SIF audita veikšanai KM ir saņemta premjera rezolūcija, nosakot, ka KM sadarbībā ar nozaru ministrijām jāveic fonda funkciju, administrēto atbalsta programmu un izdevumu efektivitātes audits. Kultūras ministrs Nauris Puntulis, stājoties amatā, uzņēmās izpildīt premjera rezolūciju un šo Ministru kabineta uzdevumu tika izvirzījis kā vienu no sava darba prioritātēm. Darbs pie SIF audita noslēgšanas tika veikts, iekļaujoties ministra noteiktajos termiņos.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis: “Manā ieskatā, lai nosliektos par labu kādam no audita un darba grupas šobrīd piedāvātajiem risinājumiem, būtu jāizvērtē šo piedāvājumu riski, ietekme un efektivitāte. Un tikai pēc tam jau plašākas diskusijas rezultātā var tikt pieņemts konkrēts lēmums. Lemjot par tik nozīmīga fonda darbību, kura atbildība ir plaša un sabiedrībai ārkārtīgi nozīmīga, nepieciešama vēl izsvērtāka iespēju analīze. Jebkurām pārmaiņām, kas varētu īstenoties ir jānes labums plašākai sabiedrībai un katram eiro, kas nāk no nodokļu maksātāja naudas, ir jābūt saprotami un efektīvi izmantotam. Secināms, ka stingrāka uzraudzība būtu nepieciešama ne tikai līdzekļu piešķīrumam, bet arī nepieciešamiem starpvērtējumiem un gala lietderības izvērtējumiem. Noteikti jānodrošina institūcijas depolitizācija. Tāpat nevajadzētu pieļaut, ka valsts resursi tiek tērēti gadījumos, kad fonda funkcijas pārklājas ar citas institūcijas atbildībām.”
Būtiskākais, kas ministra ieskatā būtu jāīsteno, domājot par SIF darbību, ir nepieciešamība panākt tāda modeļa izveidi, kas strādātu ilgtermiņā un nebūtu politiski ietekmējams, mainoties valdībām. Tādēļ lielāko uzsvaru ministrs liek fonda depolitizācijas virzienā. KM gatavotajā informatīvajā ziņojumā ministrs vēlas skatīt iespēju pārskatīt SIF padomes sastāvu, kā viens no variantiem varētu tikt izskatīta iespēja ministru pārstāvniecību nomainīt uz valsts sekretāru pārstāvniecību. Lai īstenotu fonda turpmākās attīstības modeli, kā arī sekmētu lēmumu par finansējuma piešķiršanu depolitizāciju, būtu jāizvērtē atsevišķas valsts budžetam fiskāli neitrālas izmaiņas fonda administrētajās programmās. Piemēram, nav nepieciešams dublēt funkcijas, kuras ministrijas labprāt uzņemtos īstenot pašas – programmas “Latviešu valodas apguve reemigrantiem un viņu ģimenes locekļiem” administrēšanu vajadzētu nodot Izglītības un zinātnes ministrijai, kas šo funkciju var un uzņemas veikt kvalitatīvi un vienotā sistēmā.
Kultūras ministrs rosina izvērtēt arī citu funkciju pārdales variantus: Mediju atbalsta fonda administrēšanas nodošanu Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei; Nevalstisko organizāciju fonda administrēšanas un Nevalstisko organizāciju līdzfinansējuma programmas administrēšanas nodošanu Valsts kancelejai; programmas “Pilsoniskās līdzdalības veicināšanas programmas diasporas NVO darbības atbalstam” un programmas “Atbalsts diasporas un Latvijas bērnu kopējām nometnēm” administrēšanas nodošanu Ārlietu ministrijai; Mazākumtautību un sabiedrības saliedētības programmas administrēšanas nodošanu KM un “Ģimenei draudzīgas pašvaldības” programmas administrēšanas nodošanu Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai. Tāpat, lai sabiedrībā vairotu fonda darbības nozīmi, viennozīmīgi būtu jādomā arī par SIF nosaukuma maiņu, jo fonda nosaukums neatbilst darbības realitātei un šobrīd fondam deleģētās funkcijas ir daudz plašākas par patreizējā nosaukumā ietverto.
SIF fonda funkciju, administrēto atbalsta programmu un izdevumu efektivitātes izvērtējumu par laika periodu no 2023. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim veica SIA “Pricewaterhouse Coopers”. Lai izvērtētu auditu un kultūras ministram iesniegtu priekšlikumus, KM izveidoja darba grupu, kuras sastāvā ir iekļauti pārstāvji no nozaru ministrijām, Valsts kancelejas un Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes. Darba grupa ministram izvērtēšanai iesniedza vairākus SIF turpmākās institucionālās attīstības risinājuma variantus.
