Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē šogad saņemti 184 repatriācijas pieteikumi: no Krievijas pilsoņiem – 145, Baltkrievijas – 15, Ukrainas – 12. Arī Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs pieaug uzturēšanās atļauju pieteikumu skaits, īpaši no Krievijas pilsoņiem – repatriantiem. Šogad no janvāra līdz maijam ir iesniegts 121 repatrianta pieteikums. Salīdzinājumam 2020. gadā tie bija 57, 2021. gadā – 87, bet pagājušogad – 385 repatrianta pieteikumi.
FOTO: Ieva Čīka, LETA.
Ar grozījumiem Repatriācijas likumā un Imigrācijas likumā ir paredzēts repatrianta statusa saņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem piešķirt termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem, bet pastāvīgās uzturēšanās atļauju piešķirt, ja šajos piecos gados persona nepārtraukti uzturējusies Latvijā un apguvusi valsts valodu vismaz pamata – A2 – līmenī.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 17. maijā šos likuma grozījumus konceptuāli atbalstīja izskatīšanai pirmajā lasījumā, kā arī noteica, ka tie tiek virzīti steidzamības kārtā. Plānots, ka abi likumprojekti varētu stāties spēkā 2023. gada 1. jūlijā. Likumprojektu paketē galvenie ir grozījumi Repatriācijas likumā.
Komisijas deputāti virzībai 1. lasījumam atbalstīja arī likumprojektu “Par Repatriācijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”, taču tam tika atcelts steidzamības statuss. Plānots, ka šis likumprojekts varētu stāties spēkā 2028. gada 1. jūlijā.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) mājaslapā skaidrots, ka repatriants ir persona, kura ir Latvijas pilsonis vai kurai viens no radiniekiem taisnā augšupejošā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs) un kura brīvprātīgi pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.
Regulējums tiek izmantots ļaunprātīgi
Likumprojekts ir paredzēts, lai samazinātu apdraudējumu Latvijas iekšējai drošībai, ierobežojot tādu personu plūsmu uz Latviju, kuru ieceļošana neatbilst Repatriācijas likuma preambulā ietvertajai pamatidejai – veicināt tautiešu, kuri no Latvijas izceļojuši genocīda, kara vai asimilācijas draudu dēļ, atgriešanos etniskajā dzimtenē, norādīts likumprojekta anotācijā.
Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāra vietnieks, Juridiskā departamenta direktors Vilnis Vītoliņš deputātiem atgādināja, ka Repatriācijas likums tika pieņemts 1995. gada oktobrī, lai radītu pamatnosacījumus cilvēkiem, kuri ir latviešu vai lībiešu izcelsmes un bijuši spiesti pamest Latviju, vieglāk atgriezties etniskajā dzimtenē, kā arī veicināt cittautiešu atgriešanos savā dzimtenē.
“Taču laiks ir pagājis. Personas, kuras ir vēlējušās atgriezties, to jau ir izdarījušas. Arvien biežāk konstatējam, ka repatriācijas likums tiek izmantots ļaunprātīgi,” stāstīja V. Vītoliņš.
Lielākoties pieteikumi no Krievijas
Gan pirms, gan īpaši pēc KF izraisītā bruņotā konflikta Ukrainā konstatēts KF pilsoņu intereses pieaugums par izceļošanu no Krievijas, lai pārceltos uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.
PMLP priekšniece Maija Roze informēja, ka šogad saņemti 184 repatriācijas pieteikumi: no Krievijas pilsoņiem – 145, Baltkrievijas – 15, Ukrainas – 12.
PMLP, izskatot repatriācijas pieteikumus, konstatējusi lielu viltoto dokumentu skaitu. Krievijas, Azerbaidžānas, Kazahstānas, Kirgizstānas, Ukrainas pilsoņi iesniedz dokumentus ar viltotiem tautības ierakstiem un dokumenta legalizācijas spiedogiem.
Pēdējos gados aizdomās par dokumenta viltošanu veiktas aptuveni 217 pārbaudes, uzsākti 80 kriminālprocesi, anulētas vai atteiktas vismaz 200 uzturēšanās atļaujas.
Arī Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktore Agnese Saliņa apstiprināja, ka Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs pieaug uzturēšanās atļauju pieteikumu skaits, īpaši no Krievijas pilsoņiem – repatriantiem. Šogad no janvāra līdz maijam ir iesniegts 121 repatrianta pieteikums. Salīdzinājumam 2020. gadā tie bija 57, 2021. gadā – 87, bet pagājušogad – 385 repatrianta pieteikumi.
“Līdz ko Krievijas pilsoņi saprata, ka ir ierobežojumi saņemt vīzas, viņi sāka izmantot repatrianta pieteikumus,” skaidro A. Saliņa. Toties M. Roze repatriāciju salīdzināja ar “biļeti uz Eiropu”.
Atļauja uz pieciem gadiem
Šobrīd repatriantam – personai, kurai viens no augšupējiem radiniekiem taisnā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs) un viņa ģimenes loceklim pēc pirmā iesnieguma pamata tiek piešķirta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, dodot iespēju personām pastāvīgi uzturēties Latvijā, brīvi ceļot Šengenas līguma dalībvalstu zonā, saņemt veselības aprūpes pakalpojumus un citas sociālās garantijas, iepriekš nepierādot ne to, ka personas tiešām dzīvo Latvijā, ne arī, ka tiek izpildīts integrācijas kritērijs (valsts valodas zināšanas A2 līmenī). Citiem ārzemniekiem šāda atļauja tiek izsniegta tikai pēc piecu gadu nepārtrauktas uzturēšanās Latvijā un valsts valodas pārbaudes veikšanas.
