Sēdē tika apspriestas arī izmaiņas attīstības plānošanas sistēmā. Memoranda padome tika iepazīstināta ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2050. gadam (Latvija 2050) un Nacionālā attīstības plāna 2028.–2034. gadam (NAP 2034) izstrādes procesu.
Latvija 2050 tiek veidota kā ilgtermiņa ceļvedis, kas pārsniedz vēlēšanu ciklus un nosaka valsts pamatvērtības, prioritātes un nākotnes attīstības virzienus, tostarp drošību, paaudžu atjaunotni, izglītību, veselību, tautsaimniecību, publisko pārvaldi, pilsonisko sabiedrību, kultūru un vides ilgtspēju. Savukārt NAP2034 iecerēts kā Latvija 2050 praktiskās īstenošanas instruments, nosakot nākamajā plānošanas periodā prioritāri veicamos uzdevumus, reformas, investīciju projektus, sasniedzamos rezultātus un atbildīgās institūcijas, kā arī veidojot pamatu valsts budžeta un Eiropas Savienības fondu ieguldījumiem. Abu dokumentu izstrādē paredzēta valsts pārvaldes, pilsoniskās sabiedrības, akadēmiskā un privātā sektora iesaiste, kam sekos publiskā apspriešana un dokumentu virzīšana apstiprināšanai Saeimā.
NVO pārstāvji aicināja procesā plašāk iesaistīt reģionālās organizācijas, tādējādi nodrošinot dažādu un visaptverošu Latvijas reģionu un sabiedrības grupu pārstāvniecību un veidojot Latvija 2050 ne tikai kā plānošanas dokumentu, bet kā kopīgu vienošanos par Latvijas nākotni, kurā sabiedrība saskata arī savu lomu un atbildību.
“PricewaterhouseCoopers” (PwC) Latvijas biroja veiktajā auditā secināts, ka SIF ir centralizēta un finansējuma saņēmējiem ērta publiskā finansējuma administrēšanas institūcija. Vienlaikus secināts, ka fonda faktiskā darbība pārsniedz likumā noteikto mandātu – līdztekus finansējuma administrēšanai SIF pats īsteno projektus, kas var radīt lomu konfliktu, savukārt vairākas fonda pārziņā esošās programmas nav skaidri ietvertas SIF likuma tvērumā.
Auditori iesaka pieņemt skaidru lēmumu par SIF turpmāko institucionālo modeli, veikt nepieciešamos grozījumus normatīvajā regulējumā, nošķirt finansējuma administrēšanu no projektu īstenošanas, pilnveidot administratīvo izmaksu un cilvēkresursu uzskaiti, kā arī pārskatīt SIF padomes pilnvaras projektu konkursu rezultātu apstiprināšanā.
Pēc audita rezultātu prezentācijas notika diskusija par auditoru izmantoto metodoloģiju, SIF administrēto programmu lietderības izvērtēšanu, fonda zīmola un identitātes turpmāko attīstību, kā arī citiem ar SIF darbības nākotni saistītiem jautājumiem.
Sēdes noslēgumā Latvijas Pilsoniskā alianse (LPA) uzsvēra, ka vienoti, skaidri un caurskatāmi finansējuma piešķiršanas principi ir būtiski, lai nodrošinātu godīgu publisko līdzekļu pārvaldību, mazinātu sadrumstalotību un stiprinātu sabiedrības uzticēšanos gan valsts pārvaldei, gan pilsoniskās sabiedrības organizācijām. LPA ieskatā vienlaikus ir būtiski nodrošināt arī savlaicīgu un jēgpilnu pilsoniskās sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanas un finansējuma plānošanas procesos. Vienoti principi palīdzētu nodrošināt skaidru kārtību, kā tiek noteiktas prioritātes, pieņemti lēmumi un izvērtēta piešķirtā finansējuma efektivitāte, vienlaikus radot līdzvērtīgākus un prognozējamākus nosacījumus dažādām organizācijām. LPA uzsvēra, ka caurskatāma un koordinēta pieeja ir svarīga ne tikai godīgai publisko līdzekļu sadalei, bet arī kvalitatīvākai partnerībai starp valsts pārvaldi un pilsonisko sabiedrību, kā arī sabiedrības uzticēšanās stiprināšanai ilgtermiņā.
Nākamā Memoranda padomes sēde plānota 2026. gada 30. septembrī.
Sēdes materiāli pieejami šeit.
Sēdes ieraksts pieejams šeit.
Sēdi organizē biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse", veicot valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu - Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sekretariāta darbības nodrošināšana, kas tiek īstenots ar Valsts kancelejas finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
