DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 5 minūtes

Edvards Smiltēns 18. novembrī: mums ir kopīga lieta, ko sargāt – Latvija!

FOTO: Ieva Ābele-Ozoliņa, Saeima.

Latvija ir. Tam vienmēr jābūt apgalvojumam, nevis jautājumam. Mums ir Latvija. Un Latvijai esam mēs. To trešdien, 18. novembrī, pauda Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, uzrunājot klātesošos Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai veltītajā svinīgajā Saeimas sēdē. 

Savā uzrunā Smiltēns aicināja novērtēt Latvijas valsti kā kopīgu atbildību un stiprināt ticību demokrātijai, sabiedrības vienotībai un Latvijas nākotnei. “Latvija nav tikai valsts iestādes, likumi un noteikumi. Latvija visupirms ir attiecības starp mums," norādīja E. Smiltēns.

“Mums ir kopīga lieta, ko sargāt – Latvija. To pašu jūtam 11. novembra lāpu gājienā un šodienas svētkos. Plecu pie pleca, katrs ar savu liesmu un savu stāstu. Šī vēlme būt līdzās nāk no sirds. Tieši tur ir mūsu kopības atslēga,” sacīja E. Smiltēns.

Atskatoties uz 1918. gada 18. novembri, kad tika proklamēta Latvijas Republika, Smiltēns sacīja: “Tajā vakarā tika noslēgts līgums, kas nav nevienā arhīvā. Tam nav zīmoga un nav parakstu. Bet visa mūsu valsts stāv uz tā. Līdz tam vakaram Latvija bija sapnis, dziesma, ēteriska iecere. Tajā vakarā tā kļuva par skaidru un nepārprotamu apgalvojumu. Latvija IR. 1922. gadā šo apgalvojumu ierakstīja Satversmes pirmajos divos pantos.”

Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra: valsts dibinātājiem tobrīd nebija ne savas armijas, ne valsts kases, ne pārliecības, ka jaunā valsts spēs pastāvēt. Tomēr viņi uzņēmās atbildību par Latvijas nākotni un lika pamatus neatkarīgai valstij.

Raksturojot Latvijas valstiskuma būtību, viņš uzsvēra, ka valsts nepastāv pati par sevi, bet tiek nepārtraukti veidota un stiprināta. “Demokrātija nav greznība. Tā ir absolūta mūsu pastāvēšanas garantija. Brīvs cilvēks savu valsti aizstāv nevis tāpēc, ka viņam pavēl, bet tāpēc, ka tā ir viņa valsts.”

Pievēršoties valsts drošībai, E. Smiltēns norādīja, ka tā ir cieši saistīta ar sabiedrības noturību un gatavību aizstāvēt savu valsti. “Mūsu austrumu kaimiņš maina karogus un iekārtas, bet nemaina savu dabu. Cari, komisāri, un arī tagadējie Kremļa saimnieki – vienmēr tā pati vēlme cauri gadsimtiem pakļaut un paverdzināt savus kaimiņus. Zinot to, mūsu mērķis ir panākt, lai karš nekad nesāktos. To spēj tikai stipra, mobilizēta sabiedrība, kurā katram ir sava vieta,” sacīja E. Smiltēns.

Viņš arī uzsvēra, ka atbalsts Ukrainai ir būtiska Latvijas drošības politikas sastāvdaļa. “Atbalsts Ukrainai nav labdarība. Tā ir Latvijas drošības politika, ko īstenojam nevis uz savas robežas, bet tālu priekšā mūsu, Latvijas, robežai. Tāpēc arī šeit, Saeimas sēžu zālē, Ukrainas karogs paliks līdz taisnīgam mieram un brīvai Ukrainai.”

Runājot par Latvijas attīstību, E. Smiltēns aicināja izmantot valsts priekšrocības un spēju rīkoties ātri un izlēmīgi: “Mūsdienās nav mazu un lielu valstu. Ir ātras un lēnas valstis. Mūsu uzdevums ir no uzplaiksnījumiem izveidot sistēmu. Mūsu veiksmi, labklājību un drošību noteiks ne iedzīvotāju skaits, bet ātrums, ar kādu domājam, lemjam un strādājam. Latvija ir pietiekami maza, lai būtu visātrākā. Un pietiekami gudra, lai būtu pirmā.”

Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra nepieciešamību mazināt birokrātiju, stiprināt uzņēmējdarbību, inovācijas un aizsardzības industriju. "Mums jākļūst par valsti, kurā jauns uzņēmums var piedzimt otrdienā un piesaistīt pirmo investoru jau nākamajā mēnesī, nevis gadiem gaidīt atļaujas. Kurā zinātnieka atklājums nepaliek atvilktnē, bet kļūst par ražotni Latgalē vai Kurzemē. Kurā valsts pārvalde izmanto tehnoloģijas, lai atbrīvotu cilvēku laiku, nevis lai radītu jaunas un jaunas veidlapas. Kurā mūsu aizsardzības nozares uzņēmumi ražo to, kas sargā arī mūs un mūsu sabiedrotos."

Noslēgumā E. Smiltēns aicināja ikvienu Latvijas iedzīvotāju būt klātesošam, atbildīgam un vienotam: “Mēs nevaram izvēlēties laiku, kurā dzīvojam. Bet mēs varam izlemt, kā rīkosimies dzīvojot šajā laikā. Mēs varam uzņemties atbildību un darīt visu, lai Latvija ir. Un, lai Latvija būtu mūžam.”

Foto: https://failiem.lv/Saeima/u/7phwf4c9twmyuwsc

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI