Attēlā: automašīnai uzkritis koks.
FOTO: Ivar Soikāns, LETA.
Ja iestājas apdrošināšanas gadījums, tad ir svarīgi saprast, kā rīkoties un cik lielu atlīdzību iespējams saņemt. Pirmajā publikācijas daļā skaidrojām, kādu informāciju klients var uzzināt pirms līguma slēgšanas, kādiem riskiem būtu jāpievērš uzmanība un kāpēc polisē norāda arī neapdrošinātos riskus. Šoreiz kopā ar Latvijas Banku un Latvijas Apdrošināšanas asociāciju (LAA) pievērsīsimies tam, kas būtu jāievēro, ja iestājies apdrošināšanas gadījums, vai līgumu var grozīt un kas notiek tad, ja klients ir miris.
Apdrošināšanas līguma likuma 27. pants paredz, ka par apdrošinātā riska iestāšanos apdrošinātais nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, paziņo apdrošinātājam, veic visus iespējamos saprātīgos pasākumus, lai samazinātu zaudējumus, un ievēro apdrošinātāja norādījumus, ja tādi ir sniegti.
LAA iesaka uzreiz pēc negadījuma iestāšanās, ja tas iespējams, zvanīt apdrošinātājam. Pārējā rīcība ir atkarīga no apdrošināšanas veida.
Piemēram:
Tāpat jāpārjautā apdrošinātājam, vai vajag iesniegt rakstisku pieteikumu atlīdzības saņemšanai.
|
|
Kārtību un termiņus, kādā apdrošinātājs novērtē apdrošināšanas gadījuma zaudējumus, nosaka katrs apdrošinātājs individuāli. Lielāku zaudējumu gadījumā apdrošinātājs nosūtīs uz objektu zaudējumu novērtēšanas ekspertu. Savukārt, ja zaudējumi ir nelieli, tad var pietikt ar fotogrāfijām un citiem pierādījumiem par zaudējumiem, uz kuru pamata apdrošinātājs izmaksās atlīdzību.
Ja apdrošinājuma ņēmējs ir fiziskā persona, tad apdrošinātājs lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu pieņem 30 dienu laikā no visu tā pieprasīto nepieciešamo dokumentu saņemšanas dienas. Apdrošināšanas atlīdzību izmaksā 15 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža.
Apdrošinātie riski, izņēmumi un atlīdzības aprēķināšanas un izmaksas kārtība ir noteikta noslēgtajā apdrošināšanas līgumā. Apdrošināšanas produkti un to segums ir dažādi, tāpat arī katrs apdrošināšanas gadījums var atšķirties. Piemēram, visplašākā seguma īpašuma apdrošināšanas produktos apdrošinātājs atlīdzina arī paša īpašnieka neuzmanības dēļ nodarītos zaudējumus, kamēr pamata produktos tas var būt izņēmums.
Visbiežāk visos gadījumos izņēmums ir īpašnieka nodarītie zaudējumi ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ. Tāpat apdrošinātājs var noteikt samazinātu atlīdzību, ja īpašnieks nav godprātīgi pildījis savus pienākumus attiecībā uz īpašuma uzturēšanu, piemēram, regulāri tīrījis dūmvadus, pārbaudījis elektroinstalācijas.
Savukārt, ja zaudējumus īpašumam ir nodarījusi trešā puse (piemēram, kaimiņš, apsaimniekotājs vai zaglis), tad šādi zaudējumu riski visbiežāk ir iekļauti visās polisēs. Tomēr dažādi apdrošinātāji var piedāvāt atšķirīgas apdrošinājuma summas vai pašrisku.
Ja polises darbības laikā apdrošinātais vēlas veikt izmaiņas polisē, kaut ko papildus apdrošināt, tad tas ir iespējams.
Nedzīvības jeb risku, piemēram, īpašuma vai auto, apdrošināšanā līgumi visbiežāk tiek slēgti uz vienu gadu, un līguma būtiskākie nosacījumi – apdrošinājuma summa, risku segums vai apdrošinājuma prēmija – nav vienpusēji maināmi.
Apdrošināšanas līgumu iespējams precizēt. Piemēram, ja būtiski mainījies apdrošinātais objekts – apdrošināšanas ņēmējs uzstādījis saules paneļus un vēlas apdrošināt arī tos. Tomēr tad abām pusēm – klientam ar apdrošinātāju – ir jāvienojas par izmaiņām.
Auto vai īpašuma apdrošināšanas līgumi, kas noslēgti uz vairākiem gadiem (nereti uz trijiem gadiem), visbiežāk paredz iespēju ik gadu nosacījumus pārskatīt. Ja apdrošinātājs piedāvā izmaiņas, bet klients jaunajiem nosacījumiem nepiekrīt, tad līguma darbība neturpinās. Tāpat klients visbiežāk var vienpusēji atteikties līgumu pagarināt uz nākamo gadu.
