LBAS aicina īstenot mērķtiecīgu valsts budžeta izdevumu pārstrukturēšanu, nosakot skaidru rīcības prioritāšu secību un koncentrējoties uz reālu efektivitātes pieaugumu, nevis mehānisku izdevumu samazināšanu.
LBAS atbalsta pārdomātas reformas, kuru mērķis ir uzlabot valsts pārvaldes darbu un sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti. Reformas jāsāk ar funkciju un darba procesu izvērtēšanu, novēršot darbību dublēšanos, mazinot birokrātiju un atsakoties no funkcijām, kuras sabiedrībai objektīvi nav nepieciešamas. Lēmumiem par pārmaiņām jābūt pamatotiem ar sasniedzamiem uzlabojumiem un to ietekmes izvērtējumu, savlaicīgi iesaistot arodbiedrības un darbinieku pārstāvjus.
Tikai pēc šāda izvērtējuma un konsultācijām ar arodbiedrībām un darbinieku pārstāvjiem lemjams par nepieciešamajām izmaiņām darbinieku skaitā, nodarbinātībā un darba organizācijā. Nav pieļaujama darba samaksas samazināšana, jo īpaši, ja vienlaikus paredzēts palielināt darbinieku slodzi un darba apjomu. Ja darbinieku skaita samazināšana tomēr ir pamatoti nepieciešama, jānodrošina visu darbinieku tiesību un piemērojamo darba koplīgumu ievērošana, tostarp savlaicīga informēšana un konsultēšanās, kā arī visu darbiniekiem pienākošos summu, tostarp atlaišanas pabalstu un kompensāciju, pilnīga un savlaicīga izmaksa.
LBAS uzsver, ka pilnvērtīgs sociālais dialogs ir būtisks priekšnoteikums pārdomātām reformām, sabiedrības uzticībai un sociālajam mieram Latvijā. Publiskā sektora un darba tirgus reformu izstrādē savlaicīgi un pilnvērtīgi jāiesaista arodbiedrības, darba devēju organizācijas, darbinieku pārstāvji un citas attiecīgās sociālā dialoga puses. Šāda iesaiste ļauj apzināt lēmumu sekas, rast līdzsvarotus risinājumus un mazināt sociālo spriedzi, kas novērojama citās Eiropas valstīs. Cieņa pret arodbiedrībām kā darbinieku kolektīvo interešu pārstāvēm ir arī cieņa pret darbiniekiem. Tādēļ sociālajam dialogam jānodrošina reāla iespēja ietekmēt lēmumus pirms to pieņemšanas, nevis tikai uzklausīt jau pieņemtu lēmumu skaidrojumus.
LBAS uzsver, ka Latvijas attīstībai jābalstās uz produktivitātes pieaugumu, kvalificētu darbaspēku un pienācīgu atalgojumu, nepieļaujot Latvijas palikšanu lēta darbaspēka valsts statusā. Ārvalstu darbinieku piesaiste var palīdzēt aizpildīt vakances, kurām neizdodas piesaistīt vietējos darbiniekus, taču vienlaikus jāuzlabo atalgojums un darba apstākļi, lai darbs Latvijā būtu pievilcīgs arī tās iedzīvotājiem. Par vienādu vai līdzvērtīgu darbu vienādos apstākļos vietējiem un ārvalstu darbiniekiem jānodrošina vienlīdzīga darba samaksa, nepieļaujot ne zemāku, ne augstāku samaksu tikai darbinieka izcelsmes dēļ.
LBAS aicina veicināt tādu darba attiecību regulējumu, kas stiprina koplīgumu nozīmi, darba devēju, arodbiedrību un darbinieku sadarbību, kā arī ieguldījumus darbinieku profesionālajā izaugsmē, darba kvalitātes un darba apstākļu uzlabošanā. Mērķēti nodokļu atvieglojumi darbinieku apmācībām, kvalifikācijas celšanai un darba spēju attīstībai var veicināt produktivitāti, palīdzēt risināt darbaspēka trūkumu un radīt ilgtspējīgāku alternatīvu darbaspēka izmaksu mehāniskai samazināšanai.
LBAS aicina izvērtēt obligātas veselības apdrošināšanas ieviešanu strādājošajiem, kas varētu nodrošināt papildu finansējumu veselības aprūpei. Bērniem un sociāli mazaizsargātām grupām jānodrošina reāla pakalpojumu pieejamība un plašāks bezmaksas pakalpojumu segums. Pirms šādas sistēmas ieviešanas jāizvērtē tās ietekme uz darba devēju izmaksām, darbinieku ienākumiem un valsts veselības aprūpes sistēmas finansējumu, nepieļaujot nevienlīdzīgu piekļuvi medicīniskajiem pakalpojumiem.
LBAS arī aicina pārtraukt VSAOI samaksas termiņu pagarināšanu, kas kavē ieņēmumu saņemšanu budžetā un apdrošināto personu uzkrājumu veidošanos.
LBAS aicina izbeigt Saeimas deputātu, Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru automātisku atalgojuma pieaugumu, konsolidācijas laikā saglabājot mēnešalgas iepriekšējā gada faktiskajā līmenī, ja tas jau nav noteikts citā regulējumā. LBAS arī rosina atcelt Saeimas deputātu individuālās transporta un dzīvojamās telpas īres kompensācijas, kā arī pabalstus un kompensācijas pēc amata atstāšanas, neaizstājot tos ar līdzvērtīgiem labumiem. Iniciatīvu “Atcelt Saeimas deputātu transporta un dzīvojamās telpas īres (viesnīcas) izdevumu kompensācijas” portālā manabalss.lv parakstījuši vairāk nekā 15 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.
LBAS norāda, ka valsts kapitālsabiedrību līdzekļi primāri izmantojami pamatdarbībai, attīstībai un budžeta finanšu mērķiem. Rūpīgi jāpārvērtē kārtība un kritēriji, kādā veidā valsts kapitālsabiedrības ziedo naudas līdzekļus.
LBAS aicina pārskatīt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanas modeli, lai palielinātu valsts budžeta ieņēmumus un nodrošinātu taisnīgāku nodokļu sloga sadalījumu, vienlaikus saglabājot uzņēmumu konkurētspēju un motivāciju investēt.
Eiropas Komisijas 2026. gada Latvijas ekonomikas izvērtējumā norādīts, ka UIN ieņēmumi Latvijā 2024. gadā veidoja aptuveni 2,0% no IKP, kas bija par 1,1 procentpunktu mazāk nekā ES vidēji. Savukārt kapitāla nodokļu kopējie ieņēmumi Latvijā bija 4,1% no IKP salīdzinājumā ar 8,5% ES vidēji.
Ņemot vērā atšķirības Baltijas valstu UIN sistēmās un Latvijas pašreizējo modeli, kurā uzņēmumu peļņa pamatā tiek aplikta ar nodokli tās sadales brīdī, LBAS aicina Finanšu ministriju izvērtēt iespējamos UIN bāzes un piemērošanas kārtības pilnveidošanas scenārijus. Tostarp jāizvērtē nodokļa ieņēmumu palielināšanas iespējas, pārmērīgi neierobežojot peļņas reinvestēšanu ražošanas modernizācijā, produktivitātes kāpināšanā un jaunu darbvietu radīšanā.
* https://arodbiedribas.lv/news/vestule-par-valsts-budzetu-2027-gadam-un-publiska-sektora-izdevumu-mazinasanu/
