Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika.
2022. gada 24. septembrī stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, kas paredz Krievijas pilsoņiem izsniegto pastāvīgās uzturēšanās atļauju anulēšanu gadījumā, ja persona nespēs pierādīt latviešu valodas prasmi. LV portāls skaidro, kādām ir jābūt latviešu valodas prasmēm un kādos gadījumos personas var tikt atbrīvotas no zināšanu pārbaudes.
Reaģējot uz Krievijas uzsākto karu Ukrainā un nolūkā stiprināt Latvijas valsts iekšējo drošību, 2022. gada 24. septembrī stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, kas cita starpā nosaka, ka visiem Krievijas pilsoņiem, kuri ir saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saskaņā ar Imigrācijas likuma 24. panta pirmās daļas 8. punktu, pastāvīgās uzturēšanās atļauja ir derīga līdz 2023. gada 1. septembrim (Pārejas noteikumu 58. punkts).
Imigrācijas likuma 24. panta pirmās daļas 8. punkts (izslēgts ar iepriekš minētajiem grozījumiem) paredzēja, ka pastāvīgās uzturēšanās atļaujas ir tiesīgi saņemt Latvijas Republikā dzīvojoši ārzemnieki, kuri pirms citas valsts pilsonības iegūšanas ir bijuši Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi.
Pēc 2023. gada 1. septembra uz šāda pamata izsniegtās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas kļūs nederīgas.
Gadījumā, ja Krievijas pilsoņi vēlēsies atkārtoti saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, nezaudējot pastāvīgā iedzīvotāja statusu, līdz 2023. gada 1. septembrim viņiem ir jāsaņem jauna pastāvīgās uzturēšanās atļauja un, lai to saņemtu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) jāiesniedz apliecinājums par latviešu valodas apguvi (atbilstoši Imigrācijas likuma 24. panta piektajai daļai) vai arī dokuments, kas apliecina, ka valsts valodas pārbaude nav jākārto.
Kā LV portālam skaidro PMLP Sabiedrisko attiecību vadītāja Madara Puķe, minētie grozījumi Imigrācijas likumā kopumā attiecas uz 25 000 Krievijas pilsoņu, no kuriem 21 000 būtu PMLP jāiesniedz dokuments, kas apliecina latviešu valodas zināšanas, taču uz apmēram 4000 Krievijas pilsoņu, kuri sasnieguši 75 gadu vecumu, attiecas atvieglojumi, kas paredz atbrīvojumu no latviešu valodas prasmes pārbaudes.
Valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību, atvieglojumus valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanā, kā arī tādu personu kategorijas, kuras ilgstošu vai nenovēršamu veselības traucējumu dēļ atbrīvojamas no valsts valodas prasmes pārbaudes, un citu attiecīga apjoma valsts valodas prasmi apliecinošu dokumentu atzīšanas kārtību nosaka 2022. gada 8. marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 157 “Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību” (turpmāk tekstā – Noteikumi).
Noteikumu 6. punkts paredz, ka persona ir tiesīga pretendēt uz Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanu vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanu, ja ir apguvusi valsts valodu vismaz pamata līmeņa 2. pakāpē (A2).
Līdz ar to, lai pierādītu latviešu valodas zināšanas, arī Krievijas pilsoņiem ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju ir jāiegūst Valsts izglītības satura centra izsniegts dokuments par atbilstību A2 valsts valodas zināšanu līmenim (iepriekš izsniegtas valsts valodas prasmes apliecības ir derīgas, ja tās izdotas, sākot ar 2001. gada 1. februāri, un kurās ir vismaz vērtējums 1B vai A2, bet nederīgas ir visas apliecības, kuras izsniegtas līdz 2001. gada 31. janvārim).
A2 valsts valodas prasmes līmenis saskaņā ar Noteikumu 12.2 apakšpunktu atbilstoši Eiropas Padomes valodas politikai un izstrādātajam dokumentam “Eiropas kopīgās pamatnostādnes valodu apguvei: mācīšanās, mācīšana, vērtēšana” ietver šādu personas valsts valodas zināšanu un prasmju apjomu:
Gadījumus, kad Krievijas pilsoņiem nav jākārto latviešu valodas prasmes pārbaude vai arī pārbaudei ir paredzēta atvieglota kārtība, nosaka Noteikumu 7. punkts, kas paredz, ka pārbaudi nekārto persona:
Viens no gadījumiem, kad persona pilnībā vai daļēji tiek atbrīvota no latviešu valodas prasmes pārbaudes, ir tad, ja personai ir ar veselības stāvokli saistīti funkcionēšanas ierobežojumi vai diagnoze, kas ir minēta Noteikumu 2. pielikumā.
Noteikumu 2. pielikums paredz diezgan plašu uzskaitījumu veselības traucējumiem, kuri atzīti par tādiem, kas var būt par pamatu grūtībām pilnvērtīgi apgūt un pierādīt valodas prasmes.
Piemēram, smagi traucētu sirdsdarbības vai apziņas funkciju gadījumā, konstatētas demences, šizofrēnijas gadījumā persona tiek pilnībā atbrīvota no pārbaudes. Savukārt smagu balss funkciju gadījumā persona tiek atbrīvota no runātprasmes pārbaudes, smagu locītavu kustību funkcijas gadījumā persona tiek atbrīvota no rakstītprasmes pārbaudes.
Līdz ar to, ja personas veselības stāvoklis saskaņā ar Noteikumu 2. pielikumu ir tāds, kas dod pamatu pilnīgam atbrīvojumam no latviešu valodas pārbaudes kārtošanas vai arī paredz atvieglojumus pārbaudes procesā, personai PMLP ir jāiesniedz fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta vai psihiatra, vai bērnu psihiatra atzinums.
Ņemot vērā sabiedrībā izskanējušās bažas par nepamatotu medicīnisko atzinumu izsniegšanu, lai personas varētu izvairīties no latviešu valodas pārbaudes, jāuzsver, ka Ārstniecības likuma 84. pants paredz, ka par medicīnisko atzinumu sniegšanas pārkāpumiem ārstam var tikt piemērots brīdinājums vai naudas sods līdz simt naudas soda vienībām (500 eiro), atņemot tiesības nodarboties ar ārstniecību uz laiku no sešiem mēnešiem līdz diviem gadiem, vai bez tā.
Ja personai nav pamata pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju (ģimenes apvienošana, studijas, nodarbinātība), tad tai nav likumisku tiesību atrasties Latvijā, uzsver M. Puķe. Gadījumus, kad Krievijas pilsoņiem ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā, nosaka Imigrācijas likuma 23.1 pants.
Jāņem vērā, ka gadījumā, ja Krievijas pilsoņiem tiesību aktos noteiktajā apjomā izdodas pierādīt latviešu valodas prasmi, jauna pastāvīgās uzturēšanās atļauja personai netiks izsniegta, ja tiks konstatēts kāds cits no Imigrācijas likuma 34. panta pirmās daļas nosacījumiem, kas liedz uzturēšanās atļaujas izsniegšanu, piemēram, ja:
