Politiskā līdzdalība ir viens no veidiem, kā veicināt uzticēšanos valsts pārvaldei. “Cilvēki, kuri uzskata, ka viņiem nav ietekmes uz lēmumiem, valdībai uzticas ievērojami mazāk nekā tie, kuri jūtas sadzirdēti,” sacīja Latvijas delegācijas vadītāja, uzsverot – cilvēkiem ir jāsajūt, ka viņi spēj ietekmēt pieņemtos lēmumus. Kā veiksmīgu pilsoniskās līdzdalības piemēru J. Simanovska minēja platformu “ManaBalss”.
“Arī digitālajā pasaulē cilvēku balsij jābūt spēcīgākai par naudas varu un šaurām privātām interesēm,” sacīja J. Simanovska, norādot uz pieaugošo sociālo tīklu un mākslīgā intelekta ietekmi uz sabiedrisko domu. Dezinformācija, manipulatīvs saturs un nesamērīga atsevišķu grupu ietekme rada nopietnus draudus demokrātijai, pauda J. Simanovska, aicinot parlamentus iestāties par lielāku atklātību lobēšanas procesos, digitālo platformu algoritmu darbībā un mākslīgā intelekta izmantošanā.
Savukārt diskusijā par pārtikas drošību klimata pārmaiņu apstākļos un pārtikas atkritumu samazināšanu un apsaimniekošanu, J. Simanovska iepazīstināja ar Latvijas pieredzi bioloģisko atkritumu apsaimniekošanā, raisot interesi par mūsu pieredzi un sasniegumiem ilgtspējīgā atkritumu apsaimniekošanā.
Asamblejas laikā ģeopolitiskā grupa “Twelve Plus”, kurā darbojas arī Latvija, pieņēma kopīgu paziņojumu par tā dēvētajām Krievijas Valsts domes vēlēšanām un to nelikumīgu rīkošanu uz laiku okupētajās Ukrainas teritorijās, kā arī Moldovas un Gruzijas teritorijās. Paziņojumā grupa nosoda vēlēšanas Krievijā un tās okupētajās teritorijās, uzsverot šīs vēlēšanas kā starptautisko tiesību pārkāpumu un aicinot parlamentus neatzīt to rezultātus, atkārtoti apliecinot atbalstu Ukrainas, Moldovas un Gruzijas suverenitātei un teritoriālajai integritātei. Tāpat parlamenti aicināti turpināt spiedienu pret Krieviju, savukārt Starpparlamentu savienība – pārskatīt Krievijas Valsts domes dalības kārtību organizācijas darbā.
Asamblejas laikā notika arī Ziemeļvalstu un Baltijas valstu (NB8) delegāciju tikšanās. Tās laikā parlamentārieši pārrunāja reģiona drošības jautājumus, tostarp izaicinājumus vēlēšanu drošības nodrošināšanā, Krievijas darbības reģionā, kā arī jūras un kritiskās infrastruktūras aizsardzību.
Tiekoties ar Ukrainas delegāciju, NB8 pārstāvji apsprieda aktuālo situāciju Ukrainā un tās vajadzības, tuvojoties ziemas sezonai. Ukrainas delegācija norādīja uz intensīvajiem Krievijas uzbrukumiem Kijivai un enerģētikas infrastruktūrai, uzsverot nepieciešamību stiprināt pretgaisa aizsardzību un sniegt praktisku atbalstu ziemas pārvarēšanai, tostarp nodrošinot ģeneratorus.
Tāpat parlamentārieši vērsa uzmanību uz pārtikas drošību, eksporta un importa ierobežojumu radīto ekonomisko ietekmi un nepieciešamību uzturēt dzelzceļa sistēmas darbību. Ukrainas pārstāvji aicināja Baltijas valstu parlamentāriešus paātrināt lēmumu pieņemšanu, lai Ukrainai varētu nodot vai pārdot vairs neizmantotu dzelzceļa aprīkojumu un rezerves daļas, kas tai ir īpaši nepieciešamas.
Asamblejas darba kārtībā bija arī Nepālas delegācijas rosinātais ārkārtas jautājums par steidzamu parlamentāru rīcību klimata izraisītu katastrofu seku mazināšanai un noturības stiprināšanai Himalaju reģionā un citos īpaši apdraudētos reģionos. Iniciatīvā parlamenti aicināti stiprināt starptautisko sadarbību katastrofu riska mazināšanā, agrīnās brīdināšanas sistēmās un pārrobežu klimata datu apmaiņā, kā arī nodrošināt pieejamāku finansējumu klimata pārmaiņu radīto zaudējumu novēršanai, pielāgošanās pasākumiem un noturīgai atjaunošanai.
Īpašu uzmanību sesijas dalībnieki pievērsa dažādu sabiedrības grupu, tostarp cilvēku ar invaliditāti, iesaistei lēmumu pieņemšanas procesā. Asambleja pieņēma rezolūciju par cilvēku ar invaliditāti tiesību un iespēju stiprināšanu, atbalstot arī Latvijas delegācijas priekšlikumu.
Tāpat Asamblejas ietvaros notika arī Starpparlamentu savienības prezidenta vēlēšanas. Turpmākos trīs gadus IPU prezidents būs Miltons Diks (Milton Dick) no Austrālijas.
Starpparlamentu savienība ir pasaulē vecākā un plašākā demokrātiski ievēlētu parlamentu organizācija, dibināta 1889. gadā, un tā apvieno 183 nacionālos parlamentus no visiem pasaules reģioniem. IPU nodrošina unikālu globālu platformu parlamentāriešiem, lai dialogā sekotu līdzi pasaules politikas procesiem, tos izvērtētu un ietekmētu. Organizācijas mērķis ir stiprināt demokrātiju un mieru, veicināt ilgtspējīgu attīstību, cilvēktiesības un starpvalstu sadarbību. IPU 153. asambleja notika Arušā, Tanzānijā. Kopā ar J. Simanovsku Saeimu IPU asamblejā pārstāvēja arī deputāts Edmunds Teirumnieks.
Foto galerija no amatpersonu dalības Starpparlamentu savienības 153. asamblejā pieejama šeit (foto: Ingrīda Sticenko, Saeima).
