SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
23. septembrī, 2022
Lasīšanai: 13 minūtes
4
4

Ieceļošanas ierobežojumi Krievijas pilsoņiem. Kas ir “humāni apsvērumi”?

FOTO: Zane Bitere, LETA.

Krievijas iebrukums Ukrainā ir licis nopietni pārdomāt arī drošības situāciju Latvijā, t. sk. spert soļus, lai novērstu apdraudējumu Latvijas iekšējai drošībai. Viens no tiem ir Krievijas pilsoņu ieceļošanas Latvijā ierobežošana, vienlaikus nosakot izņēmumus noteiktām personu kategorijām, kurām ir svarīgi ieceļošanas mērķi. LV portāls skaidro, kādos gadījumos Krievijas pilsoņiem šobrīd ir atļauts ieceļot Latvijas teritorijā.

Kopš šīgada jūlija vidus Latvijā un citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, kurām ir sauszemes robeža ar Krieviju, ir pieaudzis Krievijas pilsoņu skaits, kuri vēlas šķērsot robežu, lai ieceļotu ES.1 Vairākas dalībvalstis, tostarp Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija, paudušas bažas, ka tas var radīt nopietnus draudus šo valstu iekšējai drošībai, jo liela daļa Krievijas iedzīvotāju ilgstoši ir atbalstījuši Vladimira Putina režīma agresīvās darbības un ir līdzatbildīgi Krievijas agresijā pret Ukrainu. Vienlaikus daudzi Krievijas pilsoņi turpina izmantot ceļojumus ES, lai atpūstos un iepirktos, kamēr Ukrainā notiek aktīva karadarbība, un tas nevar tikt atbalstīts.

Ar Ministru kabineta rīkojumu nosaka ierobežojumus Krievijas pilsoņu ieceļošanai

Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām jebkurai valstij ir tiesības veikt pasākumus pret valsti, kas pārkāpj saistības pret starptautisko sabiedrību kopumā, lai nodrošinātu pārkāpuma novēršanu un reparācijas cietušās valsts interesēs vai pārkāpto saistību labuma guvēju interesēs.2

Ar mērķi veikt pretpasākumus, lai iespējami ātrāk panāktu Krievijas karadarbības Ukrainā izbeigšanu, kā arī starptautisko tiesību un cilvēktiesību pārkāpumu pārtraukšanu, vienlaikus novēršot Latvijas Republikas iekšējās drošības apdraudējumu, 2022. gada 9. septembrī tika pieņemts un stājās spēkā Ministru kabineta rīkojums Nr. 599 “Par Krievijas Federācijas pilsoņu ieceļošanu Latvijas Republikā”, ar kuru Valsts robežsardzei noteikts no 2022. gada 19. septembra atļaut ieceļot Latvijas teritorijā, šķērsojot Latvijas ārējo robežu, tikai tiem Krievijas pilsoņiem:

  • kuri ir Latvijas Republikas, Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas uzturēšanās atļaujas turētāji;
  • kuri ir Šengenas līguma dalībvalsts ilgtermiņa vīzas turētāji;
  • kuriem ir izsniegta vīza saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu Nr. 810/2009, ar kuru izveido Kopienas Vīzu kodeksu, un kuri ir:
    • Latvijas Republikas valstspiederīgo ģimenes locekļi (laulātie, vecāki, vecvecāki, bērni, mazbērni, kā arī apgādībā esošās personas);
    • Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas valstspiederīgo ģimenes locekļi;
    • transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju darbinieki, kravas vai tehnisko reisu apkalpe, kas ierodas Latvijas Republikā vai izbrauc no tās, pildot darba pienākumus;
    • jūrnieki, kuriem jānokļūst savā darbavietā uz kuģa vai kuriem nepieciešams no tā atgriezties;
    • personas, kuru ieceļošana saistīta ar humāniem apsvērumiem;
  • kuri ir Latvijas Republikā akreditētie vai nosūtītie Krievijas Federācijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbinieki un viņu ģimenes locekļi;
  • kuri ir Krievijas Federācijas diplomātiskie kurjeri vai ad hoc diplomātiskie kurjeri, kas uzrāda oficiālu dokumentu, kurā norādīts viņu statuss un diplomātiskā pasta paku skaits;
  • kuri ir personas, kuras dodas uz Krievijas Federācijas vēstniecību Latvijas Republikā īstermiņa komandējumā tehniskā atbalsta nodrošināšanai;
  • kuri ir Krievijas Federācijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbinieki, kas šķērso Latvijas Republikas teritoriju tranzītā oficiālo funkciju veikšanai, un viņu ģimenes locekļi, kā arī personas, kuras šķērso Latvijas Republikas teritoriju tranzītā un dodas īstermiņa komandējumā tehniskā atbalsta nodrošināšanai uz Krievijas Federācijas vēstniecību uzņemošajā valstī;
  • kuri ir personas, kuras ir vienkāršota tranzīta dokumenta (FTD) vai vienkāršota dzelzceļa tranzīta dokumenta (FRTD) turētāji un kuras dodas no Krievijas Federācijas uz Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabalu un atpakaļ.

