Ieviesti bargāki sodi par pārkāpumiem valsts valodas lietošanas jomā

Sodi par pārkāpumiem valsts valodas lietošanas jomā paredzēti Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā.

Grozījumi likumā paaugstina naudas sodus par tādiem valsts valodas lietojuma pārkāpumiem kā:

valsts valodas normu neievērošana atklātā informācijā;
nosaukumu neveidošana un nelietošana valsts valodā;
valsts valodā noformētu dokumentu nepieņemšana;
valsts valodas nelietošana profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā;
necieņa pret valsts valodu;
tulkojuma un ar preču apriti saistītās informācijas nenodrošināšana valsts valodā;
darba līguma noslēgšana ar darbinieku, neievērojot valsts valodas zināšanu apjomu.

Līdztekus administratīvo naudas sodu palielināšanai par pārkāpumiem valsts valodas lietošanas jomā ar grozījumiem precizēts, ka necieņa pret valsts valodu var izpausties ne tikai vārdos, bet arī darbībās, žestos, komentāros internetā un citās formās.

Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā
Likuma pants	Pārkāpuma veids	Vēsturiskā redakcija (līdz 18.08.2026.)	Spēkā esošā redakcija (no 19.08.2026.)
14.–18. pants	Zīmogu, spiedogu un veidlapu tekstu neveidošana valsts valodā vai atveidošana līdztekus valsts valodai arī svešvalodā. Valsts valodas normu neievērošana atklātā informācijā. Atkāpes no valsts valodā sniegtās informācijas formas un satura prasībām. Nosaukumu neveidošana un nelietošana valsts valodā. Valsts valodā noformētu dokumentu nepieņemšana.	Brīdinājums vai naudas sods fiziskajai personai no 35 līdz 140 eiro, bet juridiskajai personai – no 140 līdz 700 eiro.	Brīdinājums vai naudas sods fiziskajai personai no 50 līdz 195 eiro, bet juridiskajai personai – no 700 līdz 975 eiro.
19. pants	Valsts valodas nelietošana profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā.	Brīdinājums vai naudas sods no 35 līdz 700 eiro.	Brīdinājums vai naudas sods no 50 līdz 975 eiro.
20. pants	Necieņa pret valsts valodu.	Par klaju necieņas izrādīšanu pret valsts valodu: naudas sods no 35 līdz 700 eiro.	Par klaju necieņas izrādīšanu pret valsts valodu, kā arī par darbībām, kas vērstas uz valsts valodas statusa un nozīmes noniecināšanu: naudas sods no 100 līdz 2000 eiro.
21. pants	Informācijas sniegšanas noteikumu neievērošana.	Pirmā daļa: brīdinājums vai naudas sods fiziskajai personai no 35 līdz 140 eiro, amatpersonai – no 70 līdz 300 eiro, bet juridiskajai personai – no 140 līdz 1000 eiro. Otrā daļa: brīdinājums vai naudas sods fiziskajai personai no 35 līdz 140 eiro, bet juridiskajai personai – no 140 līdz 1400 eiro. Trešā daļa: brīdinājums vai naudas sods fiziskajai personai no 35 līdz 140 eiro, amatpersonai – no 70 līdz 300 eiro, bet juridiskajai personai – no 140 līdz 1400 eiro.	Pirmā daļa: brīdinājums vai naudas sods fiziskajai personai no 50 līdz 195 eiro, amatpersonai – no 100 līdz 420 eiro, bet juridiskajai personai – no 195 līdz 1390 eiro. Otrā daļa: brīdinājums vai naudas sods fiziskajai personai no 50 līdz 195 eiro, bet juridiskajai personai – no 195 līdz 1945 eiro. Trešā daļa: brīdinājums vai naudas sods fiziskajai personai no 50 līdz 195 eiro, amatpersonai – no 100 līdz 420 eiro, bet juridiskajai personai – no 195 līdz 1945 eiro.
22. pants	Valsts valodas nelietošana lietvedībā.	Brīdinājums vai naudas sods fiziskajai personai no 35 līdz 140 eiro, bet juridiskajai personai – no 140 līdz 1400 eiro.	Brīdinājums vai naudas sods fiziskajai personai no 50 līdz 195 eiro, bet juridiskajai personai – no 195 līdz 1945 eiro.
23. pants	Ārstniecības, veselības aprūpes, sabiedriskās drošības un citu sabiedrisku pakalpojumu sniegšanas līgumu neslēgšana valsts valodā vai attiecīga tulkojuma nepievienošana svešvalodā noslēgtam līgumam.	Brīdinājums vai naudas sods fiziskajai personai no 70 līdz 210 eiro, bet juridiskajai personai – no 140 līdz 1400 eiro.	Brīdinājums vai naudas sods fiziskajai personai no 100 līdz 290 eiro, bet juridiskajai personai – no 195 līdz 1945 eiro.
24. pants	Darba līguma noslēgšana ar darbinieku, neievērojot valsts valodas zināšanu apjomu.	Brīdinājums vai naudas sods fiziskajai personai no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajai personai – no 700 līdz 1400 eiro.	Brīdinājums vai naudas sods fiziskajai personai no 195 līdz 980 eiro, bet juridiskajai personai – no 980 līdz 1945 eiro.
25. pants	Tulkojuma nenodrošināšana sēdēs un citās darba sanāksmēs.	Brīdinājums vai naudas sods fiziskajai personai no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajai personai – no 700 līdz 1400 eiro.	Brīdinājums vai naudas sods fiziskajai personai no 195 līdz 980 eiro, bet juridiskajai personai – no 980 līdz 1945 eiro.
26. pants	Tulkojuma nenodrošināšana pasākumos.	Brīdinājums vai naudas sods fiziskajai personai no 35 līdz 140 eiro, bet juridiskajai personai – no 140 līdz 3000 eiro.	Brīdinājums vai naudas sods fiziskajai personai no 50 līdz 195 eiro, bet juridiskajai personai – no 195 līdz 4170 eiro.
27. pants	Publiski demonstrējamu filmu nenodrošināšana ar tulkojumu valsts valodā.	Brīdinājums vai naudas sods fiziskajai personai no 35 līdz 140 eiro, bet juridiskajai personai – no 140 līdz 5000 eiro.	Brīdinājums vai naudas sods fiziskajai personai no 50 līdz 195 eiro, bet juridiskajai personai – no 195 līdz 6950 eiro.
28. pants	Ar preču apriti saistītās informācijas nenodrošināšana valsts valodā.	Pirmā daļa: brīdinājums vai naudas sods fiziskajai personai no 35 līdz 140 eiro, bet juridiskajai personai – no 140 līdz 3000 eiro. Otrā daļa: brīdinājums vai naudas sods fiziskajai personai no 35 līdz 350 eiro, bet juridiskajai personai – no 140 līdz 5000 eiro.	Pirmā daļa: brīdinājums vai naudas sods fiziskajai personai no 50 līdz 195 eiro, bet juridiskajai personai – no 195 līdz 4170 eiro. Otrā daļa: brīdinājums vai naudas sods fiziskajai personai no 50 līdz 485 eiro, bet juridiskajai personai – no 195 līdz 6950 eiro.

