Tikšanās laikā LDDK uzsvēra, ka publisko izdevumu pārskatīšana jāsāk nekavējoties. Lai arī jaunās valdības rīcībā ir salīdzinoši īss laiks, tieši šobrīd ir jāpieņem lēmumi, kas ļaus nākamā gada budžetu balstīt ilgtspējīgos pamatos. Publisko izdevumu pārskatīšanu nevar atlikt līdz pēc Saeimas vēlēšanām oktobrī, un taupības pamati ir jāiestrādā jau šobrīd.
Saskaņā ar Eurostat datiem Latvijā vispārējās valdības izdevumi veido 46,1% no IKP. LDDK aicina samazināt vispārējās valdības izdevumus vismaz par 2% no IKP jeb aptuveni 900 miljoniem eiro, pietuvinot tos vismaz kaimiņvalstu līmenim, vienlaikus saglabājot finansējumu valsts drošībai un citām stratēģiski nozīmīgām jomām. Lai veicinātu efektīvāku valsts budžeta plānošanu un publisko izdevumu pārskatīšanu, LDDK un Finanšu ministrija ir izveidojušas regulāru tikšanās formātu. Tuvākajā laikā LDDK plāno prezentēt ministrijai arī konkrētus priekšlikumus valsts izdevumu samazināšanai un publiskā sektora efektivitātes paaugstināšanai.
“Šobrīd Latvijai nepieciešama politiska drosme sakārtot valsts izdevumus. Ģeopolitiskā situācija pati par sevi rada pietiekamu spriedzi, tādēļ valstij nevajadzētu pieļaut lēmumus, kas var radīt papildu sociālo spriedzi. Atbildīga publisko finanšu pārvaldība sākas ar spēju vispirms izvērtēt savus izdevumus un tikai pēc tam prasīt vairāk no sabiedrības. Tas ir priekšnoteikums gan uzticībai valstij, gan ekonomikas noturībai,” papildina LDDK prezidents Andris Bite.
Cilvēkkapitāla attīstības jautājumā konfederācija norādīja, ka Latvija joprojām ir viena no retajām Eiropas Savienības valstīm, kurai nav vienotas cilvēkkapitāla attīstības politikas. Jau kopš 2023. gada kavējas Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas izstrāde, lai gan darbaspēka trūkums un prasmju neatbilstība ir viens no būtiskākajiem Latvijas ekonomikas izaicinājumiem. LDDK uzsvēra, ka valstij nepieciešama vienota cilvēkkapitāla politika, kas vienotā sistēmā risina izglītības, pārkvalifikācijas, darbaspēka piesaistes un imigrācijas jautājumus, nevis tos regulē ar atsevišķiem normatīvajiem aktiem, radot risku sadrumstalotiem un savstarpēji nesaskaņotiem risinājumiem.
Tikšanās laikā LDDK uzklausīja arī Valsts prezidenta skatījumu uz Imigrācijas likumu un argumentiem, kuru dēļ tas tika nodots Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, uzsverot, ka svarīgi, lai Imigrācijas likums stātos spēkā savlaicīgi, nodrošinot tajā iekļauto normu iekļaušanu nozares regulējošajos normatīvos, piemēram, augstskolu uzraudzībā.
Civilās aizsardzības jautājumā LDDK aicināja Valsts prezidentu pievērst pastiprinātu uzmanību šīs jomas attīstībai. Uzņēmēji vēlas redzēt skaidru valsts rīcības plānu un prognozējamu virzību, lai savlaicīgi sagatavotos dažādiem apdraudējumiem. LDDK jau ir uzsākusi biedriem paredzētu tiešsaistes diskusiju ciklu “Drošības brokastis”, kurā kopā ar ekspertiem tiek sniegts praktisks ieskats uzņēmumu drošības un noturības jautājumos. Vienlaikus uzņēmēji sagaida arī skaidrākas valsts vadlīnijas un koordinētu rīcību civilās aizsardzības jomā.
Sarunā tika pārrunāta arī Darba likuma grozījumu turpmākā virzība, uzsverot nepieciešamību turpināt darbu pie elastīgāka darba tirgus un Latvijas uzņēmumu konkurētspējas stiprināšanas. Ņemot vērā, ka valdības nomaiņas dēļ tika atceltas sociālo partneru un Valsts prezidenta plānotās tikšanās par Darba likuma grozījumiem, puses apsprieda iespējamos turpmākās virzības scenārijus.
Tikšanās noslēgumā LDDK un Valsts prezidents vienojās turpināt regulāru dialogu par Latvijas ekonomikas izaugsmei būtiskajiem jautājumiem, īpašu uzmanību pievēršot valsts budžeta ilgtspējai, cilvēkkapitāla attīstībai un civilās aizsardzības sistēmas pilnveidošanai.
