Ņemot vērā, ka Krievijas Federācijas izraisītais drošības apdraudējums turpinās, 2024. gada 4. marta vakarā tika izsludināts un stājās spēkā Ministru kabineta rīkojums, kas pagarina jau iepriekš noteikto ierobežojumu termiņu Krievijas Federācijas pilsoņu ieceļošanai Latvijas Republikā.
Ministru kabineta rīkojums Nr. 599 “Par Krievijas Federācijas pilsoņu ieceļošanu Latvijas Republikā” (turpmāk – rīkojums), kas nosaka Krievijas pilsoņu ieceļošanas ierobežojumus Latvijā, stājās spēkā 2022. gada 9. septembrī. Sākumā tika paredzēts, ka rīkojums būs spēkā līdz 2023. gada 30. jūnijam.
Ņemot vērā, ka Krievijas izraisītā agresija Ukrainā turpinājās, rīkojumā 2023. gada jūnijā tika veikti grozījumi, kas pagarināja noteikto Krievijas pilsoņu ieceļošanas ierobežojumu termiņu līdz 2024. gada 4. martam.
Situācija nav mainījusies, tāpēc termiņš rīkojumā noteiktajiem ierobežojumiem tiek pagarināts uz vēl vienu gadu – līdz 2025. gada 4. martam.
Strauji auga Krievijas pilsoņu skaits, kas vēlējās ieceļot ES
Kā norādīts grozītā rīkojuma anotācijā, 2022. gada 24. februārī Krievijas uzsāktais militārais iebrukums Ukrainā strauji lika palielināties to Krievijas pilsoņu skaitam, kuri pa sauszemes robežu vēlējās ieceļot Eiropas Savienībā (ES).
ES Padomes ārlietu ministru neformālajā sanāksmē Prāgā 2022. gada 30.–31. augustā tika panākta vienošanās, ka, ņemot vērā sarežģīto ietekmi uz robežvalstīm, dalībvalstis nacionālā līmenī var veikt pasākumus, lai ierobežotu ieceļošanu ES saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulu (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss).
Ievērojot šo vienošanos, Latvija, Igaunija, Lietuva un Polija koordinēti veica izmaiņas nacionālajos tiesību aktos, lai ierobežotu to Krievijas pilsoņu ieceļošanu, kuri ilgstoši ir atbalstījuši un turpina atbalstīt Vladimira Putina režīma agresīvās darbības un ir līdzatbildīgi par Krievijas Federācijas agresiju Ukrainā.
Vīzu pieteikumi – tikai izņēmuma gadījumos
Latvijā ierobežojumi Krievijas pilsoņu ieceļošanai tika noteikti ar Ministru kabineta rīkojumu. Atbilstoši tam ir ierobežota arī vīzu izsniegšana Krievijas pilsoņiem. Saskaņā ar anotācijā sniegto informāciju kopš rīkojuma pieņemšanas dienas, 2022. gada 19. septembra, līdz 2023. gada 31. decembrim Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs Krievijas pilsoņiem izsniegtas 1956 vīzas.
Vīzu pieteikumi tiek pieņemti tikai izņēmuma gadījumos:
- no Latvijas un ES dalībvalstu pilsoņu ģimenes locekļiem;
- no Krievijas pilsoņiem, kuri saņēmuši uzturēšanās tiesības Latvijā, pamatojoties uz Repatriācijas likumu (līdz 2024. gada 1. janvārim – red.) un Imigrācijas likuma 23.1 pantu;
- ja pastāv humāni apsvērumi (tuva radinieka smaga slimība vai bēres, apdraudējums personas drošībai, ar Latvijas Republikas tiesas pavēsti aicināti piedalīties tiesas sēdē).
Anotācijā norādīts, ka šobrīd arī citās ES dalībvalstīs, piemēram, Somijā un Čehijā, nacionālā līmenī ir pieņemti normatīvi, kas ierobežo Krievijas pilsoņu ieceļošanu šajās valstīs. Ārlietu ministrijas rīcībā nav informācijas, kas liecinātu, ka kāda no valstīm plānotu atvieglot noteiktos ierobežojumus.