Ziņojumā iezīmētas arī konstatētās nepilnības esošajā SIF darbībā. Pirmā – neatbilstība starp normatīvi noteikto mandātu un faktisko darbības apjomu, kas nozīmē, ka, piemēram, vairāki no darbības tematiskajiem segmentiem neatbilst SIF likumā definētajai pamatkompetencei, savukārt mediju atbalsta tiesiskais pamats pastāv tikai gada valsts budžeta likumos, nevis SIF likumā. SIF būtībā veic dubultu lomu, proti, vienlaikus darbojas gan kā finansējuma administrētājs, gan – arvien plašāk – kā politikas un projektu īstenotājs, kas rada lomu konflikta, interešu konflikta un konkurences kropļošanas riskus, jo viena institūcija administrē finansējumu, vērtē projektus, uzrauga izlietojumu un pati piedalās arī projektu īstenošanā. Tāpat minētas arī pārvaldības modeļa nepilnības, jo fonda padomes sastāvā dominē seši politiskie pārstāvji pret četriem NVO pārstāvjiem. Fonda padomes sastāvā nav iekļauta, piemēram, Iekšlietu ministrija, kaut arī SIF administrē programmas patvēruma politikas jomā. Kā vēl vienu būtiskāko no problēmām izvērtējumā minēta arī nepilnīgu rezultatīvo rādītāju sistēma. Proti, nepastāv sistēmiska sasaiste starp SIF stratēģijā plānotajiem darbības rezultātiem un izvēlētajiem rezultatīvajiem rādītājiem. Tāpat minētas arī citas problēmas, piemēram, atsevišķi darbinieki tiek finansēti no līdz deviņiem dažādiem finansējuma avotiem vienlaikus, kas rada darba laika uzskaites grūtības un liek uzdot jautājumus par kapacitāti, arī fonda komunikācijas jautājumi un sabiedrības informētība varētu būt plašāka.
Darba grupā skatītie varianti:
- Pirmais variants runā par centralizēta finanšu atbalsta sniegšanu noteikta satura projektiem. SIF juridiskā forma un esošais statuss tiktu saglabāti, taču fonds atteiktos no projektu īstenotāja funkcijas. Būtu nepieciešami SIF likuma grozījumi, papildinot esošo (sabiedrības integrācija un pilsoniskās sabiedrības attīstība) kompetences jomu ar pilnvarojumu mediju atbalsta, ģimeņu atbalsta un sociālekonomiskās integrācijas u. c. jomu finansēšanai.
- Otrais variants runā par to, ka SIF tiktu pārveidots par kultūras ministra pārraudzītu valsts aģentūru vai citu publisko tiesību institūciju ar sašaurinātu programmu tvērumu, kas aptvertu vienīgi KM kompetencē esošās jomas (saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstība, mediju atbalsts un ar to saistītās jomas).
- Trešais: pārresorisks un centralizēts finanšu atbalsta sniegšanas mehānisms NVO un medijiem. SIF juridiskā forma kā fondam saglabātos nemainīga, taču administrējamo programmu loks tiktu paplašināts. SIF pārtrauktu tiešu projektu īstenošanu. SIF likumā izsmeļošais atbalstāmo jomu uzskaitījums tiktu aizstāts ar vispārīgu kompetences ietvaru.
- Un kā ceturto variantu darba grupa min SIF darbības izbeigšanu un administrētās programmas tiktu sadalītas pa atsevišķām nozaru ministrijām. Tāpat gan audita, gan darba grupas ziņojumā netiek izslēgts vēl kāds variants, pēc tam, kad tiktu rūpīgāk izsvērti vēl citi būtiski SIF darbības apstākļi.
SIF ir publisks nodibinājums, kas administrē valsts un Eiropas Savienības (ES) finansējumu saliedētas sabiedrības, pilsoniskās sabiedrības, diasporas, mediju, ģimeņu atbalsta un citās jomās. SIF pārvaldībā esošo finanšu līdzekļu apjoms pēdējo gadu laikā ir būtiski pieaudzis no 15,5 miljoniem eiro 2020. gadā līdz plānotiem 32,4 miljoniem eiro 2026. gadā, un aptuveni 69% no 2026. gada plānotā finansējuma veido ES finanšu instrumentu līdzekļi, kuru administrēšanā SIF pilda sadarbības iestādes funkcijas. SIF pilda uzdevumus, kas noteikti vismaz 13 nacionāla līmeņa attīstības plānošanas dokumentos un divās SIF padomes apstiprinātās stratēģijās.
