8. oktobrī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē tika pārrunāts valsts budžets 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšana. LDDK atbalsta Ministru prezidenta izvirzītās četras prioritātes, vienlaikus uzsverot, ka to īstenošanai nepieciešams ilgtspējīgs finansējums un skaidra izdevumu pārskatīšanas pieeja.
LDDK prezidents Andris Bite: “Budžeta situācija nav interpretāciju jautājums. Sociālā dialoga partneriem tā jālasa vienādi - pēc tiem pašiem skaitļiem un vienādi saprotot, ko un cik valsts var atļauties. Ja 2027. gadam jārod vismaz 449 miljoni eiro, tad papildu prioritātes nevaram vienkārši pievienot esošajiem izdevumiem. Vispirms jāpārskata saistības, jāatrod ietaupījumi un jāvienojas par konkrētiem rezultātiem. Valstij jāievieš princips - ja nav finansiālā seguma, jaunas saistības neuzņemamies.”
Vispirms jāatrod vismaz 449 miljoni eiro
Valsts finanšu prognozes liecina par būtisku fiskālās situācijas pasliktināšanos. Ja vēl 2026. gada pavasarī 2027. gadam tika prognozēta pozitīva fiskālā telpa, jaunākās prognozes paredz nepieciešamību rast risinājumus vismaz 449 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2030. gadā fiskālais izaicinājums var sasniegt 1,6 miljardus eiro. LDDK ieskatā šāda situācija prasa nevis atsevišķus, īstermiņa izdevumu ierobežojumus, bet gan valsts izdevumu sistēmisku pārskatīšanu. Visām ministrijām un publiskā sektora institūcijām jānosaka skaidri ietaupījumu mērķi, termiņi un atbildība par to izpildi.
LDDK aicina ievērot trīs pamatprincipus – neuzņemties jaunas saistības bez finansiālā seguma un pārskatīt jau uzņemtās saistības, papildu prioritātes izskatīt tikai kopā ar konkrētiem ietaupījumu avotiem, kā arī valsts izdevumu samazinājumu vērtēt pēc faktiski sasniegtajiem rezultātiem, nevis sagatavoto plānu vai deklarāciju skaita.
Sociālie partneri vienojās līdz 20. novembrim pārskatīt 21 iepriekš pieņemtu lēmumu, kam nav nodrošināts finansējums un kuru kopējā fiskālā ietekme sasniedz 420,6 miljonus eiro. Vienlaikus nepieciešams izvērtēt valsts funkcijas, iestāžu konsolidācijas iespējas, strukturālās reformas un Valsts kontroles ieteikumu ieviešanu, īpaši pievēršoties pasākumiem, kas nodrošina izmērāmu ietaupījumu.
Pēdējo piecu gadu laikā valdības sektora izdevumi palielinājušies par gandrīz septiņiem miljardiem eiro. Kopš 2011. gada Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājies par aptuveni 210 tūkstošiem, taču sabiedriskajā sektorā aizņemto darba vietu skaits praktiski nav mainījies. OECD dati rāda, ka vispārējās valdības sektorā nodarbināto īpatsvars Latvijā pieauga no 19,1% 2019. gadā līdz 23,6% 2023. gadā, kas bija lielākais pieaugums OECD valstu vidū.
Šie rādītāji pastiprina nepieciešamību pārskatīt ne tikai valsts izdevumu apmēru, bet arī publiskās pārvaldes organizāciju, funkciju sadalījumu un par izlietoto finansējumu sasniegtos rezultātus.
Ilgstošās vakances – nepieciešama Ministru kabineta lēmumu izpilde
Viens no konkrētiem piemēriem, kur nepieciešama konsekventa rīcība, ir ilgstoši vakanto amata vietu samazināšana valsts pārvaldē.
Saskaņā ar apkopotajiem datiem, pēc likumā noteikto izņēmumu piemērošanas prasība attiecas uz 417 amata vietām, kas bijušas vakantas ilgāk par sešiem mēnešiem. No tām iestādes likvidēšanai norādījušas tikai 60 amata vietas jeb aptuveni 14%.
Aprēķinātais gada ietaupījums šādā gadījumā ir aptuveni 1,8 miljoni eiro, savukārt visu 417 amata vietu likvidēšana ļautu ietaupīt aptuveni 12 miljonus eiro gadā. LDDK rosina nodrošināt iepriekš pieņemto Ministru kabineta lēmumu izpildi un nepieļaut situāciju, kurā ilgstoši vakantas amata vietas tiek saglabātas, tostarp atkārtoti izsludinot konkursus uz tām.
NTSP sēdē Valsts kancelejai tika lūgts precizēt aktuālos datus par ilgstoši vakantajām amata vietām un virzīt tās likvidēšanai, lai nodrošinātu iepriekš pieņemtā Ministru kabineta lēmuma izpildi. LDDK arī aicināja turpmākajos likumprojektos vairs neiekļaut pašreizējā Budžeta likuma 81. pantā paredzēto izņēmumu, kas ļauj saglabāt ilgstoši vakantas amata vietas, ja uz tām ir izsludināts atklāts konkurss, tostarp atkārtots konkurss, ja iepriekšējais noslēdzies bez rezultāta.
Lai nodrošinātu sistemātisku ilgstošo vakanču samazināšanu, LDDK aicina tās pārskatīt reizi pusgadā un 2027. gadā jaunas amata vietas veidot tikai no esošo amata vietu pārdales, nepalielinot to kopskaitu. Darba devēji aicina izvērtēt arī ilgstoši vakanto amata vietu apmēru pašvaldībās un valsts kapitālsabiedrībās.
Minimālās algas prognozējamība ir būtiska uzņēmējiem
LDDK rosina saglabāt iepriekš apstiprināto minimālās mēneša darba algas grafiku, 2027. gadā nosakot to 820 eiro apmērā. Uzņēmumi nākamā gada izdevumus jau plānojuši atbilstoši apstiprinātajam regulējumam, tādēļ tā pārskatīšana radītu papildu izmaksas un mazinātu uzņēmējdarbības vides prognozējamību.
Par minimālās algas turpmākajām izmaiņām NTSP sēdē panākta vienošanās turpināt diskusijas NTSP apakšpadomē. LDDK uzsver, ka minimālās algas noteikšanā jāvērtē ne tikai tās apmērs, bet arī ietekme uz darba devēju izmaksām, nodarbinātību un uzņēmumu konkurētspēju, ņemot vērā reģionu un nozaru atšķirības. Minimālās algas atsauces vērtība nav automātisks tās paaugstināšanas mehānisms, un jebkādas izmaiņas jāvērtē kopējā darba tirgus un ekonomikas attīstības kontekstā.
