Un šonedēļ ministrs tikās ar vairākiem Latvijas mūziķiem un mūzikas industrijas pārstāvjiem, lai runātu par latviešu mūzikas apjomu radio.
Ministrs Nauris Puntulis: “Satversmē teikts, ka Latvijas valsts dibināta, lai latviešu valoda un kultūra pastāvētu pāri laikiem. Mūzika, tostarp populārā mūzika, ir neatņemama mūsu kultūras sastāvdaļa. Tas nozīmē, ka jautājums ir daudz plašāks par tikai radio biznesa interesēm. Un būdams Latvijas patriots un mūziķis, es nostāšos kopīga sabiedrības labuma pusē. Esam maza nācija ar unikālu valodu un kultūru, kas lielajā globalizācijas laikā ir īpaši jāsargā, tostarp no valsts puses - izdalot radio frekvences privātiem komersantiem, jānosaka kādi visai sabiedrībai nozīmīgi nosacījumi. Jāsaprot, ka Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur var skanēt mūsu mūzika. Tāpēc likumā būtu jāiestrādā kāds mehānisms, kas pasargā mūs pašus, mūsu identitāti un kultūru ilgtermiņā. Esmu gandarīts, ka kopā ar ministriju par šo jautājumu nu jau skaļi runā pazīstami Latvijas mūziķi, komponisti un producenti. Tāpat atbalsts ir saņemts no kultūrizglītības iestādēm. Uzskatu, ka sadarbībā ar raidorganizācijām varam atrast labu risinājumu, lai Latvijā radītai mūzikai būtu garantētas attīstības iespējas un iespēja nonākt pie klausītāja.”
Pagājušajā nedēļā kultūras ministrs tikās arī ar Latvijas Mūzikas padomi. Pēc šīs tikšanās Latvijas Mūzikas padome izsūtīja atklātu vēstuli par Latvijā radītās mūzikas minimālā īpatsvara noteikšanu radioprogrammās. Vēstule, aicinot atbalstīt Latvijas mūzikas klātbūtnes palielināšanu Latvijā raidošajos radio, tiks nosūtīta arī ministru prezidentam un Valsts prezidentam. Šo vēstuli jau parakstījuši aptuveni 200 zināmi Latvijas mūzikas nozares pārstāvji un nozares organizāciju pārstāvji.
Likumprojekts šobrīd nosaka, ka radio Latvijā radītās mūzikas īpatsvaram būtu jābūt 10% no 2028. gada, 20% no 2029. gada un 30% no 2030. gada. Jaunākā apspriedei nodotā likuma redakcija nu jau ir kā sava veida kompromiss, jo procentuālais sadalījums ir attiecināms uz plašāku laika ietvaru.
Pret sākotnējo likumprojektu iebilda vairākas raidorganizācijas. Taču KM aicina sarunu turpināt un kopīgi vienoties par labākajiem risinājumiem. Vienlaikus KM uzsver, LaIPA/Radiomonitor dati par 2025. gadu rāda, ka Latvijā lielākās radio stacijas jau tagad izpilda vēlamo mūzikas normu un iepretim raidorganizāciju paustajām bažām, jau tagad šīs radio stacijas ir atšķirīgas ar savu īpašo raksturu un formātu. Šie skaitļi uzrāda, ka, piemēram, radio “Star FM” skan 31% Latvijā radītas mūzikas; Radio SWH - 29%; Radio Skonto - 22%; Kurzemes Radio - 32%; Radio NABA - 32%. Pašlaik Latvijā radīta mūzika kopumā radio veido vidēji ap 19% no satura, taču sadalījums starp raidorganizācijām ir nevienmērīgs. Ir virkne radio staciju, kur Latvijā radīta mūzika neskan vispār. Ir dati par radio, kuros vispār neskan latviešu mūzika vai skan mazāk par 1% . Tādu radio staciju ir vairāk nekā desmit. Tās lielākoties ir arī radio stacijas, kas valsts īpašumā esošajā frekvencē pārraida tikai Krievijā radītu mūziku.
Ministrijas izstrādātais ierosinājums par Latvijā radītas mūzikas īpatsvaru radiostacijās runā ne tikai par mūziku latviešu valodā, bet kopumā par Latvijā radītu mūziku. Kā uzsver kultūras ministrs Nauris Puntulis: “Ministrijā izstrādātā likumprojekta visaptverošais mērķis ir garantēt, ka Latvijas īpašumā esošajās radio frekvencēs ir likumā iestrādāts garants, kas būtībā nosaka –Latvija ir vieta, kur skanēt latviešu mūzikai. Neviens cits un nekur citu par latviešu mūzikas attīstību nav atbildīgs, izņemot mūs pašus.”
Šobrīd likums nekādā veidā nenosaka latviešu mūzikas īpatsvara klātbūtni privātam komersantam piešķirtās radio frekvencēs, taču šādu nepieciešamību saskatījušas daudzas citas valstis. Mūzikas īpatsvars raidorganizāciju programmās ir noteikts Polijā (33% no visa fonogrammu raidlaika jānodrošina mūzika poļu valodā), Islandē (40% no visa fonogrammu raidlaika jānodrošina Islandes mūzika), Portugālē (30% no visa fonogrammu raidlaika jānodrošina portugāļu mūzika), Slovēnija (20% no visu fonogrammu raidlaika vienas dienas laikā jānodrošina slovēņu mūzika), Kanādā (35% no visa fonogrammu raidlaika jānodrošina Kanādas mūzika), Austrālijā (25% no visa fonogrammu raidlaika vienas nedēļas laikā jānodrošina Austrālijas mākslinieku mūzika), Igaunijā (30% no visa raidlaika kalendārā mēneša laikā jānodrošina Igauņu autoru darbi) u.c. Tiesiskais regulējums un mūzikas īpatsvara procentuālais apjoms katrā valstī ir atšķirīgs, variējot no 25 līdz 40 %. Turklāt, variē arī noteiktais laiks kādā vietējās mūzikas fonogrammu skanējums jānodrošina – dienas laikā, nedēļas laikā, mēneša griezumā.
Latvijā radītas mūzikas iekļaušana radio ēterā būtu pienesums arī Latvijas ekonomikai kopumā, jo autoratlīdzību, blakusnesēju nauda paliktu tepat Latvijas budžetā. Radio frekvence ir ierobežots resurss, kura izmantošana rada gan ekonomisku (mūzikas autori un izpildītāji saņem autoratlīdzību par izpildījumu), gan informatīvu ietekmi. Latvijas vietējā satura mūzikas īpatsvars radio tiešā veidā ietekmē Latvijas autoru un izpildītāju ienākumus, valsts valodas klātbūtni informatīvajā telpā, sabiedrības integrāciju un kultūrtelpas noturību, kā arī valsts drošību.
