija, parāda apkalpošanas izmaksas un iepriekšējās valdības pieņemtie lēmumi, kuriem nav noteikti finansējuma avoti. Šādu lēmumu ietekme 2027. gadā sasniedz 421 miljonu eiro, bet līdz 2030. gadam pieaug līdz 663 miljoniem eiro gadā. FM vērtējumā arvien lielāku budžeta daļu aizņem saistības, tādēļ katrs valsts eiro jāizmanto pēc iespējas efektīvāk. Valsts budžeta izdevumu efektivizācija paredz sistemātiski pārskatīt valsts funkcijas, pakalpojumu izmaksas un izlietotā finansējuma rezultātus. Vienlaikus jānodrošina nepieciešamais finansējums valsts aizsardzībai, kas līdz 2030. gadam pieaugs līdz aptuveni 5% no IKP.
Pirmajā FM izstrādātajā scenārijā, turpinot pieņemt lēmumus, kas palielina izdevumus bez atbilstoša seguma, nepieciešamais finansējums četru gadu laikā sasniegtu 3,62 miljardus eiro. Otrajā scenārijā, ievērojot fiskālos nosacījumus un līdz 2029. gadam izmantojot aizsardzības izdevumu atkāpi, fiskālais uzdevums būtu 1,48 miljardi eiro. Trešais scenārijs paredz līdz 2030. gadam sabalansēt budžetu. Lai to panāktu, četru gadu laikā būtu nepieciešams pieņemt lēmumus par izdevumu samazināšanu vai ieņēmumu palielināšanu ar kopējo fiskālo ietekmi 8,86 miljardu eiro apmērā. Konkrētā scenārija izvēle būs nākamās valdības politiska izšķiršanās. FM uzdevums ir sagatavot katram scenārijam aprēķinus par plānotajiem pasākumiem, norādot katra pasākuma ietekmi uz budžetu no 2027. līdz 2030. gadam.
Fiskālās situācijas uzlabošanai FM piedāvā piecus konkrētus risinājumus. Tie paredz rast finansējumu jau pieņemtajiem lēmumiem vai īstenot tos pakāpeniski, pārskatīt likumos automātiski noteiktos izdevumu pieaugumus, ik gadu izvērtēt 25% no valsts pamatfunkciju izdevumiem, piemērojot “nulles” budžeta principu, kā arī pārskatīt nodokļu atvieglojumus un nodokļu iekasēšanu. Publisko līdzekļu efektīvākā izmantošanā būs jāiesaistās visiem valdības sektoriem, tostarp valsts kapitālsabiedrībām, augstskolām un pašvaldībām, meklējot iespējas efektīvāk izmantot to rīcībā esošos līdzekļus un kapitālu.
Jau tagad izdevumu pārskatīšana aptver 10,7 miljardus eiro valsts pamatfunkciju finansējuma, īpašu uzmanību pievēršot pakalpojumu izmaksām, iepirkumiem, informācijas tehnoloģiju izdevumiem un funkciju dublēšanai. FM piedāvā nostiprināt skaidru principu, ka jaunus pastāvīgus izdevumus drīkst apstiprināt tikai ar pastāvīgu finansējuma avotu. Tāpat līdz jaunās valdības apstiprināšanai FM plāno sagatavot šo risinājumu aprēķinus, apkopot lēmumus bez finansējuma avota un piedāvāt tiem segumu vai pakāpenisku ieviešanu.
FM atgādina, ka Saeimas vēlēšanu gadā valsts budžeta projektu izstrādās jaunā valdība, un tas Saeimā būs jāiesniedz ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc uzticības izteikšanas Ministru kabinetam. Ja līdz novembra vidum jaunā valdība vēl nebūs apstiprināta, FM sagatavos 2027. gada pagaidu budžetu.
