FOTO: Jānis Laizāns, REUTERS/ScanPix.
22. oktobrī stājas spēkā grozījumi Darba likumā, kas precizē, kādu darba pienākumu veikšanai darbiniekam nevar pieprasīt svešvalodas, piemēram, krievu valodas, prasmi. Darba devējam prasība zināt svešvalodu turpmāk būs jāpamato jau darba sludinājumā. Vienlaikus likumā ir uzsvērts, ka par pamatotu nepieciešamību turpmāk nevarēs uzskatīt darba pienākumu veikšanu, ja darbs ir saistīts ar preču ražošanu, pakalpojumu sniegšanu vai citām darbībām Latvijas iekšējā tirgū.
Lai nostiprinātu valsts valodas pozīcijas darba tirgū un mazinātu darba ņēmēju diskrimināciju krievu valodas nezināšanas dēļ, Darba likums pēdējo gadu laikā ticis grozīts vairākkārt.
Darba likums arī līdz šim liedza nepamatoti pieprasīt svešvalodu zināšanas, tomēr reālajā dzīvē joprojām daudzi darba meklētāji saskaras ar prasību runāt arī krieviski. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, problēma visvairāk skar jauniešus, kuri neprot krievu valodu un šī iemesla dēļ darba tirgū tiek diskriminēti.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2023. gadā 22% jauniešu Latvijā vecumā no 18 līdz 24 gadiem nespēja sazināties krievu valodā. Krievu valodu nezina arī 15% iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 34 gadiem.
Darba likums neaizliedz pieprasīt svešvalodas, ja tas ir pamatoti nepieciešams darba pienākumu veikšanai.
Grozījumu, kas stājas spēkā 22. oktobrī, mērķis pamatā ir nodrošināt to, ka likuma formulējums ir nepārprotams un novērš dažādas interpretācijas par svešvalodas prasības pamatotību.
Piemēram, Darba likuma 32. pants, kas regulē darba sludinājumos norādāmo informāciju, papildināts ar jaunu 2.1 daļu, kurā paskaidrots:
“Svešvalodas prasme nav uzskatāma par pamatoti nepieciešamu darba pienākumu veikšanai, ja darbs saistīts ar preču ražošanu, pakalpojumu sniegšanu vai citām darbībām Latvijas iekšējā tirgū. Šo noteikumu var neattiecināt uz tādiem darbiem Latvijas iekšējā tirgū, kur svešvalodas prasme ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums, tai skaitā ja darba izpilde ir saistīta ar ārvalstīm.”
Ja svešvalodas prasme ir nepieciešama, lai veiktu konkrētos darba pienākumus, tad tās nepieciešamība ir jāpamato jau darba sludinājumā.
Papildināts arī Darba likuma 33. pants, kas regulē darba intervijas veikšanu, papildinot jautājumu uzskaitījumu, kas uzskatāmi par tieši vai netieši diskriminējošiem.
Darba likumā ir nostiprināts, ka darba intervijā nav pieļaujami tādi darba devēja jautājumi, kas neattiecas uz paredzētā darba veikšanu vai nav saistīti ar pretendenta piemērotību šim darbam, kā arī jautājumi, kas ir tieši vai netieši diskriminējoši, it īpaši jautājumi par svešvalodu zināšanām, ja tām nav būtiskas nozīmes darba pienākumu veikšanā.
Papildināts arī Darba likuma 40. pants, nosakot, ka darba līgumā neietver noteikumus par svešvalodas prasmi, ja tā nav pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai.
Plašāk par tēmu LV portālā >>