Grozījumu pamatojums

Kā norādīts grozījumu anotācijā, latviešu valodas kā valsts valodas statuss uzliek pienākumu ievērot noteikumus, kas regulē tās lietojumu, īpaši situācijās, kuras skar sabiedrības kopējās intereses:

“Būtiski, lai ikviens apzinātos savu personīgo atbildību par konkrēto noteikumu ievērošanu, jo šī atbildība ir ne tikai individuāla izvēle, bet arī pienākums, kas nodrošina visiem valsts iedzīvotājiem vienlīdzīgu piekļuvi informācijai, pakalpojumiem un likumiem.”

Vienlaikus anotācijā īpaši uzsvērta pašreizējā ģeopolitiskā situācija, kad pastāv ārējie riski mēģinājumos ietekmēt un degradēt valsts valodas lomu, vērtību un nozīmīgumu.

Administratīvās atbildības likums

13. pants

Administratīvais sods ir ietekmēšanas līdzeklis, kas tiek piemērots administratīvo pārkāpumu izdarījušajai personai, lai aizsargātu sabiedrisko kārtību, atjaunotu taisnīgumu, sodītu par izdarīto pārkāpumu, kā arī atturētu administratīvo pārkāpumu izdarījušo personu un citas personas no turpmākas administratīvo pārkāpumu izdarīšanas.

“Administratīvā soda mērķis ir novērst likumpārkāpumus un nodrošināt likuma ievērošanu nākotnē. Tā galvenais uzdevums ir veicināt sabiedrības drošību, kārtību un cieņu pret likumā noteiktajām vērtībām, tostarp valsts valodu.

Administratīvo sodu palielināšana var nodrošināt valsts valodas lietošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem valsts valodas jomā, tādā veidā veicinot valsts valodas kā drošības, konstitucionālo vērtību un nacionālās identitātes vienu no pamatiem. Tas nav tikai represīvs līdzeklis, tā ir skaidra valsts nostāja, ka valsts valoda ir nozīmīga, tā jāciena un jālieto atbildīgi,” paskaidrots anotācijā.

Tādējādi ar grozījumiem ir paaugstināti administratīvie naudas sodi par valsts valodas lietojuma pārkāpumiem, kuru apmēri pēdējo reizi tika noteikti 2020. gada 1. jūlijā, kad stājās spēkā administratīvās atbildības regulējuma reforma.