FOTO: Freepik.
Stājušies spēkā grozījumi Uzturēšanās atļauju noteikumos, kas galvenokārt ietekmē ārzemniekus – augsti kvalificētus darbiniekus, kuri piesakās Eiropas Savienības (ES) zilajai kartei Latvijā. Vienlaikus ir noteiktas arī stingrākas prasības darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējiem, grozot Ministru kabineta noteikumus par komersantu – darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju – licencēšanas un uzraudzības kārtību.
Ministru kabineta noteikumos Nr. 564 “Uzturēšanās atļauju noteikumi” izmaiņas veiktas, ņemot vērā, ka Eiropas Savienībā 2021. gada 20. oktobrī tika pieņemta Direktīva Nr. 2021/1883/ES par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkā un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2009/50/EK.
Jaunais tiesību akts precizē ES zilās kartes pieprasīšanas nosacījumus, kuri ir jāpārņem nacionālajos tiesību aktos.
Imigrācijas likums noteic, ka Eiropas Savienības zilā karte ir termiņuzturēšanās atļauja, ko Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniedz trešās valsts pilsonim, kurš tiek nodarbināts un par nolīgto samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā un kuram ir augstākās izglītības kvalifikācija vai augstākā profesionālā pieredze.
Noteikumu grozījumu anotācijā apkopotas galvenās izmaiņas kārtībā, kādā jāpiesakās ES zilajai kartei:
2023. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, ar kuriem tika lemts pārtraukt pastāvīgās uzturēšanās atļauju piešķiršanu uz pirmā iesnieguma pamata trešo valstu pilsoņiem ar latvisku (lībisku) izcelsmi un viņu ģimenes locekļiem. Tā vietā šīm personām ir iespēja pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem.
Vienlaikus Uzturēšanās atļauju noteikumi līdz šim arvien paredzēja arī šīs kategorijas ārzemniekiem, pieprasot termiņuzturēšanās atļauju, iesniegt Pilsonības un migrācijas lietas pārvaldē apstiprinātu izsaukumu.
Ievērojot to, ka trešo valstu pilsoņiem ar latvisku (lībisku) izcelsmi Latvijas Republikā nav uzaicinātāja, jo viņu lēmums pārcelties uz dzīvi Latvijas Republikā nav saistīts ar ģimenes apvienošanu, bet ir patstāvīgs lēmums, kas saistīts ar vēlmi atgriezties etniskās izcelsmes valstī, ar grozījumiem šīs personas tiek atbrīvotas no nepieciešamības pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē apstiprināta izsaukuma, pieprasot termiņuzturēšanās atļauju. Minētais izņēmums attieksies arī uz šo personu ģimenes locekļiem, kas ieceļos kopā ar galveno iesniedzēju, savukārt, ja ģimenes loceklis vēlēsies ieceļot jau pēc tam, kad galvenais iesniedzējs būs pārcēlies uz dzīvi Latvijā, tad izsaukums būs nepieciešams.
Plašāk par tēmu >>
Ministru kabineta noteikumos arī ietverts regulējums, kas noteic, ka no 2026. gada 1. novembra ārzemnieki (neatkarīgi no savas pilsonības valsts), viņu pilnvarotās personas vai uzaicinātāji varēs iesniegt pieteikumu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrēšanai, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izstrādāto elektronisko pakalpojumu – migrācijas portālu.
Portālā uzturēšanās atļaujas pieprasītājs varēs izveidot lietotāja kontu, autentificējoties ar drošu elektronisko parakstu vai bez tā (norādot personas elektroniskā pasta adresi). Personas identifikācija notiks, personai pieprasot ieceļošanas vīzu vai ierodoties saņemt uzturēšanās atļauju.
Iecerēts, ka tādējādi tiks samazināts administratīvais slogs valsts iestādēm, savukārt personām, kuras pieteiksies uzturēšanās atļaujas saņemšanai, nebūs vairākkārt jāierodas Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā, lai klātienē iesniegtu dokumentus.
Norma ietverta Ministru kabineta noteikumos jau tagad, lai nodrošinātu tiesisku pamatu portāla izstrādes uzsākšanai.
26. aprīlī stājas spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Komersantu – darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju – licencēšanas un uzraudzības kārtība”.
Noteikts, ka turpmāk valsts nodeva darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju darbības licences saņemšanai būs 500 eiro (iepriekš – 142,29 eiro), savukārt licences darbības termiņš būs trīs gadi (iepriekš beztermiņa).
Izmaiņas regulējumā paredz, ka licences saņēmējam būs pienākums dokumentāri apliecināt pakalpojumu sniegšanai piemērotu (biroja) telpu esamību.
Pamatojot noteikumu izmaiņas, labklājības ministrs Uldis Augulis norādīja: “Pēdējo gadu laikā būtiski mainījusies darbiekārtošanas pakalpojumu tirgus struktūra, komersantiem lielākoties piedāvājot darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumus, kuru ietvaros aktīvi tiek piesaistīts arī darbaspēks no trešajām valstīm. Arī izsniegto licenču darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai skaits ir trīskāršojies, vienlaikus vairāki licences saņēmēji darbību faktiski neveic, kas būtiski apgrūtina darbiekārtošanas pakalpojumu uzraudzības procesu. Izmaiņas pakalpojuma sniegšanas normatīvajos dokumentos veicinās darbiekārtošanas pakalpojumu jomas sakārtošanu un pašregulāciju, kā arī nodrošinās efektīvāku un mērķētāku tās uzraudzību.”
