Lai arī ministrs uzsver, ka augsti vērtē kultūras iestāžu vadītāju darbu un atbildību, tomēr šis atgādinājums ir nepieciešams, jo arvien tiek saņemtas ziņas par Krievijas uzstājīgiem un arvien pārdomātākiem mēģinājumiem atgriezties Eiropas kultūrtelpā kā līdzvērtīgam kultūras vides dalībniekam. Par vairākiem šādiem gadījumiem ir runāts arī plašāk sabiedrībā.
Ministrs Nauris Puntulis norāda, ka saskaņā ar jau iepriekš minēto un kopējo valsts politiku nav pieņemama institucionāla sadarbība ar Krievijas un tās satelītatbalstītāju Baltkrievijas kultūras iestādēm un organizācijām. Latvijai noteikti būtu jāatturas no līdzdalības pasākumos, projektos vai iniciatīvās, kuras organizē, finansē vai institucionāli atbalsta Krievija vai Baltkrievija. Kultūras institūcijām pašām rūpīgi jāizvērtē jebkuras sadarbības iniciatīvas, kurās iesaistīti Krievijas vai Baltkrievijas pārstāvji, tostarp mākslinieki un kultūras profesionāļi, īpaši, ja tie turpina uzstāties Krievijā vai Baltkrievijā vai sadarbojas ar šo valstu aģentūrām, producentiem vai kultūras institūcijām, lai nepieļautu agresijas, okupācijas vai starptautisko tiesību pārkāpumu normalizēšanu. Kultūras institūcijām nebūtu jāsadarbojas ar māksliniekiem un kultūras profesionāļiem, kas nav pauduši nepārprotamu atbalstu Ukrainai un nosodījuši Krievijas izvērsto karu.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis: “Esam piektajā gadā kopš Krievija iebruka savā kaimiņvalstī Ukrainā un no pirmās kara dienas Latvijas kultūras nozare ir demonstrējusi skaidru un principiālu nostāju. Manā vadībā Kultūras ministrija denonsēja sadarbības vienošanos starp Latvijas Republikas Kultūras ministriju un Krievijas Federācijas Kultūras ministriju. Tika pārtraukta institucionālā sadarbība ar Krievijas kultūras iestādēm, apturēti kultūras projekti un pārskatīti līdzšinējie kontakti starp nozares profesionāļiem. Šie lēmumi nebija īslaicīga reakcija uz kara sākumu. Tie ir balstīti pārliecībā, ka kultūras sakari nav savienojami ar karu, starptautisko tiesību pārkāpumiem, demokrātisko brīvību ierobežošanu.”
Ministrs uzrunājot kultūras nozares vadītājus uzsver: “Latvijas kultūras nozares solidaritāte ar Ukrainu ir arī mūsu vērtību izvēle un mūsu atbildība. Tā ir izvēle par labu brīvībai, demokrātijai un starptautisko tiesību ievērošanai. Mēs varam nepieļaut agresijas un kara normalizēšanu. Mēs varam aizstāvēt patiesību laikā, kad tā tiek apzināti sagrozīta. Esmu pārliecināts, ka arī turpmāk mūsu izvēles apliecinās uzticību demokrātiskas Eiropas vērtībām un solidaritāti ar tiem, kuri aizstāv savu brīvību.”
Krievija arvien rupji turpina ignorēt starptautisko tiesību principus un ANO Statūtos noteiktās saistības. Visa demokrātiskā pasaule pieprasa Krievijai izbeigt karu. Vienlaikus pēdējos gados arvien biežāk redzami mēģinājumi leģitimizēt un normalizēt Krievijas klātbūtni prestižajos kultūras forumos, piemēram, Venēcijas biennālē. Krievija mērķtiecīgi ar dezinformācijas un stratēģiskās komunikācijas līdzekļiem, finansiālo atbalstu cenšas panākt atgriešanos starptautiskajā apritē un radīt priekšstatu, ka Krievija nav izolēta no Eiropas kultūrtelpas, tostarp cenšoties starptautiskajā apritē iekļaut atsevišķus māksliniekus. Kultūras ministrs savā vēstulē nozares pārstāvjiem atkārtoti atgādina būt vērīgiem un šādus Krievijas mēģinājumus iesaistīties Latvijas kultūras vidē nepieļaut, tāpat cer, ka šo ministrijas atgādinājumu saklausīs pašvaldību kultūras iestāžu vadītāji un pasākumu organizētāji.
