FOTO: Andrej Cukic (EPA/ScanPix).
18. jūlijā stājas spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, kas paplašina Krievijas Federācijas pilsoņu ar pastāvīgajām uzturēšanās atļaujām Latvijā loku, uz kuriem tiek attiecināta prasība apliecināt valsts valodas zināšanas, lai varētu saņemt Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu.
Izmaiņas likumā attiecas uz tiem Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuri pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā saņēma līdz 2003. gadam, pamatojoties uz likuma “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” 23.1 pantu.
T. s. Ārvalstnieku likums zaudēja spēku līdz ar pašreizējā Imigrācijas likuma stāšanos spēkā 2003. gada 1. maijā un paredzēja, ka pastāvīgās uzturēšanās atļauju var saņemt tie ārvalstnieki, kuri 1992. gada 1. jūlijā bija bez termiņa ierobežojuma pierakstīti (reģistrēti dzīvesvietā) Latvijā, ja viņi pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas brīdī ir bez termiņa ierobežojuma pierakstīti (reģistrēti dzīvesvietā) Latvijā un reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) 17. jūlijā informēja, ka jaunie Imigrācijas likuma grozījumi attiecas uz aptuveni 4650 Krievijas Federācijas pilsoņu.
Liela daļa cilvēku, kas ieguva pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā saskaņā ar Ārvalstnieku likuma 23.1 pantu, ir Krievijas militārie pensionāri un viņu ģimenes locekļi, liecina Saeimas preses dienesta informācija.
Grozījumi Imigrācijas likumā noteic, ka pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, kas izsniegtas saskaņā ar Ārvalstnieku likuma 23.1 pantu, ir derīgas līdz 2025. gada 15. jūlijam.
Lai saglabātu tiesības arī turpmāk uzturēties Latvijā, personai, kurai ir izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja uz minētā pamata, līdz 2025. gada 30. jūnijam ir jāiesniedz PMLP dokumenti Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai. Likumā paredzēts, ka šādos gadījumos piemērojama zemākā iespējamā valsts nodeva (saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem1 tā ir 100 eiro).
Likumā par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā noteikts, ka Krievijas kā trešās valsts pilsonis var pieprasīt konkrēto statusu, ja:
Imigrācijas likuma pārejas noteikumos ir paredzēts papildu laiks tiem, kuri noteiktajā termiņā nepagūs saņemt nepieciešamo apliecinājumu par valsts valodas apguvi vismaz pamata līmeņa 2. pakāpē. Proti, ja PMLP būs saņēmusi informāciju, ka persona līdz 2025. gada 16. jūnijam vismaz vienu reizi ir kārtojusi valsts valodas prasmes pārbaudi un reģistrējusies atkārtotai pārbaudei, ko kārto līdz 2025. gada 30. septembrim, pastāvīgās uzturēšanās atļauja būs derīga līdz 2025. gada 17. novembrim. Tādā gadījumā nepieciešamie dokumenti Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai jāiesniedz līdz 2025. gada 31. oktobrim.
Savukārt, ja persona būs noteiktajā termiņā iesniegusi visus vajadzīgos dokumentus ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai, līdzšinējā pastāvīgās uzturēšanās atļauja būs derīga līdz dienai, kad stāsies spēkā galīgais lēmums par statusa pieprasījumu.
Likumā noteikts, ka PMLP lēmums jāpieņem viena gada laikā no dokumentu saņemšanas dienas.
Plānots, ka minētajā laikā Krievijas pilsoņiem būs tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem, kā arī tiesības saņemt līdzšinējos valsts nodrošinātos pakalpojumus, tostarp pensijas un pabalstus, ja personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā.
PMLP priekšniece Maira Roze uzsver: “Lai izvairītos no nepatīkamām situācijām, lūdzam dokumentus iesniegt laikus. Pat ja personai ir atbrīvojums no valsts valodas pārbaudes, visi pārējie nepieciešamie dokumenti obligāti jāiesniedz savlaicīgi.”
Prasība apliecināt valsts valodas prasmi nav attiecināma uz personām, kuras ir sasniegušas 75 gadu vecumu, kā arī citos noteiktos gadījumos.
Plašāk par tēmu >>
Daudziem varētu rasties jautājums, kāpēc prasības attiecībā uz valsts valodas prasmēm līdz šim netika attiecinātas arī uz skaitliski nelielo Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu grupu, kuri pastāvīgās uzturēšanās atļaujas bija ieguvuši jau 90. gados.
Reaģējot uz Krievijas pilna apmēra militāro iebrukumu Ukrainā, Saeima 2022. gada 22. septembrī lēma, ka Krievijas Federācijas pilsoņiem, kas ir saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saskaņā ar Imigrācijas likuma 24. panta pirmās daļas 8. punktu, tās ir derīgas līdz 2023. gada 1. septembrim. Minētā norma attiecās uz personām, kuras pirms Krievijas Federācijas pilsonības pieņemšanas bija Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi.
