Valsts amatpersonas rāda piemēru valstī, veicina vērtību stiprināšanu un ietekmē sabiedrības domu. Arodbiedrības ir apvienošanās brīvības izpausme, pašu strādājošo izveidotas organizācijas. Noniecinot arodbiedrību, tiek noniecināta darbinieku izvēle apvienoties un kopīgi aizstāvēt savas tiesības, kas ir Satversmē un Latvijā ratificētajos starptautiskajos tiesību dokumentos garantētas cilvēktiesības. Satversmes 108. pants nosaka, ka valsts aizsargā arodbiedrību brīvību. Arodbiedrību likums nostiprina arodbiedrību uzdevumu pārstāvēt un aizstāvēt strādājošo darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās tiesības un intereses.
Šīs valdības laikā ir notikušas divas Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdes, kuru norises laiku noteica valdība. Neskatoties uz to, valdības puse šajās sēdēs bija pārstāvēta tikai ar nelielu skaitu ministru, vai pirmajā sanāksmē - vispār nevienu.
Arodbiedrības vairākkārt diskusijās, intervijās un dažādās vēstulēs valsts institūcijām ir norādījušas uz pēctecības nodrošināšanas trūkumu valdības vai atsevišķu ministru nomaiņas rezultātā. Tas attiecas arī uz sociālā dialoga ievērošanu atsevišķu ministriju līmenī, kur jādarbojas NTSP apakšpadomēm. Regulāri darbojas abas apakšpadomes Labklājības ministrijā – Sociālās drošības apakšpadome un Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadome, arī Izglītības un zinātnes ministrijā – Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadome, Veselības ministrijā – Veselības aprūpes nozares apakšpadome, epizodiski un lietišķi – Finanšu ministrijā - Budžeta un nodokļu apakšpadome.
Laikā, kad ir un būs nepieciešamas aizvien vairāk skaidras sarunas par nākotni dažādās nozarēs, sociālā dialoga iztrūkums liecina par būtiskām, pieaugošām autoritāras vadības iezīmēm valsts pārvaldībā. Komunikācijas neesamība noved pie neizpratnes par procesu vadīšanu, vairo sasvstarpēju neuzticēšanos starp sabiedrību un valsti un nopietni apdraud demokrātisko procesu virzību un sociālo mieru.
Vēstulē minēts plašs dokumentu uzskaitījums, kas skaidri norāda, ka sociālais dialogs ir atzīts un reglamentēts starptautiskajos un ES līmeņa politikas dokumentos un tiesību aktos, kuri Latvijai ir saistoši un kuru tapšanā ir piedalījusies un sniegusi savu atbalstu Latvijas valdība. Latvijas valdība neatkarīgi no politiskās varas un tās pārmaiņām nevar ignorēt sevis atbalstītus cilvēktiesību un politikas dokumentus.
LBAS aicina Valsts prezidentu rosināt regulāru Ministru prezidenta un sociālo partneru tikšanos pirms NTSP sēdēm kopīgai diskusijai un viedokļu tuvināšanai. Tāpat LBAS lūdz Valsts prezidentu aicināt Ministru prezidentu un ministrijas uz jēgpilnu sociālo dialogu.
