“Gan politiskās pārmaiņas Ungārijā, gan vēlēšanu rezultāti Serbijā iedvesmo. Pēc ilgstoša pseidodemokrātiska posma autoritatīvu līderu, korupcijas un pilsoniskās sabiedrības iniciatīvu ierobežošanas ēnā, pilsoņi spēj panākt pārmaiņas. Tieši jauniešiem ir īpaša nozīme pārmaiņu rosināšanai un panākšanai,” diskusijās uzsvēra Z. Kalniņa-Lukaševica.
Viņa izcēla nesenu Latvijas piemēru, kad sabiedrības iniciatīva panāca konkrētu rezultātu.
“Latvijā sabiedrības un īpaši jauniešu plaša mobilizācija palīdzēja apturēt izstāšanos no Stambulas konvencijas radītā cilvēktiesību aizsardzības ietvara. Tas ir konkrēts un ļoti prominents piemērs pilsoniski aktīvas nostājas ietekmei, jo lika ieklausīties un ņemt vērā sabiedrības viedokli ļoti nozīmīgā jautājumā,” sacīja Saeimas priekšsēdētājas biedre.
Tāpat kā veiksmīgu Latvijas pieredzi sabiedrības un jauniešu iesaistē viņa izcēla Jauniešu Saeimu, sabiedrības iniciatīvu platformu ManaBalss.lv un līdzdalības budžetu ieviešanu pašvaldībās. Ar platformas ManaBalss.lv palīdzību iedzīvotāju iniciatīvas īstenojušās 119 likumu izmaiņās.
“Demokrātijā nav iespējams vienmēr panākt tieši sev vēlamo lēmumu. Taču ikvienam jāgūst pārliecība, ka viņa viedoklis tiek uzklausīts, nopietni izvērtēts un lēmums tiek pieņemts sabiedrības kopējās interesēs. Demokrātiskajām institūcijām ir jāspēj sniegt atbildes un konkrēto lēmumu pamatojums. Tieši atgriezeniskā saite un acīmredzama lēmumu un sabiedrības ieguvumu sasaiste veido uzticēšanos parlamentam un valdībai,” sacīja Z. Kalniņa-Lukaševica.
Saeimas priekšsēdētājas biedre akcentēja, ka Eiropas demokrātijām jāatrod veids un valoda, kā nosargāt pilsoņu brīvas izvēles principus, jo īpaši laikā, kad politiku ietekmē sociālo tīklu algoritmi un mākslīgā intelekta tehnoloģijas. “Dezinformācija, sociālo tīklu algoritmi un ārvalstu iejaukšanās tīko gūt būtisku ietekmi, ko nedrīkstam pieļaut,” uzsvēra Z. Kalniņa-Lukaševica.
Diskusiju noslēgumā parlamentārieši, eksperti un jauniešu pārstāvji vienojās par prioritātēm, lai stiprinātu jauniešu līdzdalību un uzticēšanos demokrātiskajām institūcijām. Budapeštā pārrunātie jautājumi būs nozīmīgi asamblejas Īpašās komitejas par Jauno demokrātijas paktu turpmākajā darbā, veidojot priekšlikumus demokrātijas stiprināšanai Eiropā.