Imigrācijas likuma pārejas noteikumi paredzēja kārtību, kādā konkrētās personas var turpināt uzturēties Latvijā. Respektīvi, Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem, kuri iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, tāpat kā citiem ārzemniekiem, lai saņemtu pastāvīgās uzturēšanās atļauju, jāapliecina valsts valodas apguve pamata (A2) līmenī. Vēlāk attiecīgās prasības tika precizētas, nosakot, ka minētajām personām ir tiesības noteiktā termiņā iesniegt dokumentus Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai, kas paredz arī prasību apliecināt pietiekamu iztikas nodrošinājumu.
Svarīgi norādīt: statusu atsaka, ja persona apdraud valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un par to ir saņemts kompetentās drošības iestādes atzinums. Tātad, pieņemot lēmumu par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršanu, tiek veikts personas individuāls izvērtējums.
Attiecīgā norma tika apstrīdēta Satversmes tiesā, kas prasību apliecināt valsts valodas pamatzināšanas šeit dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem atzina par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmei.
Tiesa secināja3, ka pēc būtības apstrīdētā norma, skatot to sistēmiski kopsakarā ar citām tiesību normām, sniedz Krievijas Federācijas pilsoņiem iespēju iegūt jaunu tiesisko pamatu, lai turpinātu uzturēties Latvijas teritorijā, ja vien persona ir motivēta veikt tam nepieciešamās darbības. Tādējādi konkrētajām personām ir nodrošināta iespēja turpināt uzturēt jau izveidojušās sociālās saiknes. Prasība apgūt valsts valodu vismaz pamata līmenī neparedz ārzemnieku automātisku izraidīšanu no Latvijas teritorijas. Sistēmiski kopsakarā ar citām Imigrācijas likuma pārejas noteikumu normām tā noteic, ka jāņem vērā personas individuālie apstākļi, kā arī padara iespējamo personas izraidīšanu atkarīgu no pašas personas rīcības.
Plašāk par tēmu >>
Pamatojot, kāpēc apstrīdētā norma netika attiecināta arī uz Krievijas pilsoņiem, kuri ir ieguvuši uzturēšanās atļauju, pamatojoties uz Ārvalstnieku likuma 23.1 pantu, PMLP pārstāvis norādīja, ka “kritēriji, atbilstoši kuriem persona pastāvīgās uzturēšanās atļauju varēja iegūt uz Imigrācijas likuma 24. panta pirmās daļas 8. punkta un Ārvalstnieku likuma 23.1 panta pirmās daļas pamata, esot bijuši atšķirīgi. Piemēram, Ārvalstnieku likuma 23.1 panta pirmā daļa neesot attiekusies tikai uz bijušajiem Latvijas pilsoņiem vai nepilsoņiem”. Gan Saeimas, gan Iekšlietu ministrijas pārstāvji vērsa uzmanību, ka ievērojami atšķiroties arī abās personu grupās ietilpstošo personu skaits.
No 2003. gada 1. maija, kad stājās spēkā Imigrācijas likums, līdz 2022. gadam pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā, pamatojoties uz Imigrācijas likuma 24. panta pirmās daļas 8. punktu (persona ir bijušais Latvijas pilsonis vai nepilsonis), bija ieguvuši vairāk nekā 25 tūkstoši Krievijas Federācijas pilsoņu. Turpretī saskaņā ar PMLP sniegto informāciju pastāvīgās uzturēšanās atļauju uz Ārvalstnieku likuma 23.1 panta pirmās daļas pamata bija saņēmušas 1262 personas, kuras pirms Krievijas Federācijas pilsonības iegūšanas bija Latvijas nepilsoņi, kā arī 37 personas, kas bija Latvijas pilsoņi. Tai skaitā bija 795 personas, kuras nav sasniegušas 75 gadu vecumu, un 504 personas, kas ir sasniegušas 75 gadu vecumu.
Satversmes tiesa spriedumā tomēr atzina, ka izskatāmajā lietā visi Krievijas Federācijas pilsoņi, kas pastāvīgās uzturēšanās atļauju ieguvuši uz Imigrācijas likuma 24. panta pirmās daļas 8. punkta vai Ārvalstnieku likuma 23.1 panta pirmās daļas pamata, atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos.
Vienlaikus Satversmes tiesa secināja: tā kā likumdevējs ir konstatējis, ka Krievijas Federācijas pilsonība ir saistīta ar valsts drošības apdraudējumu, tāpēc, ņemot vērā potenciālo apdraudējumu, pēc iespējas ātrāk jāveic Latvijā dzīvojošo Krievijas Federācijas pilsoņu individuālais izvērtējums, jauno prasību attiecināšana uz lielāko Latvijā dzīvojošo Krievijas Federācijas pilsoņu grupu ir bijusi loģiska un vērsta uz sabiedrības drošības aizsardzību.
1 Ministru kabineta 2017. gada 12. septembra noteikumi Nr. 557 “Noteikumi par valsts nodevu par vīzas, uzturēšanās atļaujas vai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem”.
2 Ministru kabineta 2022. gada 8. marta noteikumu Nr. 157 “Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi” 6. punkts.
3 Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2023-04-0106 “Par Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 58. punkta un 2022. gada 22. septembra likuma “Grozījumi Imigrācijas likumā” 5. panta, ciktāl ar to izslēgts Imigrācijas likuma 24. panta pirmās daļas 8. punkts, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 91. panta pirmajam teikumam un 96. pantam, kā arī Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 4. protokola 4. pantam”.