Personām, kuras neatbildīs kādai no iepriekš minētajām kategorijām, ieceļošana Latvijas Republikā tiks atteikta, pamatojot ar apdraudējumu Latvijas Republikas iekšējai drošībai.

Ministru kabineta rīkojums ir spēkā līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Atsākas vīzu pieteikumu pieņemšana izņēmuma kategorijām

Reaģējot uz 2022. gada 24. februārī uzsākto Krievijas iebrukumu Ukrainā, no 2022. gada 25. februāra visās Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs tika apturēta vīzu pieteikumu pieņemšana no Krievijas pilsoņiem. Krievijas pilsoņu vīzu pieteikumi tika pieņemti tikai izņēmuma gadījumos, ja pastāvēja humāni apsvērumi, kā arī no Latvijas un citu Eiropas Savienības valstu pilsoņu ģimenes locekļiem.

Ievērojot Ministru kabineta rīkojumu Krievijas pilsoņu plūsmas ierobežošanai un drošības risku novēršanai, Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs tika atsākta Krievijas pilsoņu vīzu pieteikumu pieņemšana. Vīzu pieteikumus var iesniegt:

Ārlietu ministrijā norāda, ka ikviens vīzas pieteikums tiks izvērtēts individuāli un padziļināti, lai gūtu apstiprinājumu, ka persona atbilst kādai no iepriekš minētajām kategorijām. Ja ieceļošanas mērķis ir saistīts ar humāniem apsvērumiem, vīzas pieteicējam ir jāiesniedz dokumenti, kas apliecina ieceļošanas mērķi un radniecību.  

Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs laikposmā no 2022. gada 25. februāra līdz 3. augustam Krievijas pilsoņiem tika izsniegtas 1085 vīzas, no kurām 257 vīzas tika izsniegtas mediju pārstāvjiem un 210 vīzas viņu ģimenes locekļiem (kopumā izsniegtas 467 vīzas), bet 618 vīzas tika izsniegtas Latvijas un ES valstu pilsoņu ģimeņu locekļiem radinieku slimības vai bēru gadījumā. Savukārt laika periodā no 2022. gada 4. augusta līdz 6. septembrim Krievijas pilsoņiem tika izsniegtas 18 vīzas (dalībai bērēs). 3

Kas ir “humāni apsvērumi”?

Imigrācijas likums paredz iespēju personai saņemt vīzu vai termiņuzturēšanās atļauju humānu apsvērumu dēļ. Arī Krievijas pilsoņiem bija iespēja humānu apsvērumu dēļ ierasties Latvijā laikā, kad citu iemeslu dēļ tas bija liegts.

Kā LV portālam skaidro Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Sabiedrisko attiecību vadītāja Madara Puķe, jēdziena “humāni apsvērumi” saturs nav skaidrots ne Imigrācijas likumā, ne citos Latvijas Republikā spēkā esošajos tiesību aktos, jo nav iespējams detalizēti uzskaitīt pilnīgi visus dzīves gadījumus. Līdz ar to jēdziens “humāni apsvērumi” tiek piepildīts ar saturu, vērtējot katras konkrētās lietas apstākļus.

Jēdziens “humāni apsvērumi” tiek piepildīts ar saturu, vērtējot katras konkrētās lietas apstākļus.

Augstākās tiesas Senāta ieskatā4 “humāni apsvērumi” interpretējami, izmantojot pretējus apsvērumus, – vai uzturēšanās atļaujas nepiešķiršana konkrētai personai vai personām noteiktā gadījumā būtu nehumāna, tas ir, sasniegtu pietiekami nopietnu morālu vai fizisku ciešanu slieksni, ka būtu nehumāni (necilvēcīgi) šai personai neļaut uzturēties valstī. Arī no Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras5 secināms, ka “humānos apsvērumus” izmanto izņēmuma gadījumos, rūpīgi izvērtējot katru individuālo situāciju. Tie ir īpaši apstākļi, kas saistīti ar personas subjektīviem smagiem morāliem pārdzīvojumiem vai lielām fiziskām ciešanām tik lielā mērā, ka to var atzīt par necilvēcīgu apiešanos Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. panta izpratnē.

Visbiežāk atļauja ierasties Latvijā humānu apsvērumu dēļ tiek dota tuvinieku smagas slimības gadījumā vai dalībai bērēs, pastāvot apdraudējumam personas vai viņa ģimenes locekļa drošībai, veselībai vai dzīvībai.