Kādus ierobežojumus nosaka rīkojums
Rīkojums paredz, ka Valsts robežsardze no 2022. gada 19. septembra līdz 2025. gada 4. martam ļauj ieceļot Latvijas teritorijā, šķērsojot Latvijas ārējo robežu, tikai šādiem Krievijas pilsoņiem:
- Latvijas, ES, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valsts vai Šveices Konfederācijas uzturēšanās atļaujas turētājiem;
- Šengenas līguma dalībvalsts ilgtermiņa vīzas turētājiem;
- pilsoņiem, kuriem ir izsniegta vīza saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija regulu Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu un kuri ir:
- Latvijas valstspiederīgo ģimenes locekļi (laulātie, vecāki, vecvecāki, bērni, mazbērni, kā arī apgādībā esošās personas);
- ES, EEZ valsts vai Šveices Konfederācijas valstspiederīgo ģimenes locekļi;
- transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju darbinieki, kravas vai tehnisko reisu apkalpe, kas ierodas Latvijā vai izbrauc no tās, pildot darba pienākumus;
- jūrnieki, kuriem jānokļūst savā darba vietā uz kuģa vai kuriem nepieciešams atgriezties no tā;
- personas, kuru ieceļošana saistīta ar humāniem apsvērumiem;
- Latvijā akreditētiem vai nosūtītiem Krievijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem;
- Krievijas diplomātiskajiem kurjeriem vai ad hoc diplomātiskajiem kurjeriem, kas uzrāda oficiālu dokumentu, kurā norādīts viņu statuss un diplomātiskā pasta paku skaits;
- pilsoņiem, kuri dodas uz Krievijas vēstniecību Latvijā īstermiņa komandējumā tehniskā atbalsta nodrošināšanai;
- Krievijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbiniekiem, kuri šķērso Latvijas teritoriju tranzītā oficiālo funkciju veikšanai, un viņu ģimenes locekļiem, kā arī pilsoņiem, kuri šķērso Latvijas teritoriju tranzītā un dodas īstermiņa komandējumā tehniskā atbalsta nodrošināšanai uz Krievijas vēstniecību uzņemošajā valstī;
- pilsoņiem, kuri ir vienkāršota tranzīta dokumenta (FTD) vai vienkāršota dzelzceļa tranzīta dokumenta (FRTD) turētāji un kuri dodas no Krievijas uz Krievijas Kaļiņingradas apgabalu un atpakaļ.
UZZIŅAI
Kopš Krievijas visaptverošā militārā iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī ir veiktas vairākas izmaiņas Latvijas tiesiskajā regulējumā ar mērķi ierobežot agresorvalsts pilsoņu iespējas ieceļot un ilgstoši uzturēties Latvijā vai Eiropas Savienībā, izmantojot Latvijā piesķirtās uzturēšanās atļaujas.
Saeima 2022. gada 7. aprīlī pieņēma grozījumus Imigrācijas likumā, nosakot, ka līdz 2023. gada 30. jūnijam tiek apturēta pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana Krievijas Federācijas, kā arī Baltkrievijas Republikas pilsoņiem. Likumā tika paredzēti izņēmuma gadījumi, piemēram, ja persona ir Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa ģimenes loceklis (laulātais, vecāki), ja termiņuzturēšanās atļauja nepieciešama humānu apsvērumu dēļ u. c.
Savukārt 2022. gada 22. septembrī pieņemtie apjomīgie grozījumi Imigrācijas likumā nostiprināja izmaiņas uzturēšanās atļauju pieprasīšanas kārtībā Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem uz pastāvīgu laiku. Likums tika papildināts ar 23.1 pantu, kas noteic, ka Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem termiņuzturēšanās atļaujas var tikt piešķirtas tikai tad, ja tas ir saistīts ar:
- ģimenes apvienošanos;
- starptautisko aizsardzību;
- valsts interesēm;
- humāniem apsvērumiem.
Ierobežojumi attiecībā uz Baltkrievijas pilsoņiem ieviesti šaurākā apmērā.
Plašāk par tēmu >>
Ar grozījumiem tika noteikts, ka Krievijas pilsoņiem nebūs iespējams arī saņemt un pagarināt ilgtermiņa vīzas gadījumos, ja vīzas izsniegšana saistīta ar nodarbinātību Latvijā vai uzturēšanos Latvijā, lai veiktu attālinātu darbu pie darba devēja, kas reģistrēts citā OECD dalībvalstī, vai kā OECD dalībvalstī reģistrētai pašnodarbinātai personai.
Ar 2022. gada 22. septembra grozījumiem tika papildināti arī Imigrācijas likuma pārejas noteikumi, nosakot, ka Krievijas pilsonim, kurš pirms Krievijas pilsonības iegūšanas ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, pastāvīgās uzturēšanās atļauja ir derīga līdz 2023. gada 1. septembrim. Ja persona vēlējās atkārtoti saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tai līdz attiecīgā termiņa beigām bija jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas apguvi. Ar vēlākiem grozījumiem Imigrācijas likumā paredzēja gadījumus, kad termiņš tika pagarināts.
Plašāk par tēmu >>
2023. gada 8. jūnijā Saeima pieņēma grozījumus Repatriācijas likumā, paredzot, ka no 2024. gada tiek pārtraukts piešķirt repatrianta statusu.
Regulējums iepriekš paredzēja, ka repatriantam – personai, kurai viens no augšupējiem radiniekiem taisnā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs), – un viņa ģimenes loceklim pēc pirmā iesnieguma pamata tika piešķirta pastāvīgās uzturēšanās atļauja.
Gan pirms, gan īpaši pēc Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta Ukrainā tika novērota pastiprināta Krievijas pilsoņu interese izmantot Latvijas repatriācijas regulējumu.
Turpmāk trešo valstu pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, tai skaitā Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuru viens no augšupējiem radiniekiem taisnā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs), ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem tikai Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā. To paredz grozījumi Imigrācijas likumā, kas stājās spēkā 2023. gada 1. jūlijā.
Plašāk par tēmu >>
|
