Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik.
Krievijas pilsoņi, kuri bija pieteikušies, taču nav sekmīgi nokārtojuši valsts valodas pārbaudi, vai kuri to nav kārtojuši attaisnojošu iemeslu dēļ, varēs saņemt uzturēšanās atļauju uz laiku līdz diviem gadiem, paredz izmaiņas Imigrācijas likumā, kas stājas spēkā 19. septembrī.
Saeima pērn veica grozījumus Imigrācijas likumā, mainot Krievijas pilsoņu līdzšinējo uzturēšanās kārtību Latvijā, lai stiprinātu valsts iekšējo drošību, spēcinātu latviešu valodas pozīcijas, kā arī veicinātu iekļautību un piederību Latvijai to ārvalstu pilsoņu vidū, kuri mūsu valstī uzturas ilgtermiņā.
Saskaņā ar šiem grozījumiem Krievijas pilsoņiem izsniegtās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas zaudēja spēku 2023. gada septembrī. Lai turpinātu dzīvot Latvijā, viņiem jāpiesakās Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusam, bet tā saņemšanai šiem cilvēkiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) ir jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas zināšanām A2 līmenī un finanšu resursu esamību.
Līdz ar nupat pieņemto grozījumu stāšanos spēkā noteikts, ka personai, kura vēlas saņemt uzturēšanās atļauju, jāapņemas tās derīguma termiņā apgūt valsts valodu un sekmīgi nokārtot pārbaudījumu. Par attaisnojošiem iemesliem, kas kavēja līdz šim kārtot pārbaudījumu, uzskatāmi, piemēram, būtiski ar veselību saistīti vai citi no personas gribas un rīcības neatkarīgi iemesli.
Tāpat uzturēšanās atļauju var saņemt persona, kura apliecinājusi nepieciešamās valodas prasmes, bet nevar saņemt ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu prombūtnes termiņa vai nepietiekamu finanšu līdzekļu dēļ. Nepieciešamie dokumenti pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai Pārvaldē jāiesniedz ne vēlāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim.
“Aicinām neatlikt dokumentu iesniegšanu uz pēdējo brīdi un iesniegt tos laikus! Saņemot lielu daudzumu dokumentu neilgi pirms iesniegšanas termiņa beigām, PMLP var saskarties ar grūtībām tos izskatīt savlaicīgi,” brīdina Pārvaldes priekšniece Maira Roze.
Tie Krievijas pilsoņi, kuri nebūs veikuši nekādas darbības uzturēšanās atļaujas iegūšanai, saņems pavēstes par valsts pamešanu 90 dienu laikā, informē PMLP.
Izmaiņas noteic, ka minētajā divu gadu pārejas periodā Krievijas pilsoņiem, kuriem piešķirs uzturēšanās atļaujas, būs tiesības:
Pieteikums uzturēšanās atļaujai PMLP jāiesniedz ne vēlāk kā līdz 2024. gada 30. martam.
Gan atļaujas uzturēties Latvijas Republikā, gan pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieteikumus PMLP izskatīs četru mēnešu laikā no saņemšanas brīža. Būtiski ņemt vērā, ka valsts nodeva 100 eiro apmērā ir jāveic pirms dokumentu iesniegšanas.
Skatot grozījumus Imigrācijas likumā, Saeima noraidīja 11 615 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu par valsts valodas prasmes pārbaudes vecuma sliekšņa samazināšanu no 75 līdz 65 gadiem. Līdz šim valsts valodas prasmes pārbaudei pieteikušies, eksāmenu ir kārtojuši vai tuvākajā laikā to plāno darīt vairāk nekā 13 tūkstoši Krievijas pilsoņu, norādīts likumprojekta anotācijā.
Jāatgādina, ka daļa personu, kuras saskaņā ar Imigrācijas likumā noteikto atteikušās no Latvijas pilsonības vai Latvijas nepilsoņa statusa par labu Krievijas pilsonībai, ir šīs valsts pensiju saņēmēji. Labklājības ministrija (LM) pirmdien informēja, ka Krievijas Federācijas pensiju izmaksa par 2023. gada trešo ceturksni kavēsies, jo nav saņemti naudas līdzekļi no Krievijas Federācijas Pensiju un sociālās apdrošināšanas fonda. Minētās pensijas tiek izmaksātas ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) starpniecību.
Krievijas fonds ir informējis VSAA, ka tiek meklēts risinājums, lai KF varētu veikt naudas pārskaitījumu pensiju izmaksai. Līdzko minētie līdzekļi tiks saņemti, VSAA nodrošinās to izmaksu. Gadījumos, ja KF pensiju izmaksas aizkavēšanās to saņēmējiem būs radījusi problēmas apmaksāt neatliekamas ikdienas dzīves vajadzības, Labklājības ministrija aicina vērsties pēc palīdzības savas pašvaldības sociālajā dienestā.
VSAA izmaksā Krievijas pensijas Latvijā dzīvojošajām personām, kurām pensijas piešķirtas saskaņā ar Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā.
