FOTO: Freepik.
No 2024. gada beigām darba devējiem ir saistoša prasība pamatot svešvalodu zināšanu nepieciešamību darba pienākumu veikšanai. Skaidrojam, ko nozīmē svešvalodu zināšanu pamatota nepieciešamība un vai tas ietekmē krievu valodas lomu darba tirgū.
Pērn pētījumu centrs SKDS tiesībsarga uzdevumā veica darba devēju un darba ņēmēju aptauju par svešvalodu prasmes nepieciešamību darba vidē. Tajā iegūtie dati liecina, ka darba devēju un darba ņēmēju skatījums par darba vietā nepieciešamajām svešvalodu zināšanām atšķiras. Proti, ja darba ņēmēji norādījuši, ka darba vietā krievu un angļu valodu nācies lietot gandrīz vienlīdz bieži, tad darba devēju ieskatā angļu valodas prasme darba ņēmējiem vajadzīga izteikti vairāk nekā krievu valodas.
Tiesībsarga uzdevumā veiktā aptauja norisinājās aizvadītā gada jūlijā un septembrī. Savukārt 2024. gada 22. oktobrī stājās spēkā grozījumi Darba likumā, kas precizē, kādu darba pienākumu veikšanai darbiniekam nevar pieprasīt svešvalodu, tostarp krievu valodas, prasmi.
Saskaņā ar grozījumiem svešvalodu prasme nav uzskatāma par pamatoti nepieciešamu darba pienākumu veikšanai, ja darbs saistīts ar preču ražošanu, pakalpojumu sniegšanu vai citām darbībām Latvijas iekšējā tirgū. Minēto noteikumu var neattiecināt uz tādiem darbiem Latvijas iekšējā tirgū, kur svešvalodu prasme ir objektīvs un pamatots priekšnoteikums konkrētā darba veikšanai vai attiecīgajai profesijai, tai skaitā, ja darba izpilde ir saistīta ar ārvalstīm.
Ja svešvalodu prasme vajadzīga, lai veiktu konkrētos darba pienākumus, tad tās nepieciešamība jāpamato jau darba sludinājumā.
Lai darba devējiem atvieglotu jauno normu piemērošanu, Valsts darba inspekcijas tīmekļvietnē pieejamas “Vadlīnijas darba devējiem par valsts valodas nozīmi un svešvalodu prasībām darba vidē un darba sludinājumos (publiskajā sektorā)”, bet Valsts valodas centra mājaslapā – “Vadlīnijas darba devējiem par valsts valodas nozīmi un svešvalodu prasībām darba vidē un darba sludinājumos (privātajā sektorā)”.
|
Plašāk par tēmu LV portālā >> |
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes locekļa un politikas direktora Jāņa Lielpētera ieskatā grozījumi Darba likumā dod darba devējam plašas interpretācijas iespējas, kuros gadījumos svešvalodu prasme darba ņēmējam ir pamatota.
Neizpratni viņā raisījušas nesen darba sludinājumos redzētās nepamatotās prasības pārzināt svešvalodas valsts pārvaldes iestāžu amatos.
Piemēram, šī gada janvāra pirmajā nedēļā tika publicēta Tieslietu akadēmijas administratīvā departamenta direktora/finansista amata vakance, kurā kā vēlamas norādītas krievu un angļu valodas zināšanas, nepamatojot to nepieciešamību. Līdzīgi bez pamatojuma izsludināta arī Latvijas Nacionālā botāniskā dārza direktora amata vieta, kurā pretendentiem pieprasītas angļu, franču vai vācu valodas zināšanas.
“Sanāk, ka komersantiem un privātajam sektoram noteikti augstāki standarti nekā publiskajam sektoram,” secina J. Lielpēteris.
Vienlaikus J. Lielpēteris, vērtējot krievu valodas lomu darba tirgū, norāda, ka tās pieprasījums krītas.
“Tas noticis ne tikai regulējuma ietekmē, bet arī uzņēmumu izpratnes un iekšējās politikas dēļ,” paskaidro LTRK pārstāvis.
Lai noskaidrotu, kā interpretējamas jaunās svešvalodu zināšanu prasības darba tirgū, LV portāls sazinājās ar Valsts darba inspekciju (VDI).
VDI pārstāvis, atsaucoties uz likuma grozījumiem, uzsver, ka Darba likumā ietvertais pamatprincips jāņem vērā gadījumā, ja darbinieks veic darbu Latvijas iekšējā tirgū un nav tiešas objektīvas sasaistes ar ārvalstīm.
