Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik.
Lai novērstu ar Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu imigrāciju uz Latvijas Republiku saistītos palielinātos riskus valsts drošībai, sestdien, 24. septembrī, stājas spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, kas maina termiņuzturēšanās atļauju pieprasīšanas un pagarināšanas kārtību Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.
Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Latvijas Republikas Saeima jau iepriekš lēma uz laiku apturēt pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Turpinoties Krievijas īstenotajam karam Ukrainā, un ar mērķi stiprināt valsts iekšējo drošību, kā arī veicināt Krievijas uzsāktā kara, starptautisko noziegumu un cilvēktiesību pārkāpumu pārtraukšanu, Saeima 2022. gada 22. septembrī otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Imigrācijas likumā, paredzot jaunas izmaiņas attiecībā uz šo valstu pilsoņiem.
Ar grozījumiem Imigrācijas likuma 11. panta otrās daļas 3. punktā un piektajā daļā noteikts, ka Krievijas pilsoņiem nebūs iespējams saņemt un pagarināt ilgtermiņa vīzas gadījumos, ja vīzas izsniegšana saistīta ar nodarbinātību Latvijā vai uzturēšanos Latvijā, lai veiktu attālinātu darbu pie darba devēja, kas reģistrēts citā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī (OECD), vai kā OECD dalībvalstī reģistrētai pašnodarbinātai personai.
Imigrācijas likums papildināts ar 23.1 pantu, kas nosaka, kādos gadījumos Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem būs iespēja prasīt un saņemt termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā. Minētais pants paredz, ka termiņuzturēšanās atļaujas var tikt piešķirtas tikai tad, ja tas ir saistīts ar:
Krievijas pilsoņiem termiņuzturēšanās atļaujas iespējams pieprasīt, piemēram, ja persona atzīta par cilvēktirdzniecības upuri, ja personai Latvijā ir laulātais vai vecāki, ja personai piešķirta pagaidu aizsardzība saskaņā ar Patvēruma likumu, ja persona iecelta par aizbildni vai aizgādni kādam Latvijas pilsonim vai nepilsonim, ja personas uzturēšanās nepieciešama saistībā ar tiesvedību, piemēram, laulības šķiršanu, bērna dzīvesvietas noteikšanu, krimināllietas izskatīšanu u. c. (plašāk skat. 23.1 panta otro daļu).
Ierobežojumi attiecībā uz Baltkrievijas pilsoņiem ieviesti šaurākā apmērā, lai, kā norādīts Imigrācijas likuma grozījumu anotācijā, varētu turpināt sniegt atbalstu Baltkrievijas tautai – tiem, kuri cietuši represijās, pilsoniskajai sabiedrībai, neatkarīgajiem medijiem, uzņēmumiem u. c.
Baltkrievijas pilsonim termiņuzturēšanās atļauju iespējams pieprasīt, piemēram, ja viņš ir Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa, vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārzemnieka radinieks līdz trešajai pakāpei taisnā līnijā vai līdz trešajai pakāpei sānu līnijā, vai arī svainis līdz trešajai pakāpei, ja viņš ir komercreģistrā reģistrēts individuālais komersants, ja viņš ir komercreģistrā reģistrēts valdes vai padomes loceklis, prokūrists, administrators, likvidators vai personālsabiedrības biedrs, kuram ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, ja ir students, ja viņam ir noslēgts līgums par ārstēšanu stacionārā ārstniecības iestādē u. c. (plašāk skat. 23.1 panta trešo daļu).
Saskaņā ar grozījumiem ir papildināti arī Imigrācijas likuma pārejas noteikumi, nosakot, ka Krievijas pilsonim, kurš pirms Krievijas pilsonības iegūšanas ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, pastāvīgās uzturēšanās atļauja būs derīga līdz 2023. gada 1. septembrim. Ja persona vēlēsies atkārtoti saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tai līdz attiecīgā termiņa beigām būs jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas apguvi atbilstoši Imigrācijas likumā noteiktajai kartībai (skat. 58., 59. un 60. punktu).
Turpmāk arī ir izslēgtas tiesības Latvijā dzīvojošajiem ārzemniekiem, kuri pirms citas valsts pilsonības iegūšanas ir bijuši Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi, prasīt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, pamatojoties uz kādreizējo Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa statusu (izslēgts Imigrācijas likuma 24. panta pirmās daļas 8. punkts).
Ar grozījumiem arī apturēta iespēja pagarināt termiņuzturēšanās atļaujas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kuri saņēmuši uzturēšanās atļauju, pamatojoties uz veiktajām investīcijām vai iegādājoties nekustamo īpašumu Latvijā (izslēgts Pārejas noteikumu 54., 55. un 56. punkts).
Grozījumi Imigrācijas likumā izsludināti 2022. gada 23. septembrī un stājas spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas.
