Piemēram, 2021. gadā liela daļa pieteikumu bija saistīti ar pandēmiju un ikdienas norises ietekmējošo Covid-19 sērgu un par gada vārdu tika pasludināts “kvadrātkōds”, bet nevārdu – “sadarbspējīgs”. Savukārt 2022. gadā vairums pieteikumu bija saistīti ar drošību un kara ietekmi uz mūsu dzīvi un par gada vārdu kļuva “okupeklis”, turpretī nevārda gods tika bieži lietotajiem “sankcionēt”, “sankcionēta persona”.
2023. gada nevārdu vidū bija daudz “birokrātiskajā valodā” nevietā lietotu ievazājumu no svešvalodām, kurus, mazliet piedomājot un izrādot vairāk cieņas pret dzimto valodu un auditoriju, iespējams aizstāt ar visiem saprotamiem latviskiem vārdiem, piemēram, “tolerēt” vietā lietot “pieciest”, “pieņemt”, “izrādīt iecietību”. Savukārt spārnotajos izteicienos atspoguļojās nedienas ar valsts iepirkumiem un reformām.
Arī 2024. gads ir lutinājis ar bagātīgu notikumu un jaunvārdu klāstu, kuru vidū vairāk nekā citus gadus iesniegti ar mīļdzīvniekiem, vidi un klimata jautājumiem saistīti vārdi. Tomēr arī politiķu izteicieni nelika vilties un sagādāja ne mazums iemeslu izbrīnam.
2024. gada nevārds – “grafisks”
Gada nevārds lielākoties saistās ar to, ko dzirdēt un lietot negribas, kas “griež” ausīs ne vien kā lieks un greizs ievazājums no svešvalodām, bet arī lietojuma ziņā.
Starp gada nevārda finālistiem ir arvien biežāk lietotais vārds “rezultēties”, kā vietā labāk izmantot – “vainagoties”, “novest pie”, “kļūt”, “radīt”, “izraisīt” u. c. Tāpat nevārdu vidū izcelti valodā joprojām daudz lietotie kalki – “solo vecāks, solomamma/solotēvs” –, kuru vietā, aptaujas žūrijas ieskatā, Terminoloģijas komisijai jārod labskanīgāki risinājumi, un ar vīrusiem saistītais īpašības vārds “virāls”, kurš nekritiski tiek lietots par jebko, kas strauji izplatās, piemēram, tiešsaistē.
Tomēr pirmajā vietā kategorijā “Gada nevārds” žūrija izcēlusi vārdu “grafisks”, kas angļu valodas ietekmē bieži tiek lietots neatbilstoši ar nozīmi ‘tiešs, spilgts, naturālistisks, necenzēts, vardarbīgs’ u. tml.
2024. gada vārds – “apritīgs”
Nominācijā “Gada vārds” tiek vērtēti iepriekšējā gadā spilgtākie un trāpīgākie pēc latviešu valodas likumībām veidotie vārdi, kas izskanējuši pirmo reizi vai ieguvuši popularitāti vai jaunu, īpašu nozīmi.
Pēdējā kārtā tika izvirzīti vārdi:
- “piesienkorķis”, kas apzīmē pudelei piesaistītu plastmasas vāciņu (tādus kopš 2024. gada jūlija noteic Eiropas Savienības regulējums);
- “bēdiņš” kā “smaidiņa” emocijzīmes pretmets;
- “plašapmāns”, kas apzīmē politiķu solījumu nepildīšanu un tautas mānīšanu sabiedriskajos plašsaziņas līdzekļos.
Taču par aptaujas uzvarētāju žūrijā tika apstiprināts pērn biežāk lietotais īpašības vārds “apritīgs” (no angļu val. – circular).
Aptaujas dalībnieki iesūtījuši arī vairākus jaunvārdus. Lūk, daži no tiem:
- “miermantiņa” – rotaļlieta, ar ko darboties sunim, lai saimniekam būtu miers;
- “atkaksnis” – suņu saimnieku atstātās cūcības, kas, pienākot atkusnim, atklājas parkos un citviet;
- “skrāpele” – priekšmets skrāpēšanai, kur kaķiem asināt nagus;
- “tukšnesis” (no angļu val. – wasteland, badlands);
- “nobrauktenis” (no angļu val. – roadkill).