Likumprojektā paredzēts pašreizējo repatriācijas kārtību turpināt, attiecinot to uz pieteikumiem, kas PMLP būs saņemti līdz 2023. gada 30. jūnijam. Toties repatriantiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri pieteikumu konkrētajam statusam iesniegs no 2023. gada 1. jūlija, ja lēmums būs labvēlīgs, piešķirt termiņuzturēšanās atļauju (ja pieteikuma iesniedzējs ir trešās valsts pilsonis) vai reģistrācijas apliecību (ja pieteikuma iesniedzējs ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas vai Šveices Konfederācijas pilsonis) uz 5 gadiem.
No regulējuma tiek izslēgti pabalsti
Atbilstoši šobrīd spēkā esošajam regulējumam personām tiek piešķirts repatrianta statuss, segti pārcelšanās izdevumi un izmaksāti normatīvajos aktos noteiktie ikmēneša pabalsti, bet faktiski lielākā daļa no šīm personām Latvijā neuzturas, bet pēc pabalstu saņemšanas turpina dzīvot savā izcelsmes valstī vai dodas uz citu ES dalībvalsti darba meklējumos, norādīts anotācijā.
Turklāt Repatriācijas likuma normas, kurās paredzēts ar tieša materiālā pabalsta izmaksām nesaistīts atbalsts repatriantiem, pilnībā dublē 2018. gada 1. novembrī pieņemtais Diasporas likums, kurā ietverts daudzpusīgs atbalsts remigrantiem.
Tādēļ no Repatriācijas likuma izslēgtas normas par materiālo un sociālo palīdzību repatriantiem.
Netiks paredzēta laulātā ieceļošanas iespēja
Repatriācijas jautājumos iesaistītās valsts pārvaldes iestādes pēdējos gados novērojušas, ka uzturēšanās atļaujas vēlas saņemt Krievijas un citu valstu pilsoņi, kuriem kāds no priekštečiem bijis latvietis vai līvs, taču šīm personām iepriekš nav bijusi saikne ar Latviju – Latvijā nedzīvo radinieki, ar kuriem tās uzturētu regulārus kontaktus, tās iepriekš nav apmeklējušas Latviju, lai gan ceļojušas uz citām Eiropas valstīm, kā arī šo personu turpmākā dzīve un uzturēšanās nav saistīta ar Latviju.
Normatīvajā aktā paredzēts, ka Repatriācijas likuma normas, kas paredz repatrianta un repatrianta ģimenes locekļa statusa piešķiršanu zaudē spēku 2024. gada 1. janvārī. No šā brīža trešo valstu pilsoņiem, kuru viens no augšupējiem radiniekiem taisnā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs), un viņu ģimenes locekļiem būs tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem nevis saskaņā ar Repatriācijas likumu, bet Imigrācijas likuma kārtību.
Imigrācijas likumā netiek pieļauts tik plašs ģimenes locekļa kategoriju uzskaitījums kā Repatriācijas likumā, jo Imigrācijas likumā nav paredzēta repatrianta vai repatrianta laulātā vecāku ieceļošanas iespēja.
Tādēļ pēc tam, kad Repatriācijas likums būs zaudējis spēku, repatrianta vecāki varēs saņemt termiņuzturēšanās atļaujas neatkarīgi no repatrianta – kā personas ar latvisku izcelsmi. Toties repatrianta laulātā vecākiem tiesību saņemt termiņuzturēšanās atļauju nebūs, - viņi varēs ieceļot Latvijā ar vīzu vai saņemt uzturēšanās atļauju, ja uz viņiem varēs tikt attiecināts kāds cits Imigrācijas likumā noteiktais uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas pamats.
Gan saskaņā ar Repatriācijas likumu, gan Imigrācijas likumu termiņuzturēšanās atļaujas saņēmušās personas pēc pieciem gadiem būs tiesīgas saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā, ja varēs pierādīt, ka nepārtraukti uzturējušās Latvijā un apguvušas valsts valodu, kā arī viņām ir regulāri un pietiekami finanšu līdzekļi.
Tiks piešķirtas tiesības uz nodarbinātību
Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo regulējumu ārzemniekiem, par kuru termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu saskaņā ar starptautiskajām tiesību normām vai humāniem apsvērumiem lemj PMLP priekšnieks, ir tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem, bet ārzemniekiem, par kuriem šādu lēmumu pieņem iekšlietu ministrs, tiesību uz nodarbinātību nav.
Lai panāktu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ārzemniekiem, kuru uzturēšanās pamats Latvijā ir starptautiskās tiesību normas vai humāni apsvērumi, grozījumos Imigrācijas likumā paredzēts piešķirt neierobežotas tiesības uz nodarbinātību arī ārzemniekiem, kuriem termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar Imigrācijas likuma 23. panta trešās daļas 3. punktu piešķir iekšlietu ministrs.
Vai vajag atcelt Repatriācijas likumu
Plašākas diskusijas Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā izvērtās par likumprojektu “Par Repatriācijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”. Deputāti Jānis Dombrava un Edvīns Šņore aicināja divreiz apdomāties, vai būtu atceļams Repatriācijas likums. Abi deputāti rosināja vairāk domāt par to, kā veicināt latviešu atgriešanos Latvijā.
Arī deputāts Andrejs Vilks uzsvēra, ka ir daudz latviešu, kuri dzīvo Krievijā, un viņu vēlmi atgriezties nepieciešams veicināt. Tādēļ būtu nopietni jāizsver Repatriācijas likuma atcelšanas pamatotība no 2028. gada 1. jūlija.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis argumentēja, ka atbalsts remigrantiem paredzēts Diasporas likumā, bet repatriēšanās normas ir iekļautas Imigrācijas likumā.
IeM valsts sekretāra vietnieks atbildēja, ka tautiešu ieceļošana Latvijā būtu jāveicina sadarbībā ar citām ministrijām.
