KM pasūtītais neatkarīgais audits un pēc tā izveidotā starpinstitūciju darba grupa par optimālāko atzina modeli, kurā SIF tiek nostiprināts kā pārresorisks, centralizēts finansējuma administrators, saglabājot vienotu projektu konkursu administrēšanas un publiskošanas procesu un SIF esošo juridisko formu. Vienlaikus paredzēts atteikties no SIF projektu tiešas īstenošanas, tādējādi novēršot auditā identificēto lomu konflikta risku.
LPA ieskatā KM pašreizējais priekšlikums virzās pretējā virzienā. PwC auditā programmu sadalīšana pa resoriem ir raksturota kā scenārijs, kas nozīmē SIF darbības izbeigšanu, savukārt pats audits un KM darba grupas materiāli pie šāda modeļa riskiem min finansējuma administrēšanas sadrumstalotību, uzkrātās kompetences zudumu, lielāku administratīvo slogu, mazāku caurskatāmību un vājāku pārresoru sadarbību ar NVO sektoru.
“Nav saprotams, kādēļ valsts iegulda resursus neatkarīgā auditā un plašas starpinstitūciju darba grupas darbā, ja politiskajā lēmumā pēc tam tiek virzīts risinājums, kas neatbilst šo izvērtējumu rekomendētajam virzienam. SIF darbībā ir nepieciešami uzlabojumi, taču risinājums nav vienotas finansējuma administrēšanas sistēmas sadrumstalošana starp ministrijām. Tas palielina politiskās ietekmes risku un mazina institucionālo distanci starp politikas veidotāju un finansējuma saņēmējiem,” norāda Elīna Grīnhofa, Latvijas Pilsoniskās alianses interešu pārstāvības vadītāja.
Īpaši būtiski tas ir pilsoniskās sabiedrības un mediju finansējuma gadījumā. Finansējuma administrēšanas nodošana nozaru ministrijām nozīmētu ciešāku sasaisti ar politisko izpildvaru, bet vienlaikus - atšķirīgas procedūras dažādos resoros un vienotas, salīdzināmas sistēmas vājināšanu. Arī KM informatīvā ziņojuma projektā pie decentralizācijas riskiem ir norādīts samazināts caurspīdīgums, lielāks administratīvais slogs, konkursu un maksājumu kavējumu risks, kā arī mazākas iespējas mazām un reģionālām organizācijām.
LPA bažas rada arī tas, ka tik būtiska institucionālās sistēmas pārveide tiek virzīta priekšvēlēšanu periodā. Šādos apstākļos jebkurai atkāpei no neatkarīgā audita un starpinstitūciju darba grupas secinājumiem jābūt īpaši skaidri un publiski pamatotai.
LPA aicina Kultūras ministriju un Ministru kabinetu pieturēties pie audita un darba grupas rekomendācijās balstītā reformas virziena - nostiprināt SIF kā profesionālu, pārresorisku un centralizētu publiskā finansējuma administratoru, pilnveidot tā pārvaldību un tiesisko regulējumu un novērst finansējuma administrētāja un projektu īstenotāja lomu konfliktu.
Reforma nedrīkst nozīmēt institūcijas vājināšanu. Ja tās rezultātā finansējuma administrēšana kļūst sadrumstalotāka, politiski ievainojamāka un mazāk caurskatāma, to nevar uzskatīt par SIF darbības uzlabošanu.
|
Šī ir ārēja resursa iesūtīta informācija (relīze), kas neatspoguļo LV portāla redakcijas viedokli. |