2024. gada spārnotais teiciens: “Ja nu nesanāks. A ja nu sanāk?”
Kategorijā “Spārnotais teiciens” tiek vērtēti iepriekšējā gadā izskanējušie spilgtākie vai dīvainākie teicieni. Arī aizvadītajā gadā tādu netrūka, un aptaujas žūrijas vērtējumā 2024. gada spārnotā teiciena nominācijā finālā iekļuva:
- ieraksts sociālajā medijā X: “Valdību vadījis Kariņš, bet Saeimu – Mieriņa”;
- reaģējot uz kritiku, deputātam Edvardam Smiltēnam veltītais Ministru prezidentes Evikas Siliņas apsauciens: “Neaizrijies! Neapvemies!”;
- Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja Jāņa Reira atbilde par valsts budžeta skatīšanu Saeimas sēdē: “Kvorums būs, bet uz tualeti aiziet būs grūti”.
2024. gada uzvarētājs attiecīgajā kategorijā ir Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča sacītais gadumijas uzrunā: “Ja nu nesanāks. A ja nu sanāk?”
2024. gada savārstījums – “Pirmšķietami identificēt skolas, kuras neatbilst plānotajiem kritērijiem, ir statistiski viegli izvirzāms sagaidāmais rezultāts”
Sīvā cīņā par gada savārstījuma godu spēkiem mērojās:
- Jauns.lv virsraksts “Barojot putnus ar sēklām, Latvijā izplatās bīstams augs”, vedinot domāt, ka augs putnus baro pats vai ka indīgs augs izplatās, ja putni tiek baroti ar jebkādām sēklām;
- Valsts policijas priekšnieka Armanda Ruka sacītais: “Konstatētas sistēmiskas nepilnības, kas tiks uzlabotas”;
- LA.lv divdomīgais virsraksts “Pēc skandāla par seksuālu uzmākšanos studentēm Demakova atkāpjas no JVLMA padomes priekšsēdētājas amata”.
Tomēr par uzvarētāju acīmredzami spraigajā savārstījumu konkurencē atzīts Izglītības un zinātnes ministrijas atbildē deputātei Ramonai Petravičai paustais secinājums: “Pirmšķietami identificēt skolas, kuras neatbilst plānotajiem kritērijiem, ir statistiski viegli izvirzāms sagaidāmais rezultāts.”
Ja tekstu radītāji vairāk piedomātu pie vēstījuma jēgas, iespējams, arī teikto sabiedrībā uztvertu nopietnāk. “Šajos savārstījumos iecerētās domas var paust vienkāršāk un nepārprotamāk,” uzsver aptaujas žūrija.
Turpretī Rīgas Latviešu biedrības valdes izraudzītais 2024. gada savārstījums, ko paziņoja biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis, ir diktora teiktais TV3 rīta raidījumā 900 sekundes: “Pats savām acīm neredzēju, bet, acīm redzot [..].”
UZZIŅAI
Aptaujas žūrijā darbojas: redaktors Arturs Hansons, žurnāla Domuzīme galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, literatūrfilosofe un tulkotāja Ieva Kolmane, kultūras žurnāliste Linda Kusiņa-Šulce, tulkotājs un Latviešu valodas attīstības kopas vadītājs Ph. D. Uģis Nastevičs, Latvijas Okupācijas muzeja vadošā pētniece, sociolingviste Dr. philol. Vineta Skujiņa (Poriņa), komunikācijas praktiķis Pēteris Pūrītis, valodnieks, akadēmiķis Dr. habil. philol. Andrejs Veisbergs, žurnālists un publicists Egils Zirnis.
2025. gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena kandidātus lūgums sūtīt uz e-pasta adresi: gadavards@inbox.lv. Visu gadu par valodas aktualitātēm var uzzināt, sekojot līdzi sociālā medija X kontam ar nosaukumu @gadavards.
