Mainoties ģeopolitiskajai situācijai, darba tirgū arvien lielāku lomu ieņem saziņa angļu valodā. Saskaņā ar tiesībsarga organizēto pētījumu angļu valodas zināšanas vismaz sarunvalodas līmenī pieprasa 93% darba devēju, tomēr arī pieprasījums pēc krievu valodas prasmes joprojām ir salīdzinoši augsts. Skaidrojam, kā darba devēji vērtē darba ņēmēju, tostarp jauniešu, svešvalodu zināšanas un kādu valodu prasmes darba tirgū šobrīd ir nepieciešamas.
Kā liecina tiesībsarga 2024. gadā organizētā izpēte par svešvalodu zināšanu faktisko nepieciešamību darba tirgū, angļu valoda ir vispieprasītākā svešvaloda darba tirgū.
Tomēr, kaut arī nesen tika veiktas izmaiņas Darba likumā, saskaņā ar kurām darba devējam īpaši jāpamato nepieciešamība zināt kādu svešvalodu un kas noteic, ka to nevar prasīt, ja darbs ir saistīts ar preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu Latvijas iekšējā tirgū, pētījumā konstatēts – 65% darba devēju joprojām sagaida, ka darbinieki runās arī krievu valodā.
|
Plašāk par tēmu >> |
Savukārt darba ņēmēju vidū vismaz sarunvalodas līmenī visbiežāk apliecinātas krievu valodas zināšanas. Attiecīgās valodas prasmes visbiežāk piemīt gados vecākiem darbiniekiem, turpretī jauniešiem izplatītākās ir angļu valodas zināšanas.
Krievu valodu sarunvalodas līmenī zina vairs tikai 48% jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem.
Līdzīgu ainu sarunā ar LV portālu iezīmē arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izglītības un nodarbinātības eksperte Liene Voroņenko. “Nav noslēpums, ka svešvalodu prasme darba ņēmējiem, kuri ir vecuma grupā 40+, ir ierobežota, jo viņi skolā galvenokārt ir mācījušies krievu valodu,” komentē L. Voroņenko.
Vienlaikus LDDK izglītības un nodarbinātības eksperte novērojusi, ka pēdējos gados darba devēji, ekonomikā vairāk ienākot sadarbībai ar citām valstīm, darbiniekiem piedāvā iespēju apgūt darbam nepieciešamo svešvalodu, tai skaitā angļu valodas, zināšanas.
“Tas ir pozitīvs aspekts, ņemot vērā ekonomikas transformāciju ģeopolitisko apstākļu dēļ,” vērtē L. Voroņenko.
LV portāla infografika.
“Jauniešiem, kuri katru gadu ienāk darba tirgū, ir arvien labākas angļu valodas zināšanas, viņi ir konkurētspējīgi un gatavi darboties arī starptautiskajā vidē,” atklāj LDDK izglītības un nodarbinātības eksperte L. Voroņenko.
Turklāt pieaug jauno speciālistu skaits, kuri pārvalda spāņu, franču un vācu valodu. Savukārt krievu valodā jaunieši gandrīz vairs nerunā, norāda L. Voroņenko.
Tomēr LDDK pārstāve uzsver: jauniešu, kuri darba vidē ir spējīgi pielietot vairāk par vienu svešvalodu, ir pārāk maz.
“Citās valstīs angļu valodas zināšanas ir minimums, tāpēc arī pie mums jāveicina, ka jaunieši prot vismaz divas pasaulē plaši lietotas svešvalodas. Tikai ar angļu valodu starptautiskajā ekonomikā ir par maz,” uzskata L. Voroņenko.
Viņa piebilst, ka pašreiz, kad uzņēmējiem mainās sadarbības partneri, darba tirgū īpaši aktuālas kļuvušas skandināvu valodu zināšanas.
LV portāls uzrunāja nejauši izvēlētus darba devējus, lai noskaidrotu viņu viedokli par darba ņēmēju svešvalodu zināšanām.
“Draugiem Group” uzņēmuma “Mapon” personāla vadītāja Sintija Mūrniece LV portālam norāda, ka uzņēmumā “Mapon” angļu valodas prasme ir viena no pamatprasībām, lai sekmīgi pildītu pienākumus ikdienā un komunicētu gan iekšēji, gan ar starptautiskajiem klientiem un partneriem.
S. Mūrniece atklāj, ka pretendentu svešvalodu zināšanu līmenis darba tirgū ir atšķirīgs – no pamatzināšanām līdz līmenim, kas pielīdzināms dzimtajai valodai. Tomēr lielākā daļa kandidātu, tai skaitā jaunieši, svešvalodu prasmi demonstrē pietiekamā līmenī, lai tā atbilstu prasībām darba tirgū.
“Jaunieši spēj veiksmīgi komunicēt, veikt uzdevumus, kuros vajadzīgas svešvalodas zināšanas, un integrēties starptautiskajā darba vidē.
Arvien biežāk sastopamies ar jauniešiem, kuri angļu valodu augstā līmenī ir apguvuši jau skolas vai studiju laikā, un konkrētās prasmes viņiem noteikti palīdz sekmīgi iekļauties darba tirgū.
Tā ir priekšrocība ne tikai starptautiskajos uzņēmumos, bet arī vispārējā globālajā tirgū,” vērtē uzņēmuma “Mapon” personāla vadītāja.
Arī bankas “Swedbank” Karjeras centra vadītāja Laura Sticere akcentē, ka uzņēmumā līdzās latviešu valodai būtiskas ir angļu valodas zināšanas. Atsevišķām darbinieku kategorijām klientu apkalpošanas jomā esot nepieciešamība zināt arī krievu valodu, ja darba pienākumos ietilpst klientu apkalpošana vai izpēte.
“Mēdz uzskatīt, ka komercbankās krievu valodu izmanto tikai klientu apkalpošanā, taču vairums darba minētajā valodā tiek veikts klientu izpētes un darījumu pārbaudes jomā, kā to nosaka Latvijas Republikā spēkā esošie likumi un normatīvie akti,” paskaidro L. Sticere.
Darba ņēmējiem, kuri pretendē uz vietu klientu apkalpošanā vai jaunākā asistenta amatu, kas ir pieejamākās vakances bankā, pārsvarā vajadzīga tikai vienas svešvalodas prasme, respektīvi, gados jaunākiem kandidātiem tās ir angļu valodas zināšanas, bet vecāka gadagājuma pretendentiem – krievu valodas zināšanas.
“Swedbank” Karjeras centra vadītāja L. Sticere uzsver, ka arī “Swedbank” praktizē angļu valodas apmācību nodrošināšanu darbiniekiem bez maksas, ja tas ir nepieciešams.
Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) norāda, ka bezdarbnieka statusā NVA reģistrētie jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem pārsvarā prot angļu valodu, nedaudz mazāks skaits – krievu valodu. Citas biežāk pārvaldītās valodas bezdarbnieku vidū ir ukraiņu, vācu, franču un spāņu.
Jāpiebilst, ka NVA reģistrētie klienti savu svešvalodu zināšanu līmeni izvērtē patstāvīgi.
Ja konkurētspējai darba tirgū nepieciešams svešvalodu prasmi apgūt vai pilnveidot, NVA piedāvā neformālās izglītības programmas. Turpretī angļu valodu profesionālajā ievirzē iespējams apgūt, mācoties starptautiskajā atvērto tiešsaistes kursu platformā “Coursera”.
|
Vairāk par tēmu >> |
