“Mēs visi esam vienā laivā.” Zināms 2025. gada vārds, nevārds, spārnotais teiciens un savārstījums

Piemēram, 2021. gadā liela daļa pieteikumu bija saistīti ar pandēmiju un ikdienas norises ietekmējošo Covid-19 sērgu un par gada vārdu tika pasludināts “kvadrātkōds”, bet nevārdu – “sadarbspējīgs”. Savukārt 2022. gadā vairumā pieteikumu dominēja ar drošību un kara ietekmi uz mūsu dzīvi saistītās reālijas un par gada vārdu kļuva “okupeklis”, turpretī nevārda gods tika bieži lietotajiem “sankcionēt”, “sankcionēta persona”.

2023. gada nevārdu vidū bija daudz “birokrātiskajā valodā” nevietā izmantotu ievazājumu no svešvalodām, kurus, mazliet piedomājot un izrādot vairāk cieņas pret dzimto valodu un auditoriju, iespējams aizstāt ar visiem saprotamiem latviskiem vārdiem, piemēram, “tolerēt” vietā lietot “pieciest”, “pieņemt”, “izrādīt iecietību”. Savukārt spārnotajos teicienos atspoguļojās nedienas ar valsts iepirkumiem un reformām.

2024. gadā jaunvārdu klāstā vairāk nekā citus gadus tika iesniegti ar mīļdzīvniekiem, vidi un klimata jautājumiem saistīti vārdi. Par gada vārdu tika atzīts īpašības vārds “apritīgs” (no angļu val. – circular), bet par nevārdu – vārds “grafisks”, kas angļu valodas ietekmē bieži tika lietots neatbilstoši. Spārnotajos teicienos uzmanību guva vairāki politiķu izteicieni. Taču par uzvarētāju attiecīgajā kategorijā kļuva Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča sacītais uzrunā gadumijā: “Ja nu nesanāks. A ja nu sanāk?”

2025. gada nevārds – “trigerēt”

Gada nevārds lielākoties saistās ar to, ko dzirdēt un lietot negribas, kas “griež” ausīs ne vien kā lieks un greizs ievazājums no svešvalodām, bet arī lietojuma ziņā.

Šoreiz starp gada nevārda finālistiem bija “baile”, “aizdoma”, “dusma” un citu daudzskaitlinieku lietojums vienskaitļa formā. Finālā iekļuva arī kalks “mātbūšana” (motherhood) un nosaukums “Xiaomi arēna”, ko reti kuram latvietim izdodas atbilstoši izrunāt.

Pirmajā vietā kategorijā “Gada nevārds” žūrija ierindoja vārdu “trigerēt”. Tā vietā aicināts lietot tādus vārdus kā “izraisīt”, “sirdīt”, “sakacināt”, “nokaitināt” un citus.

2025. gada vārds – “klausiņas”

Nominācijā “Gada vārds” tiek vērtēti iepriekšējā gadā spilgtākie un trāpīgākie pēc latviešu valodas likumībām veidotie vārdi, kas izskanējuši pirmo reizi vai ieguvuši popularitāti vai jaunu, īpašu nozīmi.

Pēdējā kārtā tika izvirzīti vārdi:

• “trampampiņš”;
• “mijsakarība” korelācijas vietā;
• “sniegvilksnis”, kas apzīmē sniega pārvietošanos tieši pa sniega segas virsu vēja iedarbībā laikā, kad nesnieg.

Par aptaujas uzvarētāju žūrija atzina vārdu “klausiņas”, kādā rosināts dēvēt austiņas jeb ieaušus.

Aptaujas dalībnieki iesūtījuši arī vairākus jaunvārdus. Lūk, daži no tiem:

• “nevaruļi” – cilvēki, kuri nemitīgi izvairās no rīcības, apgalvojot, ka nevar, arī tad, kad to varētu izdarīt;
• “sazīmējums” vārda “grafiti” vietā;
• “bumbulēšanās” vārda “prokrastinācija” vietā;
• “atdraugošanas vilnis” sociālajos medijos;
• apzīmējums “izkārtnes latvieši”;
• “desiņu festivāls” kā norāde vīriešu pārsvaram iestādes valdē. 

2025. gada spārnotais teiciens: “Mēs visi esam vienā laivā”

Kategorijā “Spārnotais teiciens” tiek vērtēti iepriekšējā gadā izskanējušie spilgtākie vai dīvainākie teicieni. Žūrijas vērtējumā 2025. gada spārnotā teiciena nominācijā finālā iekļuva:

• “Bauskas Dzīves” tīmekļvietnes novembra aptaujā par ģimenes kapa vietu kopšanu piedāvāto atbilžu variants “Katram pašam jākopj savs kaps”;
• vietnē X pie klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa ieraksta par 8. februārī pārrauto pēdējo saiti ar Krievijas elektroapgādes tīklu atrodamais komentārs “Mūsu nākotne ir vējā!”;
• deputāta Ingmāra Līdakas atbilde “Tāpēc, ka man tā gribas!”, skaidrojot iemeslu, kāpēc Latvijai jāizstājas no Stambulas konvencijas.

Par 2025. gada uzvarētāju attiecīgajā kategorijā izraudzīts režisora Ginta Zilbaloža sacītais “Mēs visi esam vienā laivā”, saņemot balvu “Oskars” par animācijas filmu “Straume”.

2025. gada savārstījums: “ “Rīgas meži” aicina izstaigāt krāšņās galvaspilsētas puķu dobes – veltījumu Skolēnu dziesmu un deju svētkiem”

Par gada savārstījuma godu sīvā cīņā spēkiem mērojās:

• Delfi.lv virsraksts “Izīrētājam jāmaksā 10% arī no īrnieka saņemtajiem komunālajiem maksājumiem”;
• LTV Ziņu dienesta ieraksts vietnē X “Tiesa apstiprinājusi prokurores noslēgto vienošanos ar apsūdzēto par sevišķi cietsirdīgu slepkavību – cilvēka sadedzināšanu”;
• “Vai reizēm prāto, cik varētu nopelnīt ar lieko bērnu apģērbu?” – reklāma vietnē YouTube.com.

Tomēr par uzvarētāju savārstījumu konkurencē atzīts SIA “Rīgas meži” preses relīzes virsraksts “ “Rīgas meži” aicina izstaigāt krāšņās galvaspilsētas puķu dobes – veltījumu Skolēnu dziesmu un deju svētkiem”.

UZZIŅAI

Aptaujas žūrijā darbojās: grāmatu redaktors un korektors Arturs Hansons, literatūrfilosofe un tulkotāja Ieva Kolmane, izdevniecības “Latvijas Mediji” oriģinālliteratūras redaktore un kultūras žurnāliste Dr. philol. Linda Kusiņa-Šulce, tulkotājs un Latviešu valodas attīstības kopas vadītājs Ph.D. Uģis Nastevičs, komunikācijas praktiķis Pēteris Pūrītis, latviešu valodas un literatūras skolotāja Lita Silova, Latvijas Okupācijas muzeja vadošā pētniece, sociolingviste Dr. philol. Vineta Skujiņa, akadēmiķis Andrejs Veisbergs, Latvijas Universitātes profesore un valodniece Anna Vulāne, žurnālists un publicists Egils Zirnis.

2026. gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena kandidātus jau var sūtīt uz e-pasta adresi: gadavards@inbox.lv.