FOTO: Evija Trifanova, LETA.
Valsts valodas stiprināšana ir gan sabiedrības, gan valsts atbildība. Valsts valodas dienā ieskatāmies jaunākajās aptaujās, kas sniedz priekšstatu par iedzīvotāju pašreizējo attieksmi pret latviešu valodu. Savukārt valsts centienus latviešu valodas stiprināšanā atspoguļo šobrīd noteiktās valsts valodas prioritātes, izmaiņas tiesiskajā regulējumā un turpmāk plānotie pasākumi.
Viena no pēdējā laikā būtiskākajām izmaiņām valsts valodas stiprināšanā ir pāreja uz mācībām valsts valodā jeb vienotas skolas ieviešana. Izmaiņas tika uzsāktas 2023. gadā un noslēdzās 2025. gada 1. septembrī, kad izglītības procesu tikai valsts valodā uzsāka īstenot pēdējās mazākumtautību izglītības programmu klašu grupas.
Lai novērtētu vienotas skolas ieviešanu, 2025. gada nogalē tika veikta aptauja, kurā piedalījās vairāk nekā 10 000 respondentu no 100 skolām un 163 pirmsskolas izglītības iestādēm 24 pašvaldībās.
Aptaujas rezultāti kopumā tika atzīti kā pozitīvi. Viens no īpaši izceltajiem rādītājiem – 66% skolēnu, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, aptaujā atzina, ka skolā iegūtās valsts valodas zināšanas palīdz ikdienā. Kā biežākās ikdienas situācijas, kurās tiek lietota latviešu valoda, norādīta saziņa internetā, pulciņos un sporta treniņos.
Tāpat aptaujā secināts, ka 74% skolēnu pilnībā vai lielākoties saprot latviešu valodā notiekošās mācību stundas. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) akcentējusi, ka skolēnu izpratne un pārliecība par savām valodas prasmēm pieaug līdz ar vecumu, kas liecina par pakāpenisku un stabilu progresu.
2025. gada izskaņā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) uzdevumā tika veikts jau trešais pētījums “Latviešu valodas lietojums un kvalitāte elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos un interneta vietnēs”.
Tajā secināts, ka 2025. gadā, salīdzinot ar 2023. gadā iegūtajiem datiem, palielinājusies to iedzīvotāju daļa, kam svarīgs ir pareizs un saprotams latviešu valodas lietojums dažādu žanru mediju saturā.
Piemēram, ziņu raidījumos pareizs un saprotams saturs ir nozīmīgs 92% respondentu, kultūras un izglītojošā satura raidījumos – 91%, bet izklaides saturā – 81%.
Vislielākais pieaugums vērojams tieši izklaides saturā, kur prasība pēc kvalitatīvas latviešu valodas palielinājusies par pieciem procentpunktiem.
NEPLP locekle Ilva Milzarāja norādījusi, ka rezultāti apliecina sabiedrības arvien pieaugošās prasības, proti, valodas kvalitāte arvien mazāk tiek uztverta kā standarts tikai ziņu un analītikas raidījumos.
Līdztekus sabiedrības attieksmei valsts valodas pozīcijas ietekmē arī tiesiskais regulējums, kas nosaka latviešu valodas lietojumu dažādās sabiedrības dzīves jomās.
2025. un 2026. gadā pieņemtas vairākas izmaiņas tiesību aktos, kas skar valsts valodas lietošanu.
Tā, piemēram, 2025. gadā tika pieņemti grozījumi Kredītiestāžu likumā. Tie noteica, ka kredītiestādēm līdz 2026. gada 30. septembrim jānodrošina klientiem iespēja saņemt finanšu pakalpojumus latviešu valodā, tostarp izmantot valsts valodā sagatavotus dokumentus, digitālās saskarnes un saziņas risinājumus.
Lai veicinātu sabiedrības atbildību pret latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas lietošanu un aizsardzību, 2026. gada augustā stājās spēkā grozījumi Administratīvo sodu likumā, ar kuriem palielināja naudas sodu par pārkāpumiem valsts valodas lietošanas jomā.
Saskaņā ar minētajām izmaiņām lielāks naudas sods noteikts par tādiem pārkāpumiem kā necieņa pret valsts valodu, nosaukumu neveidošana un nelietošana valsts valodā, valsts valodas nelietošana profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā, tulkojuma un ar preču apriti saistītās informācijas nenodrošināšana valsts valodā u. c. gadījumos.
Vienlaikus paredzēts, ka necieņa pret valsts valodu var izpausties ne tikai vārdos, bet arī darbībās, žestos, komentāros internetā un citās formās.
Turpretī no 2027. gada 1. janvāra sabiedriskā medija saturu pašpietiekamās mazākumtautību valodās, tai skaitā krievu valodā, varēs veidot tikai izņēmuma gadījumos – ārkārtējās situācijās, izņēmuma stāvokļa laikā vai nolūkā atspēkot sabiedrībai bīstamu dezinformāciju. Izmaiņas paredz šī gada 1. oktobrī pieņemtie grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā. Tos izstrādāja, lai nodrošinātu līdzsvaru starp latviešu valodas aizsardzību, sabiedrības integrāciju un valsts drošības interesēm.
Valsts valodas politikas mērķi un galvenie darbības virzieni noteikti Valsts valodas politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam. Savukārt 2026. gada septembrī apstiprināts pamatnostādņu īstenošanas plāns 2026.–2027. gadam, kurā ietverti turpmākajos divos gados īstenojamie pasākumi latviešu valodas ilgtspējas un lietojuma stiprināšanai.
Saskaņā ar plānu līdz 2027. gada nogalei liela uzmanība tiks pievērsta valsts valodas apguves veicināšanai. Vēl 2026. gadā paredzēti vairāki latviešu valodas pedagogu profesionālās pilnveides pasākumi, tostarp darbam lingvistiski neviendabīgā vidē. Tāpat plānoti valsts valodas prasmju uzlabošanas pasākumi bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautajām personām.
2027. gadā nozīmīga vieta valodas politikā atvēlēta arī valodas pētniecībai un attīstībai. Piemēram, iecerēti pasākumi latgaliešu rakstu valodas popularizēšanai un lībiešu valodas pētniecības sekmēšanai. Paredzēts izdot pētījumu “Valodas situācija Latvijā: 2021–2027”, kā arī pievērsties latviešu valodas vietvārdu pētniecībai, standartizācijai un pareizai lietošanai.
