FOTO: Zane Bitere, LETA.
Repatriācijas likuma grozījumi, kas stājas spēkā 1. jūlijā, paredz, ka no 2024. gada 1. janvāra personām vairs nepiešķirs repatrianta statusu. Ar 1. jūliju tiek mainīta repatriācijas kārtība, no regulējuma izslēdzot pašvaldību pienākumus repatriācijas jautājumu risināšanā. Turpmāk repatrianti – gan Latvijas pilsoņi, gan trešo valstu pilsoņi – varēs izmantot Diasporas likumā paredzētos atbalsta pasākumus.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka regulējuma izmaiņu mērķis ir samazināt apdraudējumu Latvijas iekšējai drošībai, ierobežojot tādu personu plūsmu uz Latviju, kuru ieceļošana neatbilst Repatriācijas likuma preambulā ietvertajai pamatidejai, un veicināt to, lai etniskajā dzimtenē atgriežas tautieši, kas no Latvijas izceļojuši genocīda, kara vai asimilācijas draudu dēļ.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapā skaidrots, ka repatriants ir persona, kura ir Latvijas pilsonis vai kurai viens no radiniekiem taisnā augšupejošā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs) un kura brīvprātīgi pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. Līdz šim repatriantam – personai, kurai viens no augšupējiem radiniekiem taisnā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs), – un viņa ģimenes loceklim pēc pirmā iesnieguma pamata tika piešķirta pastāvīgās uzturēšanās atļauja.
Grozījumi Repatriācijas un Imigrācijas likumos ir veikti tāpēc, ka gan pirms, gan īpaši pēc Krievijas Federācijas (KF) izraisītā bruņotā konflikta Ukrainā konstatēts KF pilsoņu intereses pieaugums par izceļošanu no Krievijas, lai pārceltos uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. Pastāvīgās uzturēšanās atļauja dod iespēju personām brīvi ceļot Šengenas līguma dalībvalstu zonā, saņemt veselības aprūpes pakalpojumus un citas sociālās garantijas, iepriekš nepierādot ne to, ka personas tiešām dzīvo Latvijā, ne arī to, ka tiek izpildīts integrācijas kritērijs (valsts valodas zināšanas A2 līmenī).
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, izskatot repatriācijas pieteikumus, konstatēja arī lielu viltoto dokumentu skaitu. Krievijas, Azerbaidžānas, Kazahstānas, Kirgizstānas, Ukrainas pilsoņi iesniedz dokumentus ar viltotiem tautības ierakstiem un dokumenta legalizācijas spiedogiem.
Tādējādi repatriācijas plūsma uz Latviju vairs neatbilst likuma preambulā ietvertajai pamatidejai – veicināt to, lai etniskajā dzimtenē atgriežas tautieši, kas no Latvijas izceļojuši genocīda, kara vai asimilācijas draudu dēļ, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Sākot no šī gada 1. jūlija, repatrianta statusa saņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem tiks piešķirta termiņuzturēšanās atļauja uz pieciem gadiem. Repatriācijas likuma grozījumi paredz, ka no 2024. gada 1. janvāra personām repatrianta statuss vairs netiks piešķirts.
Trešo valstu pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuru viens no augšupējiem radiniekiem taisnā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs), būs tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā. Repatrianta statuss to jau ieguvušajām personām tiks saglabāts arī pēc tam, kad likums zaudēs spēku.
No Repatriācijas likuma tiek izslēgts 8. pants, kas paredzēja pašvaldības pienākumus repatriācijas jautājumu risināšanā. Pēc šī gada 1. jūlija repatrianti – gan Latvijas pilsoņi, gan trešo valstu pilsoņi – varēs izmantot Diasporas likumā paredzētos atbalsta pasākumus.
No 1. jūlija stājās spēkā arī saistītie grozījumi Imigrācijas likumā.
