Ņemot vērā, ka publiskajā telpā pēdējā mēneša laikā plaši diskutēts par nevalstiskā sektora lomu un publisko finansējumu, tikšanās ar Ministru prezidentu bija nozīmīga iespēja no publiskas viedokļu apmaiņas pāriet uz sarunu pēc būtības. NVO pārstāvji uz sēdi devās ar mērķi veicināt kopīgu izpratni par pilsoniskās sabiedrību lomu un vienoties par konstruktīvu sadarbību publiskā finansējuma sistēmas pilnveidošanā.
Pēc izvērstām Finanšu ministrijas, Kultūras ministrijas un Valsts kancelejas prezentācijām par publisko finansējumu NVO sektoram diskusija aizsākās ar Ministru prezidenta pausto neapmierinātību par valsts pārvaldes sagatavotajiem datiem, norādot, ka tie neļauj izdarīt pilnvērtīgus secinājumus par finansējuma efektivitāti un lietderību. Lai gan datu kvalitātes kritiska izvērtēšana ir būtiska, diskusijas tonis un vairāki izteikumi nebija cieņpilni un atsevišķos gadījumos bija pazemojoši attiecībā pret valsts pārvaldes institūcijām un to darbinieku ieguldījumu. Cieņpilna sadarbība un kvalitatīvi dati ir priekšnoteikums datos balstītai politikai.
Lai gan Ministru prezidents publiski apliecina nepieciešamību turpināt dialogu un veicināt kopīgu izpratni par nevalstisko organizāciju veidiem, darbību un lomu demokrātiskas sabiedrības attīstībā, sēdes norise radīja pretēju iespaidu. Latvijas Pilsoniskā alianse (LPA) un Memoranda padomes NVO pārstāvji netika iesaistītas darba kārtības sagatavošanā un par tās saturu uzzināja neilgu laiku pirms sēdes sākuma. Nebija skaidri saprotami kritēriji, pēc kuriem Ministru prezidenta birojs izvēlējās uzaicinātās nevalstiskās organizācijas. NVO pārstāvjiem netika dota iespēja prezentēt savus priekšlikumus, viņi varēja vien reaģēt uz valsts pārvaldes prezentācijām.
Atgādinām, ka Memoranda padomes NVO pārstāvji kopīgi izstrādājuši priekšlikumu NVO finansēšanas sistēmas pilnveidei. Tā mērķis ir stiprināt sabiedrības uzticēšanos publiskā finansējuma piešķiršanai, vienojoties par kopīgiem principiem visā valsts pārvaldē. NVO piedāvājuma pamatā ir četri principi: vienoti publiskā finansējuma principi visā valsts pārvaldē, pilnīga caurskatāmība, regulāra sabiedriskās ietekmes izvērtēšana un nepārtraukta sistēmas pilnveidošana, balstoties datos un profesionālā izvērtējumā.
Liela daļa šo principu jau šobrīd tiek īstenoti dažādās publiskā finansējuma programmās, taču iesniegtā priekšlikuma mērķis ir panākt vienotu pieeju visā valsts pārvaldē. Lai gan priekšlikumi Ministru prezidentam tika izsūtīti pirms tikšanās, sēdes laikā tiem netika veltīts laiks padziļinātai apspriešanai, tādēļ neizdevās pēc būtības pārrunāt NVO puses pārstāvju sagatavotos priekšlikumus publiskā finansējuma sistēmas uzlabošanai. Priekšlikumi lasāmi šeit.
LPA pēc tikšanās pauž vilšanos, ka sarunā neizdevās nonākt līdz kopīgam redzējumam par pilsoniskās sabiedrības lomu un publiskā finansējuma mērķi. Diskusija apliecināja, ka joprojām nav pietiekamas izpratnes par to, kā valsts pārvalde līdz šim sadarbojas ar nevalstisko sektoru un kādu pienesumu nevalstiskās organizācijas sniedz valsts politikas mērķu sasniegšanā. Tas apgrūtina sarunu par publiskā finansējuma sistēmas pilnveidošanu pēc būtības.
Latvijas Pilsoniskā alianse (LPA) ir lielākā sabiedrisko organizāciju platforma Latvijā, kas apvieno vairāk nekā 140 biedrības un nodibinājumus, pārstāvot aptuveni 70 000 iedzīvotāju. Tās darbības mērķis ir stiprināt pilsonisko sabiedrību, pārstāvēt tās kopīgās intereses un veicināt labvēlīgas vides attīstību pilsoniskās sabiedrības darbībai.
LPA nodrošina pilsoniskās sabiedrības interešu pārstāvību nacionālā un starptautiskā līmenī, veido pilsonisko dialogu ar lēmumu pieņēmējiem, sekmē noturīgu un demokrātiskās vērtībās balstītu pilsonisko sabiedrību. Šobrīd LPA īsteno vairākas nozīmīgas programmas, tostarp NVO un MK sadarbības memoranda padomes sekretariāta funkciju, Pilsoniskā dialoga programmu, “Drošas kopienas” un Pilsoniskās sabiedrības fondu. Plašāka informācija par LPA darbību pieejama mājaslapā: www.nvo.lv.
