Ņemot vērā MK rīcības apspriedē pārrunāto, plānots līdz gada beigām ierobežot jaunu līgumu slēgšanu un atlikt izdevumus, kas nav kritiski nepieciešami valsts pamatfunkciju nodrošināšanai. Plānoto pasākumu mērķis ir samazināt jauno saistību apjomu, ierobežot izdevumu pieaugumu gada beigās un palielināt ministriju vadības atbildību par budžeta izpildi, vienlaikus saglabājot kritisko valsts funkciju nepārtrauktību.
Līdz 2026. gada beigām ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm paredzēts ierobežot jaunu līgumu slēgšanu par preču piegādi, konsultācijām, pētījumiem un citiem ārpakalpojumiem. Jaunus līgumus varētu slēgt tikai tad, ja tie nepieciešami valsts funkciju nepārtrauktai izpildei, normatīvo aktu prasību ievērošanai vai līdz 1. oktobrim izsludināto iepirkumu pabeigšanai.
Valsts iestādēm būs jāizvērtē iespēja atlikt izdevumus, kas nav kritiski nepieciešami pamatfunkciju nodrošināšanai. Tas attiektos, piemēram, uz semināriem, konferencēm, reprezentācijas pasākumiem, konsultācijām, pētījumiem, profesionāliem ārpakalpojumiem, kā arī biroju tehnikas un aprīkojuma atjaunošanu.
Jauna līguma slēgšanai par summu, kas sasniedz vai pārsniedz 50 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, būtu nepieciešams Ministru prezidenta, nozares ministra vai pilnvarotas amatpersonas saskaņojums. Pirms jaunu saistību uzņemšanās iestādēm būs jāizvērtē to lietderība un ietekme uz valsts budžetu gan kārtējā, gan turpmākajos gados.
Līdzīgus izdevumu ierobežošanas principus valdība aicinās piemērot arī neatkarīgajām institūcijām, valsts kapitālsabiedrībām, augstskolām, pašvaldībām un citām publiskām personām. Savukārt Valsts kontroli lūgs 2026. gada pārskata revīzijā izvērtēt, kā iestādes ievērojušas noteiktos ierobežojumus.
Piedāvāto pasākumu īstenošana ļaus ne tikai ierobežot mazāk prioritārus izdevumus un jaunu saistību uzņemšanos 2026. gada nogalē, bet arī stiprinās atbildīgu un ilgtspējīgu valsts finanšu pārvaldību, nodrošinot, ka valsts budžeta līdzekļi tiek mērķtiecīgi novirzīti sabiedrībai būtiskāko funkciju un valsts prioritāšu īstenošanai.
Tāpat FM plāno līdz 10. novembrim aktualizēt fiskālās prognozes, izmantojot septembra makroekonomisko scenāriju. Sadarbībā ar nozaru ministrijām paredzēts pārskatīt lēmumus, kuriem nav finansējuma avota, meklējot segumu esošajā budžetā vai paredzot to pakāpeniskāku ieviešanu.
FM aicina stingri ievērot likumā nostiprināto principu, ka jaunus pastāvīgus izdevumus drīkst paredzēt tikai tad, ja tiem ir nodrošināts pastāvīgs finansējuma avots. Tāpat FM aicina ārpus budžeta sagatavošanas procesa neiekļaut valdības darba kārtībā jautājumus, par kuriem ministrija sniegusi negatīvu atzinumu un kuriem nav norādīts finansējuma avots.
