Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs!
Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs!
Cienījamās dāmas un godājamie kungi!
Cienījamie mūziķi, skatītāji un klausītāji!
Mīļie tautieši Latvijā un ārvalstīs!
Pirms simtu astoņiem gadiem ir dzimusi Latvija. Daudz laimes mūsu Latvijai dzimšanas dienā! Daudz laimes un mūsu visu dzimšanas dienā!
Latvija ir demokrātiska valsts, kas dod vissvarīgāko – iespēju izvēlēties. Un mēs vēl aizvien ik dienas izvēlamies brīvu valsti.
Ir tik labi, ka mums ir neatkarīga Latvija!
Ir tik labi, ka mums ir savi svētki!
Un ir tik labi, ka mēs esam viens otram!
Runā, ka Latvija ir maza valsts. Šogad biju Roņu salā. No turienes lībiešu krasts izskatās pat ļoti plašs. Un Latvija aiz tā – nenovērtējami liela. Bieži dzirdu, ka Igaunijā gandrīz viss esot labāk. Bet viņu lāči domā citādi un nez kāpēc nāk dzīvot pie mums.
Vairākkārt esmu bijis pie mūsu karstasinīgajiem dienvidu kaimiņiem Lietuvā. No turienes skatoties, Latvija neapstrīdami ir ziemeļvalsts. Tieši tā, kā mēs to gribam.
Ja raugās no pavisam tālām zemēm, Latviju redz. Latviju redz kā neatlaidīgu neatkarības un demokrātijas aizstāvi. Un bieži citi par mums runā labāk nekā mēs paši. Daudzreiz esmu bijis arī austrumu pierobežā. No turienes Latvija izskatās apņēmīga un drošsirdīga. Un šovakar šeit – Latvijas Nacionalajā teātrī – Latvija izskatās patīkami satraukta, priecīga un gaiša.
Paldies visiem, kas veido mūsu mīļo, lielo, drošsirdīgo un gaišo Latviju!
Mīļie draugi!
Es jūtos droši par Latviju, jo esmu redzējis, kā mūsu valsti un savu lomu tajā redz jaunieši. Piecsimt divdesmit četri skolēni atsaucās Valsts prezidenta kancelejas aicinājumam uzrakstīt savu prezidenta uzrunu. Dažas lasot, pieķēru sevi pie domas, ka es arī TIEŠI TĀ gribēju teikt. Tikai nezināju, kā. Bet drīz mēs dzirdēsim labākos.
Nākotnes prezidenti dzīvo visā Latvijā – no Pāvilostas, līdz Aglonai. No Krustpils līdz Valkai. Izvēle bija ļoti grūta. Un dažreiz ir jādara tā, kā nav pareizi darīt. Tāpēc arī mēs izdarījām tā, kā parasti nedara. Pirmo vietu 5.–6. klašu grupā šoreiz piešķīrām veseliem diviem lieliskiem puišiem. Jo paturēt šīs uzrunas tikai sev būtu vienkārši egoistiski. Mūsu skolēniem ar iztēli, spēju izteikties un sirdsapziņu viss ir kārtībā. Tā ir ļoti laba dāvana mums visiem dzimšanas dienā. Un es nebrīnīšos, ja nākamgad svinības šeit – Latvijas Nacionālajā teātrī – ilgs divas dienas, lai varētu dzirdēt visu jauniešu personiskās un patiesās uzrunas.
Dārgā Latvija!
Nākamā gada sākumā Eiropas kultūras un dzīves baudītāji raudzīsies Kurzemes virzienā. Varēsim lepoties ar Eiropas kultūras galvaspilsētu Liepāju. Tas būs lielisks piedzīvojums gan viesiem no Latvijas, gan visas Eiropas un pasaules. Tas būs aizraujošs notikums pašiem kurzemniekiem. Un tā nav nejaušība, ka šovakar gan vakara vadītāji, gan daļa mūziķu ir no vēju pilsētas. Mēs svētkus svinēsim gan Liepājā, gan Dienvidkurzemes, gan Kuldīgas novados.
Kurzeme spīdēs! Un daļu sava izslavētā lepnuma dāvās arī Sēlijai, Zemgalei, Vidzemei un Latgalei.
Bet es ticu, ka var iemirdzēties visa Latvija. Tā var iemirdzēties kā Eiropas drosmes epicentrs. Lai to sasniegtu, mums nav jāvienojas ne ar vienu citu. Drosmei nav vajadzīgi derīgie izrakteņi. Drosme neprasa milzīgu teritoriju. Drosmei nevajag kādus pareizos kaimiņus. Mums jau ir viss, lai mēs būtu drosmīgi.
Mums ir viss, lai bailes mūs nestindzinātu, bet atbrīvotu rīkoties.
Un lai nebūšanas mūs nenospiestu kā smaga dubļu kārta. Bet lai tās kļūtu par tramplīnu, no kura atsperties un tikt augstāk.
Lai briesmu brīžos mēs nevis pieplaktu pie zemes, bet celtos kājās. Briesmas no tā nekļūs ne lielākas, ne mazākas. Bet, piecēlušies kājās, mēs paši būsim lielāki un redzēsim tālāk. Un spēsim tikt galā pat ar vislielākajām grūtībām.
Mēs varam izstaigāt visu pasauli drosmes meklējumos, bet atgriezīsimies paši pie sevis. Jo drosme jau ir mūsos. Un tikai drosmīga tauta var izcīnīt savu brīvību. Tikai drosmīga tauta var to nosargāt. Tikai drosmīga tauta var mainīties uz augšu. Un tikai drosmīga tauta būs mūžīga!
Dievs, svētī Latviju!