Tādējādi, kā skaidro VDI, prasībai pārzināt konkrētas svešvalodas, tostarp krievu valodu, nevajadzētu būt saistošai pārdevējiem, kasieriem, tirdzniecības zāles darbiniekiem, virtuves darbiniekiem, preču piegādātājiem, ārstiem, māsām, sanitāriem, pedagogiem (izņemot svešvalodu pedagogus), būvstrādniekiem u. tml.
VDI atklāj, ka šobrīd ir pāragri spriest, vai grozījumu dēļ samazinājies sūdzību skaits par svešvalodu zināšanu nepamatotām prasībām darba vietā.
Tomēr VDI apstiprināja, ka sūdzības par svešvalodu, tai skaitā krievu valodas, zināšanu nepamatotu pieprasīšanu darba sludinājumos joprojām tiek saņemtas.
Gadījumos, kad darbs tiek veikts Latvijas tirgū, vienlaikus objektīvi pastāvot saiknei ar ārvalstīm, svešvalodu prasmes izvirzīšana var būt pamatota, akcentē VDI.
Kā piemēru VDI min nodarbinātos, kuriem darba pienākumu izpildē ir tieša saskarsme ar ārzemniekiem, kas īslaicīgi uzturas Latvijā. Tie ir, piemēram, gidi, muzejpedagogi, administratori vai klientu reģistratori viesnīcās vai tūrisma mītnēs.
Tāpat prasība pārzināt svešvalodas var būt pamatota darba ņēmējiem, kuru amata pienākumu izpilde saistīta ar ārvalstu delegāciju uzņemšanu Latvijā, piemēram, sadarbības vai mācību pasākumos, kā arī nodarbinātajiem, kuru amata pienākumu izpilde saistīta, piemēram, ar kultūras, izklaides un sporta pasākumu organizēšanu Latvijā, jo attiecīgā pienākuma izpildē pastāv tieša saskarsme ar ārvalstu speciālistiem vai sponsoriem pasākuma organizēšanā.
Svešvalodu zināšanas vajadzīgas arī profesijās, kurās darba veikšana bez konkrētās valodas zināšanām pati par sevi nebūtu iespējama, piemēram, tulkiem, svešvalodu pasniedzējiem, svešvalodā izdota masu informācijas līdzekļa žurnālistiem u. c.
Valsts valodas centra (VVC) Valodas kontroles departamenta vadītāja, direktora vietniece Madara Rēķe LV portālam norāda, ka vispārīgais valsts valodas lietošanas un aizsardzības princips iekļauts Valsts valodas likuma 2. panta pirmajā daļā.
Proti, likums nosaka valsts valodas lietošanu un aizsardzību valsts un pašvaldību iestādēs, tiesās un tiesu sistēmai piederīgajās iestādēs, kā arī citās iestādēs, organizācijās un uzņēmumos, izglītības u. c. sfērās.
“Tādējādi valsts valoda ir obligātais saziņas līdzeklis sabiedriskās dzīves publiskajā jomā un tai jābūt visas Latvijas sabiedrības savstarpējās saziņas valodai neatkarīgi no indivīdu tautības un dzimtās valodas. Līdz ar to saziņa ar klientu primāri veicama valsts valodā,” uzsver M. Rēķe.
Turpretī Valsts valodas likuma 2. panta otrajā daļā ir noteikts, ka valodas lietošana privātajās iestādēs, organizācijās, uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) un attiecībā uz pašnodarbinātām personām tiek regulēta, ja to darbība skar likumīgas sabiedriskās intereses (sabiedrisko drošību, veselību, tikumību, veselības aizsardzību, patērētāju un darba tiesību aizsardzību, drošību darba vietā, sabiedriski administratīvo uzraudzību), un tādā apjomā, lai nepieciešamais ierobežojums, kas noteikts likumīgās sabiedriskajās interesēs, būtu samērīgs ar privāto iestāžu, organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) tiesībām un interesēm.
Kā paskaidro M. Rēķe, kaut arī Valsts valodas likums aizsargā valsts valodas lietotāju tiesības un intereses, vienlaikus tas pieļauj svešvalodu lietošanu gadījumos, kad netiek skartas Valsts valodas likuma 2. panta otrajā daļā reglamentētās likumīgas sabiedriskās intereses.
M. Rēķe piebilst, ka spēkā esošie normatīvie akti neaizliedz privātpersonām saziņā lietot svešvalodas. Respektīvi, privātajā jomā individuālā saziņa ar klientu var norisināties svešvalodā.
Kā iepriekš minēts, darba devējam nav likumīga pamata darbiniekiem, kuriem pienākumu pildīšanā nav saskarsmes ar ārzemniekiem, pieprasīt svešvalodu zināšanas. Turklāt saskaņā ar Darba likumu arī darba līgumā nedrīkst ietvert noteikumus par svešvalodu prasmi, ja tā nav pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai.
LV portāla infografika.