M. Puķe arī informēja, ka 2022. gada statistika par vīzām, kuras izsniegusi PMLP, vēl nav precīza, bet PMLP 2022. gadā ir izsniegusi ap 100 vīzām, kuru izsniegšanas iemesls varētu būt saistīts ar humāniem apsvērumiem, galvenokārt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Salīdzinājumā 2021. gadā humānu apsvērumu dēļ tika izsniegtas mazāk nekā 50 vīzas (dažādu valstu pilsoņiem, piemēram, Austrālijas, Krievijas, Baltkrievijas, Indijas, Turcijas), un tās lielā mērā izsniegtas saistībā ar Covid-19 izraisītajiem veselības traucējumiem, radinieku kopšanu u. tml.

2022. gada pirmajā pusē PMLP piešķīrusi 5 pirmreizējās termiņuzturēšanās atļaujas saistībā ar humāniem apsvērumiem (3 – Krievijas pilsoņiem, pa vienai – Izraēlas un Lielbritānijas pilsoņiem) un 20 atkārtotas atļaujas (7 – Krievijas pilsoņiem, 8 – Ukrainas pilsoņiem, 2 – Baltkrievijas pilsoņiem, pa vienai – Uzbekistānas, Gruzijas un Ķīnas pilsoņiem). Savukārt 2021. gadā piešķirtas 11 pirmreizējās termiņuzturēšanās atļaujas saistībā ar humāniem apsvērumiem (2 – Krievijas pilsoņiem, 9 – Baltkrievijas pilsoņiem) un 28 atkārtotas atļaujas (19 – Krievijas pilsoņiem, 3 – Ukrainas pilsoņiem, 2 – Baltkrievijas pilsoņiem, pa vienai – Uzbekistānas, Libānas, Gruzijas, Ķīnas pilsoņiem).6

Ņemot vērā Krievijas prezidenta Vladimira Putina 2022. gada 21. septembrī izsludināto mobilizāciju bruņotajos spēkos, izskanējušas bažas, ka mobilizācijai pakļautie Krievijas pilsoņi varētu meklēt patvērumu arī Latvijā, lūdzot vīzas humānu apsvērumu dēļ. Attiecībā uz šo situāciju ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs norādīja: “Ja persona var pierādīt, ka tā ir bijusi pret karu pirms mobilizācijas izsludināšanas, ja tā ir vajāta, saukta pie kriminālatbildības, administratīvās atbildības, tas ir viens aspekts. Bet, ja tagad mēģināsit man teikt, ka simtiem tūkstošu cilvēku ir pēkšņi iestājusies reliģioza, dievišķa atklāsme, ka nav labi karot un rakstīt sociālajos tīklos par Ukrainas iznīcināšanu, tad šos argumentus, domāju, neviens nepieņems.”

Jauni grozījumi Imigrācijas likumā

Saeima 22. septembrī galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus Imigrācijas likumā, kas maina termiņuzturēšanās atļauju pieprasīšanas un pagarināšanas kārtību Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.

Ar grozījumiem apturēta iespēja pagarināt termiņuzturēšanās atļaujas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kas saņēmuši uzturēšanās atļauju, pamatojoties uz veiktajām investīcijām vai iegādājoties nekustamo īpašumu Latvijā.

Krievijas pilsoņiem nebūs iespējas saņemt arī attālinātā darba vīzas.

Vienlaikus noteikti izņēmumi, proti, iespēja izsniegt termiņuzturēšanās atļaujas, pamatojoties uz ģimenes apvienošanos, starptautisko aizsardzību, valsts interesēm vai humāniem apsvērumiem.

Likums paredz, ka ierobežojumi attiecībā uz Baltkrievijas pilsoņiem ieviešami šaurākā apmērā.

Tāpat noteikts, ka Krievijas pilsonim, kurš pirms Krievijas pilsonības iegūšanas ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, pastāvīgās uzturēšanās atļauja būs derīga līdz 2023.gada 1.septembrim. Ja persona vēlēsies atkārtoti saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tai līdz attiecīgā termiņa beigām būs jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas apguvi atbilstoši likumā noteiktajam.

Saeima jau iepriekš lēmusi uz laiku apturēt pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Ņemot vērā situācijas nopietnību, kā arī ar Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu imigrāciju uz Latviju saistītos riskus, nav pieļaujams, ka arī jau izsniegto termiņuzturēšanās atļauju pagarināšana tiek veikta ierastajā kārtībā, norādīts likumprojekta anotācijā.

1 Saskaņā ar tiesību akta projekta “Par Krievijas Federācijas pilsoņu ieceļošanu Latvijas Republikā” sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumu (anotāciju).

2 Skat. ANO Starptautisko tiesību komisijas 2001. gadā pieņemto “Pantu par valstu atbildību par starptautiski prettiesisku rīcību 54. pantu un 48. pantu.

3 Saskaņā ar tiesību akta projekta “Par Krievijas Federācijas pilsoņu ieceļošanu Latvijas Republikā” sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumu (anotāciju).

4 LR Augstākās tiesas Senāta 02.04.2002. spriedums SKA-189/2009.

5 Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2016. gada 13. decembra spriedums lietā “Paposhvili v. Belgium”.

6 PMLP sniegtie dati uz 20.09.2022.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU