Iepriekšējā dienā Ministru kabinetam tika nosūtīts Memoranda padomes NVO priekšlikums šīs sistēmas uzlabošanai, kuru sēdes laikā tā arī neizskatīja. Priekšlikums pieejams šeit.
Tas nozīmē, ka valsts pārvalde pati nespēj pilnvērtīgi uzskaitīt un analizēt, kā tiek sadalīts publiskais finansējums. Trūkst arī centralizētu un savstarpēji salīdzināmu datu par nevalstisko sektoru. Lai gan NVO finansējumu lielākoties saņem atklātos konkursos, ko organizē nozaru ministrijas un to padotības iestādes, informācija par piešķirtajiem līdzekļiem ir sadrumstalota, atrodama dažādās datubāzēs un nav izmantojama pilnvērtīgai analīzei. Šī problēma neattiecas tikai uz NVO, arī informācija par valsts atbalstu uzņēmējiem, grantiem un citiem publiskā finansējuma veidiem nav apkopota vienotā sistēmā. Kamēr šādas sistēmas nav, diskusijas par finansējuma apmēru un sadalījumu būs balstītas pieņēmumos un nepilnīgos datos, nevis faktos.
Tas apgrūtina iespēju sabiedrībai iegūt pilnvērtīgu priekšstatu par publisko līdzekļu apriti un kavē datos balstītu diskusiju par valsts finansējuma sadali dažādās nozarēs.
Biedrības un nodibinājumi ir ļoti daudzveidīgi – tie darbojas sociālajā jomā, kultūrā, sportā, izglītībā, cilvēktiesību aizsardzībā, drošībā un citās nozarēs. Vienlaikus visām organizācijām, kas pretendē uz publisko finansējumu, būtu jāievēro vienādas un stingras prasības. Piedaloties valsts pārvaldes rīkotajos konkursos, organizācijām ir skaidri noteikti pieteikšanās, vērtēšanas un finansējuma piešķiršanas kritēriji. Tas nozīmē, ka finansējuma saņemšanas un izlietojuma kārtību nosaka konkursa nolikums, Ministru kabineta noteikumi un citi spēkā esošie normatīvie akti, neatstājot iespēju rīkoties ārpus noteiktā regulējuma.
Tāpat ikvienai organizācijai, kurā notiek finanšu aprite, ir pienākums sagatavot un iesniegt gada pārskatu, kurā detalizēti atspoguļoti ieņēmumi un izdevumi. Atkarībā no organizācijas darbības apjoma normatīvie akti paredz arī neatkarīga auditora vai zvērināta revidenta iesaisti, lai nodrošinātu finanšu pārskatāmību un atbilstību noteiktajām prasībām.
Tādēļ diskusija par publisko finansējumu nav tikai jautājums par atsevišķu organizāciju darbību. Tā izgaismo nepieciešamību valstiskā līmenī izveidot vienotu, saprotamu un visiem pieejamu sistēmu, kas ļautu precīzi sekot līdzi publiskā finansējuma plūsmai, stiprinātu sabiedrības uzticēšanos un veicinātu uz faktiem balstītas diskusijas.
Latvijas Pilsoniskā alianse (LPA) ir lielākā sabiedrisko organizāciju platforma Latvijā, kas apvieno vairāk nekā 140 biedrības un nodibinājumus, pārstāvot aptuveni 70 000 iedzīvotāju. Tās darbības mērķis ir stiprināt pilsonisko sabiedrību, pārstāvēt tās kopīgās intereses un veicināt labvēlīgas vides attīstību pilsoniskās sabiedrības darbībai.
LPA nodrošina pilsoniskās sabiedrības interešu pārstāvību nacionālā un starptautiskā līmenī, veido pilsonisko dialogu ar lēmumu pieņēmējiem, sekmē noturīgu un demokrātiskās vērtībās balstītu pilsonisko sabiedrību. Šobrīd LPA īsteno vairākas nozīmīgas programmas, tostarp NVO un MK sadarbības memoranda padomes sekretariāta funkciju, Pilsoniskā dialoga programmu, “Drošas kopienas” un Pilsoniskās sabiedrības fondu. Plašāka informācija par LPA darbību pieejama mājaslapā: www.nvo.lv.