Dzīvības apdrošināšanā līgumi tiek slēgti uz daudziem gadiem, un tieši tāpat līguma būtiskākie nosacījumi nav vienpusēji maināmi, bet par izmaiņām līgumā, ja tādas ir vajadzīgas, abām pusēm savstarpēji jāvienojas.
Līguma izbeigšanas nosacījumus paredz Apdrošināšanas līguma likuma 35. un 36. pants. Bieži šie nosacījumi papildus ir ietverti arī apdrošināšanas līgumā.
Pusēm ir tiesības pārtraukt līgumu pēc savstarpējās vienošanās, rakstiski par to paziņojot otrai pusei. Apdrošināšanas līgums tiek izbeigts ne agrāk kā pēc 15 dienām no dienas, kad attiecīgā puse nosūtījusi otrai pusei paziņojumu.
Līgums var tikt izbeigts citos norādītajos likuma pantos, piemēram, ja apdrošināmā interese beigusi pastāvēt, ja mainījies apdrošinātā objekta īpašnieks, ja tiek piedāvāti līguma grozījumi un puses par tiem nevar vienoties 15 dienu laikā, ja apdrošinājuma ņēmējs vai apdrošinātais ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ nav izpildījis likuma prasības vai veicis darbības vai pieļāvis bezdarbību, kas palielina apdrošinātā riska iestāšanās iespējamību, ja apdrošinājuma ņēmējs nav samaksājis apdrošināšanas prēmiju u. c.
Izņēmums ir OCTA – šo līgumu var izbeigt tikai Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 10. pantā paredzētajos gadījumos. Piemēram, transportlīdzeklim mainās īpašnieks, piešķirtas taksometra numura zīmes vai saņemta licence pasažieru pārvadāšanai par maksu, transportlīdzeklis tiek norakstīts, mainās līzinga ņēmējs, transportlīdzeklim izsniegta tranzīta numura karte, apdrošināšanas līgumā norādītajās ziņās ir kļūda u. c.
Pēc apdrošinājuma ņēmēja gribas, ja nav iestājušies likumā paredzētie nosacījumi, OCTA līgumu izbeigt nevar.
Apdrošināšanas līguma izbeigšanas gadījumā apdrošinātājs atmaksā apdrošinājuma ņēmējam atlikušo apdrošināšanas prēmijas daļu (izņemot, ja ir izmaksāta atlīdzība un tā ir lielāka par atlikušo apdrošināšanas prēmijas daļu), ieturot apdrošinātāja izdevumus 15% apmērā no atlikušās apdrošināšanas prēmijas.
Dzīvības uzkrājošajā apdrošināšanā, kur līgumi tiek slēgti uz daudziem gadiem, apdrošināšanas līgumā tiek noteikta arī atpirkuma summa vai tās aprēķina kārtība atbilstoši obligātajai normatīvo aktu prasībai. Tā ir summa, kuru apdrošinātājs izmaksā klientam, ja klients līgumu pārtrauc pirms termiņa. Tātad katrā dzīvības uzkrājošās apdrošināšanas līgumā tas ir skaidri noteikts un atšķiras starp dažādiem apdrošinātājiem un produktiem.
Kas notiek ar apdrošināšanas līgumu, ja klients ir miris?
Nedzīvības jeb risku apdrošināšanas līgumu gadījumā Apdrošināšanas līguma likums nenosaka specifisku kārtību, kā jārīkojas, ja iestājusies apdrošināšanas ņēmēja nāve. Līdz ar to tas ir jāvērtē kopsakarā ar Civillikuma mantojuma normām un konkrētā apdrošināšanas līguma noteikumiem.
Īpašuma apdrošināšanas līgums nav mantojuma tiesību objekts, taču no šī līguma izrietošās mantiskās tiesības un saistības ir cieši saistītas ar mantojuma masu, jo tās attiecas uz mantā ietilpstošu īpašumu un pēc būtības nav tikai personiskas, bet saistāmas ar apdrošināmo objektu. Praksē tas nozīmē, ka visbiežāk īpašumam saglabājas apdrošināšanas aizsardzība arī pēc apdrošinājuma ņēmēja nāves, tomēr, mainoties īpašniekam, par to ir jāinformē apdrošinātājs un jāvienojas par līguma grozījumiem vai jauna līguma slēgšanu.
Ja miris dzīvības, nelaimes un veselības apdrošināšanas ņēmējs, kurš bija apdrošinājis citu personu, tad aizgājēja saistības var pārņemt šī persona vai cits saistību pārņēmējs, paziņojot par to apdrošinātājam. Bet, ja mirusi ir pati apdrošinātā persona, tad apdrošināšanas atlīdzību izmaksā līgumā norādītajiem labuma guvējiem.
Ja rodas savstarpēji konflikti, tad jāvēršas LAA ombudā, kurš izskata klientu – fizisku personu – sūdzības saistībā ar apdrošinātāja pieņemto lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksāšanu vai atteikumu, kā arī sūdzības saistībā ar apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas pakalpojumiem.
Detalizētāka informācija un sūdzības iesniegšanas kārtība noteikta šeit.
